Priekšlaikus dzimušie bieži izaug veseli

 
©Depositphotos.com

Vairāk nekā pusei priekšlaikus dzimušo bērnu, sasniedzot pieauguša cilvēka vecumu, nav nekādu hronisku medicīnisku problēmu, noskaidrots pētījumā Zviedrijā, iztirzājot datus par 2,56 miljoniem cilvēku, kuri dzimuši 1973.–1977. gadā, tostarp par 149 000 priekšlaikus dzimušajiem, vēsta Reuters.

Viņu veselības rādītājiem sekots no dzimšanas līdz 30 gadu vecuma sasniegšanai. Aptuveni 55% no priekšlaikus dzimušajiem pētījumā iekļautajiem cilvēkiem nebija hronisku fizisko vai garīgo slimību. Pēc normāli iznēsātas grūtniecības, kas ilgusi 37-40 nedēļas, dzimušajiem šis rādītājs bija 63%. Neiznēsātie bērni pirmajās dzīves nedēļās cieš no elpošanas un barības uzņemšanas grūtībām, mēdz būt arī ilgstošākas redzes un dzirdes problēmas, pasliktinātas kognitīvās prasmes, vēlāk uzvedības problēmas.

Šajā pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta hroniskām slimībām, kas ir tipiskas priekšlaikus dzimušajiem, sasniedzot pusaudžu gadus un agrīnu pieaugušo vecumu, - astmai, augstam asinsspiedienam, diabētam un garīga rakstura traucējumiem, kā arī plaušu, nieru un aknu slimībām, kas var izpausties vēlāk. No tiem, kuri dzimuši 22.-27. grūtniecības nedēļā, tikai 22% izdzīvojušo bija bez nopietnām hroniskām veselības problēmām pētījuma beigās. Veseli bija arī aptuveni 49% no tiem, kuri dzimuši 28.-33. grūtniecības nedēļā un 58% no 34.-36. grūtniecības nedēļā dzimušajiem. Gan vīriešiem, gan sievietēm rezultāti bija līdzīgi.

Protams, var gadīties, ka atšķirības starp neiznēsātas un iznēsātas grūtniecības rezultātā dzimušajiem sāk izpausties arī lielākā vecumā, tāpat iespējams, ka situācija Zviedrijā atšķiras no situācijas citās valstīs. Tomēr vienlīdz rūpīgi pret savu veselību ārsti iesaka izturēties visiem, gan tiem, kuri šajā pasaulē nākuši priekšlaikus, gan tiem, kuri piedzimuši noteiktajā laikā, tātad - jāievēro veselīga dzīvesveida principi un, ja rodas kādas problēmas, jāiet pie ārsta.

 

Rīgas namu pārvaldnieks