Cik daudz ir par daudz? Speciālisti lauž mītus par alkoholu

 
©pixabay

Par spīti pierādījumiem par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību, nereti dzirdami pretēji apgalvojumi – viena vīna glāze nāk veselībai par labu, jo veicina asinsriti, bet alus jādzer, jo satur vērtīgus vitamīnus un raugu. Veselības ministrijas kampaņas “Spēks pateikt NĒ!” ietvaros ģimenes ārste Evelīna Beire un sabiedrības veselības speciāliste Aija Bukova-Žideļūna skaidro populārākos pieņēmumus par veselībai nekaitīgu alkohola lietošanu.

1. Vai alkohols nelielās devās uzlabo veselību? Piemēram, vai sarkanvīns veicina asinsriti un gremošanu?

Sabiedrības veselības speciāliste Aija Bukova-Žideļūna atzīst, ka ir pētījumi, kuros atrasta saistība starp nelielu sarkanvīna patēriņu un sirds un asinsvadu veselību - proti, sarkanvīns var paaugstināt tā saucamā “labā” holesterīna līmeni, kā arī vīnā sastopami antioksidanti. Tajā pašā laikā daudz vairāk pētījumu apliecina, ka jebkura alkohola lietošana arī mazās devās ir kaitīga cilvēka veselībai - palielinās dažādu onkoloģisku un citu saslimšanu, tīšu un netīšu traumu un negadījumu, kā arī atkarību risks. Saistība starp sarkanvīna lietošanu un sirds un asinsvadu veselību jāaplūko kontekstā gan ar indivīda kopējo veselību, gan dzīvesveidu, tostarp ikdienas uztura un citiem paradumiem.

Arī ģimenes ārste Evelīna Beire atsaucas uz jaunākajiem pētījumiem, kas pierāda - lietojot alkoholu, pieaug atkarības risks. Viņa ir kategoriska: “Alkohols pat mazās devās nav ieteicams ne slimību ārstēšanai, ne profilaksei. Ieteikt to asinsrites vai gremošanas uzlabošanai es noteikti nevaru.” Turklāt, kā liecina pētījumi, alkohola lietošana var palielināt dažādu audzēju attīstības risku, kas var kļūt par iemeslu tādām slimībām kā krūts vēzis, aknu vēzis un kakla vēzis.

2. Vai alkohols palīdz atslābināties un nomierināties?

Pēc iedarbības alkohols ir depresants jeb nomierinošs līdzeklis, kas palēnina centrālās nervu sistēmas darbību, skaidro Bukova-Žideļūna. Alkohols it kā bloķē ķermeņa raidīto ziņu nonākšanu līdz smadzenēm, izmainot cilvēka uztveri, emocijas, kustības, redzes un dzirdes spējas. Kaut sākotnēji mazās devās un īstermiņā efekts šķiet relaksējošs, stimulējošs un pat eiforisks, ilgtermiņā garastāvoklis pasliktinās, pieaug trauksmes un depresijas risks. Pēc garas un saspringtas darba dienas ieteicamāk atslābināties, veicot dažādas fiziskās aktivitātes. Nav obligāti jāskrien maratons vai jāiet uz sporta zāli - atslodzei un veselības veicināšanai vērtīga būs arī ilgāka pastaiga.

Alkohols liek mānīgi domāt, ka viss ir kārtībā, turklāt, veidojoties pieradumam, ar laiku jāpalielina deva - sākumā tā ir viena glāze, lai aizmirstos, tad - jau divas un vairāk. Alkohols nav antidepresants - tā vietā labāk meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta vai psihoterapeita, skaidro ģimenes ārste Beire. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar miega traucējumiem, kas var liecināt par trauksmi, veģetatīviem traucējumiem vai depresiju, tādēļ glāzītes vietā jāizvēlas speciālista apmeklējums.

