Nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%, to paredz Veselības ministrijas (VM) piedāvājums, ko otrdien izskatīs arī valdībā.
Plānots, ka darba samaksa palielinātos tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ministrija atgādina, ka nākamgad ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots atvēlēt papildu 60,1 miljonu eiro.
VM ziņojumā tiek minēts, ka ārstu vecuma struktūra ir novecojoša, proti, 2018.gadā 46,5% ārstu bija vecumā virs 55 gadiem, kamēr vecuma grupā līdz 35 gadiem tikai 20,4%. Ministrija norāda, ka paaudžu nomaiņa ārsta profesijā un līdzsvarota profesijas attīstība ilgtermiņā ir apdraudēta. Savukārt 49,9% māsas ir vecākas par 50 gadiem un 1500 māsu akūti trūkst stacionārā jau šobrīd.
Tāpat, lai gan 2017.gadā un 2018.gadā atalgojuma pieaugums bija novērojams vairumam medicīnas darbinieku grupu, Latvijas Jauno Ārstu asociācijas 2018./2019.mācību gadā absolvējušo rezidentu aptauja atklājusi, ka katrs ceturtais plāno savu turpmāko profesionālo darbību veidot ārpus Latvijas.
Lai veicinātu paaudžu nomaiņu ārsta profesijā un līdzsvarotu profesijas attīstību ilgtermiņā, kā arī lai mudinātu medicīnas studentus savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, ministrija rosina rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.
Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes tiek rosināts palielināt 10% apmērā. Tas nozīmē, ka zemākā darba samaksa palielināsies ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes ārstiem, ievērojot vienlīdzības principu. Šim mērķim iezīmēti 48,2 miljoni eiro.
10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt, lai palielinātu darba samaksu arī citu budžeta resoru ārstniecības personām, iezīmēti 1,6 miljoni eiro.
Tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu un zobārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 108 eiro - no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā.
Sertificētu fizioterapeitu, audiologopēdu, uztura speciālistu, ergoterapeitu, tehnisko ortopēdu un mākslas terapeitu zemākā mēnešalga pieaugtu par 95 eiro, proti, no 950 eiro uz 1045 eiro.
Savukārt sertificētām māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm, biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem un ārstiem-neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājiem zemākais mēneša atalgojums pieaugtu no 714 eiro 2019.gadā uz 785 eiro 2020.gadā.
52 eiro atalgojuma pieaugums ir gaidāms sestās kategorijas kvalifikācijas pārstāvjiem - reģistrētiem zobārsta asistentiem un māsas palīgiem, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Plānots, ka rezidentu mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro līdz 1482 eiro. Tikmēr rezidentu mēnešalga pārējās ārstniecības iestādēs, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes, pieaugs no 950 eiro līdz 1140 eiro.
Papildus ziņojumā arī norādīts, ka trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un pirmā gada papildspecialitātēs nodrošina mēnešalgas koeficientu 1.1. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas strādājoša rezidenta mēnešalga būtu 1630,20 eiro jeb pieaugtu par 32%. Tikmēr citās slimnīcās strādājošie saņemtu 1254 eiro, kas arī ir pieaugums par 32%.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim, proti, zemāko algu palielināšanai, VM rosina Nacionālajam veselības dienestam, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēt līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Vienlaikus VM norāda, ka tās mērķis ir turpināt nodrošināt darba samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionāros, lai tiem nodrošinātu finansējumu obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā.
VM norādījusi, ka ziņojums tika nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai. Ministrija to virza steidzamības kārtībā, uzsverot, ka tas jāizskata pirms Saeima lemj par nākamā gada budžetu.
Kā vēstīts, 31.oktobrī Veselības nozares Stratēģiskā padome vēl nevienojās par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie līdzekļi, padomē nolemjot pie šī jautājuma atgriezties pēc valsts budžeta pieņemšanas. Tolaik gan vēl tika runāts par 42 miljonu eiro sadali.
Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.
Toreiz Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās. Vairāki padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse - proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.
Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.
Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika izskatīti.
Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.
