Kas katram jāzina par asins ziedošanu

© Lauris Vīksne/F64

Tikai 45% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mūžā ir ziedojuši asinis kā donori - secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos. Tāpat atklāts, ka asinis biežāk ziedo tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī tie, kuri zina savu asinsgrupu. Ar vērtīgiem ieteikumiem pirms un pēc asins ziedošanas dalās ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kāpēc ziedot asinis?

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 63 un no 64 līdz 75 gadiem ziedo asinis biežāk nekā pārējo vecuma grupu pārstāvji.

Z. Zitmane pētījuma rezultātus skaidro ar to, ka kļūšana par asins donoru pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Regulāra asins nodošana organismā stimulē asins sastāva atjaunošanos, mazina akūto un hronisko saslimšanu riskus, kā arī stiprina imunitāti un sniedz gandarījumu par iespēju grūtā brīdī palīdzēt citiem. Ozoliņa izceļ arī vairākas praktiskas priekšrocības, piemēram, asins donoriem pienākas valsts apmaksāta brīvdiena, kā arī asins ziedošanas punktos ir iespēja uzzināt pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni.

Vai par asins donoru var kļūt jebkurš?

Komentējot faktu, ka 55% Latvijas iedzīvotāju ne reizi nav ziedojuši asinis, ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver, ka asins donoru veselībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jo pretējā gadījumā tas var kaitēt pašiem asins ziedotājiem.

Kritēriji, kas jāievēro, lai varētu ziedot asinis:

• vecums no 18 līdz 65 gadiem;

• ķermeņa svars ir virs 50 kilogramiem;

• pirms asins nodošanas sievietēm hemoglobīna līmenim jābūt virs 125 g/l, bet vīriešiem virs 135 g/l;

• asinis var ziedot cilvēki, kuriem nav diagnosticētas medikamentozas vai cita veida alerģiskas reakcijas un kuriem pēdējā pusgada laikā nav bijušas operācijas, fibrogastroskopija, tetovēšana, pīrsings, adatu terapija, ausu caurduršana vai ērces piesūkšanās;

• pēdējo sešu mēnešu laikā nav apmeklētas endēmiskas valstis jeb vietas, kurām raksturīga pastāvīga noteiktas saslimšanas iespējamība (piemēram, atsevišķas Āfrikas valstis, Ķīna un citas).

Ozoliņa norāda, ka pirms asins ziedošanas ieteicams labi izgulēties, dzert daudz šķidruma un uzņemt pilnvērtīgu uzturu. Abas speciālistes norāda, ka diennakti pirms asins nodošanas jāatturas no alkohola un trekniem ēdieniem. Esošajiem donoriem Z. Zitmane atgādina par asins nodošanas biežumu - sievietēm gada laikā ieteicams ziedot asinis ne biežāk kā 4 reizes ar 9 nedēļu intervālu, savukārt vīriešiem ne vairāk kā 6 reizes.

Asins atjaunošanās pamatā atpūta un pilnvērtīgs uzturs

Ozoliņa norāda, ka, lai stimulētu asins tilpuma un eritrocītu atjaunošanos, pēc asins nodošanas ieteicams pilnvērtīgi atpūsties un uzturā lietot B9 vitamīnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, sparģeļus, zaļos salātus un apelsīnu sulu. Speciāliste uzsver arī riboflavīna jeb B2 vitamīna nozīmi sarkano asinsķermenīšu veidošanās procesā. To iespējams uzņemt ar piena produktiem. Svarīgs ir arī vitamīns B6, kas pārtikā sastopams kartupeļos un banānos. Papildus pilnvērtīgam uzturam un atpūtai, Z. Ozoliņa iesaka lietot arī kādu no aptiekās pieejamajiem B grupas vitamīnu kompleksiem.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.

Svarīgākais