3. Vai alus uzlabo sejas ādu, jo satur vitamīnus un raugu?

Šis pieņēmums nācis no ASV radītām filmām un alus reklāmām, norāda Aija Bukova-Žideļūna un uzsver, ka alus ir nevis pārtikas produkts, bet gan alkoholisks dzēriens. “Glāzē alus alkohola saturs ir nesalīdzināmi lielāks par jebkuru citu tajā esošo mikroelementu. Nedrīkst aizmirst, ka bieži vien neatņemama alus patērēšanas sastāvdaļa ir uzkodas ar augstu sāls un tauku saturu, piemēram, čipsi un ķiploku grauzdiņi, kas savukārt ir riska faktori sirds un asinsvadu slimībām, diabētam, onkoloģiskām un citām saslimšanām.”

Alus tiešām satur dažādas organismam noderīgas vielas, bet tās atrodamas arī kvasā, kas ir labāka izvēle, jo nesatur alkoholu. Visus alū esošos vitamīnus ir iespējams uzņemt, arī nekaitējot veselībai - daudz vērtīgākā veidā, piemēram, ar svaigiem augļiem, dārzeņiem, graudaugiem, stāsta Evelīna Beire. Turklāt alkohola lietošana samazina koncentrēšanās un atmiņas spējas, negatīvi ietekmē smadzeņu garozu un rada atkarību, tādēļ vīna glāzes vietā labāk apēst vīnogu ķekaru, bet alu aizstāt ar kvasu.

4. Vai alkohols sasilda, jo uzlabo asinsriti?

Sabiedrības veselības speciāliste brīdina, ka siltuma sajūta ir maldinoša, gluži otrādi - alkohola lietošana, atrodoties aukstumā, ir pat bīstama. “No vienas puses, tiešām rodas siltuma sajūta, jo alkohola ietekmē asinsvadi paplašinās un pastiprinās asins pieplūde ādai. Taču vienlaikus paplašināto asinsvadu dēļ pastiprinās arī siltuma atdeve, un realitātē organisms atdziest straujāk. Tāpat alkohols vājina drebuļu aizsargmehānismu, un cilvēks aukstumu nejūt adekvāti. Apsaldējumu risks reibumā esošajiem ir daudz lielāks,” stāsta Bukova-Žideļūna.

Tam piekrīt arī ģimenes ārste Evelīna Beire un skaidro, ka iekšējiem orgāniem nepieciešams lielāks siltums nekā ādai, tādēļ aukstā laikā asinsvadiem, kas atrodas ādā, ir jāsašaurinās, lai pasargātu iekšējos orgānus. “Lietojot alkoholu, darām sev pāri - lai gan ir sajūta, ka ir silti, patiesībā mums salst.”

5. Cik daudz ir par daudz?

“Pēc būtības iesaku alkoholu nelietot vispār,” savu nostāju pauž Evelīna Beire. Taču cik daudz varētu būt par daudz? Sievietēm dienā nebūtu ieteicams uzņemt vairāk par 1-1,3 devām, kas atbilst 12-16 gramiem alkohola. Salīdzinājumam - 150 ml vīna ir 1,2 devas. Vīriešiem dienā nevajadzētu pārsniegt divas devas. Un, protams, alkoholu nevajadzētu lietot katru dienu.

“Alkohola lietošana nomāc centrālās nervu sistēmas darbību, izmaina sirdsdarbību, asinsspiedienu un elpošanu,” uzskaita Aija Bukova-Žideļūna. Pārmērīga alkohola lietošana ne tikai izraisa aknu bojājumus, bet arī var veicināt ļaundabīgu audzēju attīstību. Globāli alkohola lietošana tiek vērtēta kā risks vardarbībai, traumām, garīgās veselības problēmām un slimībām. Tādēļ veselību labāk veicināt, izvēloties veselīgu uzturu, regulāras un individuāli piemērotas fiziskās aktivitātes, nevis meklēt alkohola glāzītē vai pudelē.

 

Rīgas namu pārvaldnieks