VĒRTS IZMĒĢINĀT. Kustība nav raķešu zinātne

 
TAGAD, NEVIS RĪT. Apņemšanās sākt sportot jaunajā gadā nerealizējas, jo datumu nomaiņa kalendārā nav saistīta ar motivāciju uzsākt fizisko aktivitāšu treniņus. Vislabāk ir sākt tagad, nevis rīt, jo rīt atkal būs jauna rītdiena ©Gatis Gierts/ F64 Photo Agency

No jaunā gada sākšu sportot un dzīvot veselīgāk! Reti kurš no mums vismaz reizi dzīvē nav izvirzījis sev šādu apņemšanos. Taču nereti šie plāni tā arī paliek nerealizēti – reizēm pietrūkst laika, citreiz motivācijas vai rodas dažādi apstākļi, kas traucē šo ieceri vērst par realitāti.

Kādēļ tā notiek? Ko ieplānojam nepareizi? Skaidro mūziķis un viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis. Viņaprāt, svarīgi ir izprast, kāpēc ir vajadzīga kustība un ko tā dzīvē var mainīt. «Viena no kļūdām ir jau sākumā pārlieku sarežģīt pieeju sportam un veselīgam uzturam, jo katrs treneris un uztura speciālists centīsies pievērst uzmanību tieši savai metodei, saucot to par labāko un piemērotāko. Vienmēr jāuzmanās no sarežģītām un nesaprotamām treniņu programmām un uztura plāniem, jo tie tikai sajauc galvu. Kustība ir mūsu dabiskā izpausmes forma, un tā nav jāpadara par raķešu zinātni.»

6 JAUTĀJUMI KASPARAM ZLIDNIM

1. Kā sevi motivēt?

- Ir jāieklausās savā ķermenī, apzinoties, kā kustība var uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, miegu un pašsajūtu, nostiprina ķermeni un raksturu, nomierina nervu sistēmu un veicina arī darba spējas. Ir labi, ja to saprotam laikus, jo nereti šī apjausma nāk jau par vēlu. Organisms ātrāk noveco, ķermenim ir liekais svars, sākam slimot, un uzsākt sportot ir arvien grūtāk. Fizisko īpašību attīstīšana ir tieši saistīta ar personības rakstura iezīmēm, mācot mums disciplīnu, mērķtiecību, pārvarēt kompleksus un šaubas par savām spējām.

2. Kā pareizi sākt sportot, lai nezaudētu motivāciju?

- Ļoti svarīgi ir izvēlēties sev atbilstošāko sporta veidu: grupu, individuālos vai komandu sporta veidus. Ieteicams konsultēties ar kādu profesionālu treneri, kurš palīdzēs atrast atbilstošāko treniņu veidu, laiku, vietu un pieeju, jo svarīgi, lai treniņu process būtu piemērots jūsu dzīvesveidam un ritmam. Piemēram, sporta zāle jāizvēlas tuvu mājām vai darbam, lai ceļā uz treniņu jāpavada pēc iespējas mazāk laika un šis apstāklis nelaupītu motivāciju doties uz treniņu.

3. Kādus sporta veidus izvēlēties jaunā gada sākumā?

- Ja tieši šis ir laiks, kad esat nolēmuši sākt aktīvāku dzīvesveidu, iesākumā piemērotākie būtu vispārējās fiziskās sagatavotības nostiprinoši treniņi, pielāgojot slodzi un intensitāti savām iespējām. Atkarībā no tā, cik ilgu laiku neesat sportojuši, jāatrod atbilstoša slodze, regularitāte un treniņa ilgums. Vislabāk apvienot zemas vai vidējas intensitātes sirds izturības un ķermeņa lielāko muskuļu grupu nostiprinošus treniņus. Tā var būt skriešana, riteņbraukšana, airēšana vai slēpošana uz atbilstoša trenažiera.

* Iesākumā labākie būtu grīdas tipa treniņi, kas paredzēti muguras, krūšu, plecu, kāju un vidukļa muskuļu trenēšanai un locītavu nostiprināšanai.

4. Kā izveidot sportošanas plānu?

- Pašam grūti izveidot sev treniņu plānu, jo ir vajadzīgas zināšanas anatomijā, fizioloģijā, sporta metodoloģijā un psiholoģijā. Vislabāk būtu trenēties profesionāla trenera pavadībā. Tie var būt grupu vai individuālie fitnesa treniņi. Ja nav vēlēšanās doties uz sporta klubu, trenēties var arī ārā. Šobrīd ir ļoti populāri dažādi āra grupu spēka un izturības treniņi.

* Ja ir vēlēšanās trenēties pašam, iesākumā pietiktu ar trim treniņiem nedēļā vienas stundas garumā, apvienojot lēnu skrējienu un sava ķermeņa svara spēka vingrinājumus.

5. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, uzsākot sportot?

- Visbiežākās kļūdas ir saistītas ar to, ka visu laiku sevi salīdzinām ar citiem, un tādēļ seko vilšanās par to, ka neizskatāmies kā mūsu fitnesa treneri. Treniņos jākoncentrējas tikai uz sevi un savām spējām. Jāsaprot, ka veselība un prasmes ir svarīgākas par ārējo izskatu. Ir jābauda process, nevis jātiecas pēc rezultāta, ko visbiežāk sasniedzam tikai pēc vairākiem gadiem, jo šis ir ilgtermiņa process un rezultāts nav sajūtams vai redzams uzreiz.

* Lai nepadotos jau pēc mēneša, ir jāpieņem, ka, uzsākot treniņus, tas ir uz mūžu. Ir jāiemīl un jābauda šis process ilgtermiņā. Ārējās ķermeņa aprišu izmaiņas būs tikai patīkams bonuss uzlabotai pašsajūtai un veselībai.

6. Ieteikumi, uzsākot sportot.

- Fiziskās aktivitātes nav jāuztver kā pievienotā vērtība dzīvei. Tā nav ekstra, bet gan neatņemama dzīves sastāvdaļa, kas ir tikpat svarīga kā ēšana, mazgāšanās, gulēšana, darbs un jebkas cits, kam dzīvē piešķiram nozīmi. Cilvēkam ir jājūtas labi, jāizskatās pievilcīgam, jābūt pārliecinātam par sevi un apmierinātam ar savu dzīvi. Ja izpaliek fiziskā labsajūta, tad arī morāli un garīgi jūtamies slikti. Protams, ne vienmēr, bet vairumā gadījumu veselā miesā patiešām ir vesels gars.

* Mēs nespējam pa īstam mīlēt citus, ja nemīlam paši sevi. Parūpējoties vispirms par sevi, mēs esam spējīgi vairāk dot un būt par atbalstu un iedvesmu arī tuvajiem cilvēkiem un sabiedrībai kopumā.