Veselības indekss: depresija visvairāk piemeklē pirmspensijas vecumā

 
©Depositphotos.com

Depresija visbiežāk piemeklē cilvēkus vecumā no 55 līdz 63 gadiem, liecina Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs «Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss», sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kopumā 16% pētījuma dalībnieku pirmspensijas vecumā atzinuši, ka pēdējā gada laikā saskārušies ar depresijas pazīmēm. Biežāk ar šādām veselības problēmām saskaras sievietes (10% no aptaujātajiem), kamēr starp vīriešiem šādu problēmu atzīst tikai 5% respondentu.

Visretāk ar depresijas pazīmēm saskārušies jauni cilvēki vecumā no 23 līdz 34 gadiem (6%). «Pirmspensijas vecumā cilvēki nereti sastopas ar vientulību un izmisuma sajūtu, jo dzīvē notiek līdz tam nebijušas pārmaiņas. Bērni izauguši, pamet vecāku mājas, tiek zaudēta kāda daļa ģimenes sajūtas. Ja vēl tam klāt nāk problēmas darbā vai pasliktinās veselība - šī visa pārdzīvojumu buķete var novest cilvēku līdz depresīvam stāvoklim,» viedokli pauž farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. «Būtiski ir pašam cilvēkam izprast savas izjūtas un to iemeslu, meklēt citus veidus, kā rast piepildījumu dzīvē, - mācīties, atrast patīkamu vaļasprieku, kā arī savlaicīgi meklēt palīdzību. Liela nozīme ir tuvinieku klātbūtnei un atbalstam, lai laikus pamanītu cilvēka nomāktību un palīdzētu kliedēt drūmās domas, tā izvairoties no sliktākā - nonākšanas līdz depresijai, kas jau prasa nopietnu ārstēšanu.»

Depresiju kā vienu no veselības problēmām, kas piemeklējusi pēdējā gada laikā, minējuši kopumā 10% respondentu. 11% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka nekad nav bijuši pie psihologa, bet uzskata, ka būtu nepieciešams vērsties pie šā speciālista, savukārt 74% apgalvo, ka nav bijuši pie psihologa un arī neredz vajadzību to apmeklēt.

A. Ritene atzīst, ka sabiedrības uzskatos joprojām ir daudz mītu un aplamību par psihologa un psihiatra apmeklējumu, proti, cilvēki kautrējas vērsties pēc palīdzības, jo baidās no nosodījuma. «Situāciju Latvijā vēl vairāk sarežģī speciālistu pieejamība - tā ir nepietiekama, īpaši ārpus lielajām pilsētām. Nereti arī farmaceits nosacīti pilda psihologa funkciju, jo ikdienas darbs nav iedomājams bez klientu tiešā un pārnestā nozīmē sasāpējušo jautājumu uzklausīšanas un cilvēcīgas sarunas,» saka A. Ritene.

Atbildot uz jautājumu, kādas veselības problēmas bijušas pēdējā gada laikā, 45% no aptaujātajiem iedzīvotājiem norādījuši, ka vidēji vienreiz gadā slimo vai saskaras ar dažādām akūtām veselības problēmām, bet 30% norādījuši, ka ar šādām problēmām saskaras vidēji divas līdz četras reizes gadā. Tikai 3% no respondentiem ar akūtām veselības problēmām saskaras vidēji piecas un vairāk reižu gadā, bet ar šādām problēmām nemēdz saskarties aptuveni piektā daļa respondentu (21%).

 

Rīgas namu pārvaldnieks