Melanomas pacientu iniciatīva iestrēgst Saeimā
Melanomas pacienti šovasar Saeimā iesniedza vairāk nekā 12 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tās ir Lietuvā un Igaunijā. Nu šī iniciatīva ir iestrēgusi Saeimā, jo pagaidām nekādu risinājumu deputāti piedāvāt nevar. Veselības ministrija skarbi norāda, ka melanomas pacienti nav vienīgie, kuriem vajag ārstēšanu, bet šogad papildus zālēm onkoloģijā ir atvēlēti vien daži simti tūkstošu eiro.
Parakstus par ārstēšanas pieejamību melanomas pacientiem uzsāka paciente Tatjana Bičika, un kopš 2017. gada situācija ir būtiski mainījusies - kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti jauni medikamenti. Tomēr, ņemot vērā joprojām pastāvošas problēmas ar ārstēšanu, pacienti turpināja iniciatīvu ar aicinājumu nodrošināt vismaz tādu terapiju kā Lietuvā un Igaunijā. Turpināt parakstīties aicināja melanomas pacients Aleksejs Virskuļs, kurš septembrī cīņu ar slimību zaudēja. Alekseja stāvoklis, pārņemot iniciatīvas virzību, jau bija smags. «Mēs nezinām, vai jebkāds finansējums to padarītu vieglāku. Līdzcilvēku saziedotais Ziedot.lv katrā ziņā nodrošināja Alekseja iespēju cīnīties ar vēzi, kamēr vien tas bija iespējams,» pastāstīja iniciatīvas turpinātāji, biedrība Soli priekšā melanomai. Septembrī nepieciešamais parakstu skaits bija jau savākts, iniciatīva iesniegta Saeimā, kur tālāk izskatīšanai nodota Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Problēmas būtību izskaidro pacienti. Pašlaik melanomas pacientu ārstēšanu nosacīti var iedalīt divās grupās. Pacienti ar Braf mutāciju (Braf+ pacienti) un pacienti bez šīs mutācijas (Braf- pacienti). Braf+ pacientiem pašlaik valsts apmaksā vienu ārstēšanas līniju - mērķterapiju. Diemžēl mērķterapija lielākajai daļai pacientu pārstāj iedarboties aptuveni gada laikā, tas ir, melanoma izmainās un kļūst rezistenta pret zālēm, skaidro biedrības Soli priekšā melanomai dibinātāja Olga Valciņa. Daļai pacientu mērķterapijas zāles zaudē efektivitāti vēl daudz ātrāk. «Melanoma ir ļoti mainīgs audzējs, tā nepakļaujas klasiskajai ķīmijterapijai, līdz 2011. gadam vispār nevarēja izārstēt, jo nebija zāļu,» skaidro O. Valciņa. Viņa Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā deputātiem centās detalizēti paskaidrot, kādā situācijā pašlaik ir melanomas pacienti. Pašai Olgai melanoma ir pirmajā stadijā, bet komisijas sēdē pacientu intereses pārstāvēja pacientes ar melanomu ceturtajā stadijā, tostarp iniciatīvas par melanomas ārstēšanu pārstāve Sondra Zaļupe.
Ja pacientam nepalīdz līdzšinējās zāles, starptautiskās vadlīnijas paredz uzsākt nākamo terapijas veidu - imūnterapiju. Tieši šāda zāļu maiņa notiek Eiropas Savienības valstīs, arī Lietuvā un Igaunijā. O. Valciņa uzsvēra, ka Latvijas melanomas pacientiem šāda iespēja ir liegta. Paredzamā dzīvildze pacientiem bez medikamentiem ir vidēji seši mēneši. «Tātad, ja pacientam melanoma mainījusies, viņš nevar saņemt citu terapiju, jo to nosaka Ministru kabineta noteikumi, proti, ka kompensējamo medikamentu sarakstā melanomas zāļu izrakstīšanas nosacījumos ir ierakstīts «iepriekš neārstētiem pacientiem», tas liedz ārstiem pieņemt starptautiskām vadlīnijām atbilstīgu lēmumu un nodrošināt pacientu ārstēšanu. Daļa pacientu var saņemt šos otrās līnijas medikamentus, bet tādi pacienti kā Sondra un citi nevar, jo vēzis ir mainījies!» situācijas absurdu raksturoja Olga Valciņa. Zāles jāpērk pašiem par saviem līdzekļiem vai par ziedojumiem. Pēc pacientu stāstītā, Lietuvā un Igaunijā šādu ierobežojumu nav.
Veselības ministrija taisnojas, ka tik daudz naudas un tik daudz jaunu medikamentu vēža ārstēšanai, kā piešķirts kopš 2018. gada, nekad nav bijis, tomēr papildu finansējums 2019. gadā un 2020. gadā būs mazāks. Turklāt melanomas pacienti neesot vienīgie pacienti, kuriem nepieciešamas zāles, esot arī virkne onkoloģisko pacientu, kuriem vispār vēl jaunas zāles iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā… Tā ir taisnība, jo 2018. gadā vēža ārstēšanai piešķīra finansējumu, kāds nebija piešķirts pēdējos 20 gadus, tomēr tas ir tieši tas, par ko pacientu organizācijas bažījās - finansējums būs īslaicīgs un neatrisinās sasāpējušās problēmas vēža ārstēšanā. «Šogad papildu vēža zālēm ir 600 000 eiro, 2020. gadā tie būs 1,6 miljoni eiro,» sacīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Tas ir daudz mazāk nekā bija iepriekšējos gados. «Bet ir vēl vairāki vēža veidi, kuri tāpat cīnās,» sacīja I. Kaupere, «kolorektālā vēža, sarkomas, plaušu vēža pacienti. Tas pats stāsts - nav pieejama labāka terapija.» Viņa apliecināja, ka zāļu nodrošināšanai pacientiem politikas iniciatīvās prasīti papildu 35 miljoni eiro, taču būs tikai 1,6 miljoni.
Nacionālajā veselības dienestā Neatkarīgajai skaidro, ka pacientiem ar ļaundabīgu ādas melanomu kompensējamo zāļu sarakstā kopš 2018. gada metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai ir iekļauti pieci jauni, inovatīvi medikamenti. Četri iekļautie medikamenti paredzēti iepriekš neārstētiem metastātiskas Braf mutācijas pozitīvas melanomas pacientiem un viens medikaments - iepriekš neārstētu metastātiskas Braf mutācijas negatīvas melanomas pacientu ārstēšanai. Atslēgas vārds ir «iepriekš neārstētiem pacientiem», proti, ja pacientam jāmaina terapija, jo iepriekšējā neiedarbojas, tad valsts zāles vairs nekompensē. Uz šo absurdu norāda pacientu biedrība, jo - ja pacientam ārsts turpinātu nozīmēt līdzšinējās zāles, tad valsts apmaksātu un izmaksas būtu ļoti augstas. Tā vietā pacienti piedāvā šo sistēmu mainīt un tiem pacientiem, kuriem medicīnisku iemeslu dēļ ir jāmaina terapija, to apmaksāt.
Nacionālajā veselības dienestā pēc būtības uz jautājumu, kāpēc šo sistēmu nevar pārskatīt, neatbild. «Jaunie, inovatīvie medikamenti melanomas ārstēšanai ir dārgi, un tiem ir noteikti kompensācijas ierobežojumi, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus,» saka dienesta pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece. «Zāļu iegādes izrakstīšanas nosacījumi noteikti tādi, lai atvēlētā finansējuma ietvaros nodrošinātu 100 procentu zāļu kompensāciju pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, un tie ir saskaņoti ar speciālistiem. To, kāda terapija katram ļaundabīgas ādas melanomas pacientam ir visatbilstošākā, izvērtē un nozīmē ārsts. Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā ārstam, pieņemot lēmumu par terapijas nozīmēšanu, ir jāizvērtē pacienta stāvokļa atbilstība izrakstīšanas nosacījumiem.» Pacienti gan norāda, ka pastāvošo ierobežojumu dēļ ārsti nemaz nevar izrakstīt to, kas pacientam patiešām ir vajadzīgs.
«Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas budžets nav pietiekams pieaugošā pacientu skaita nodrošināšanai ar sarakstā jau iekļautajām zālēm, līdz ar to zāļu kompensācijas iespējas ir ierobežotas un būtiski atkarīgas no piešķirtā finansējuma zāļu kompensācijai,» uzsver T. Tamme-Zvejniece. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka melanomas ārstēšanai būtu papildus nepieciešami 6-8 miljoni eiro.
***
VĒŽA ĀRSTĒŠANA. MELANOMA
• 2018. gadā pirmo reizi tika piešķirti budžeta līdzekļi inovatīvu zāļu kompensācijai onkoloģijā. 2018. gadā kopā tika piešķirti 6 miljoni eiro, 2019. gadā papildus 600 000 eiro, 2020. gadam papildus piešķirti 1,4 miljoni visiem audzēju veidiem kopā
• Kopš 2018. gada kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti pieci jauni medikamenti melanomas ārstēšanai, taču finansiālu apsvērumu dēļ iekļauts ierobežojums - zāles piešķirt tikai «iepriekš neārstētiem pacientiem»
• Ja slimības izmaiņu dēļ pacientam ir nepieciešamas citas zāles, tās pacients saņemt nevar
• Pacientu Saeimā iesniegtā iniciatīva paredz: pārskatīt Nacionālā veselības dienesta lēmumus par melanomas ārstēšanas zālēm un kompensējamo zāļu A, B un C sarakstus, izslēdzot izrakstīšanas nosacījumu, ka medikamenti izrakstāmi «iepriekš neārstētiem pacientiem», nodrošinot melanomas terapiju ne sliktākā līmenī kā pārējās Eiropas valstīs, Lietuvu un Igauniju ieskaitot