Daudziem no mums gadu gaitā ir izveidojies reflekss: rudens vidū gulēt gribas arvien vairāk un ilgāk. Daudzu pieaugušu cilvēku organismi jau ir pieraduši pie šīm izmaiņām – te ir ziemas laiks, te – vasaras. Turklāt pāreja uz ziemas laiku ir daudz patīkamāka – var pagulēt vienu stundu ilgāk. Bet kā tas ietekmē organismu? Kā sagatavoties ne tikai pulksteņu pagriešanai, bet arī ziemas sezonai, kad saules ir maz, bet vīrusu – daudz? Poirtālam riga.lv padomus sniedz Rīgas veselības centra dežūrārsts Iļja Menis.
Šķiet, ka laiks taču mainās tikai par vienu stundu. Tomēr tā rezultātā mainās viss ritms. Jo pulksteņa pagriešana nozīmē ne tikai to, ka mēs gulēsim vienu stundu ilgāk, bet arī to, ka mēs arī brokastosim, vakariņosim, beigsim darbu vai mācības vienu stundu vēlāk. Treniņi vai nodarbības pulciņos un sekcijās arī sāksies stundu vēlāk. Ārsti uzskata, ka pāreja uz ziemas laiku cilvēku ietekmē tikpat negatīvi, kā pāreja uz vasaras laiku. Un šim procesam ir jāsāk gatavoties jau iepriekš.
Daudziem cilvēkiem sākas miegainība, apātija un nogurums. Ārsti iesaka šajā laikā samazināt fizisko un emocionālo slodzi, pievērst uzmanību savam dzīvesveidam un uzturam. Nevajag sevi pēkšņi piespiest doties gulēt vēlāk. Pieradums pie jaunā režīma iestāsies pēc divām nedēļām.
Tā kā rudenī dienas laikā ir maz dienasgaismas un maz saules, iestājas aukstums un sāk izplatīties vīrusi, ārsti iesaka ieslēgt tā saucamo enerģijas taupīšanas režīmu. Pēc Iļjas Meņa teiktā, parasti rudenī sākas hroniskās saslimšanas - astma, hipertonija, cukura diabēts, un citas. Tajā pašā laikā pie ģimenes ārstiem nokļūt ir arvien grūtāk, jo saslimušo ir arvien vairāk, tāpēc Iļja Menis iesaka visiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām saslimšanām, ne tikai pieturēties pie pareiza uztura un ievērot dienas režīmu, bet arī jau iepriekš pārbaudīt, vai ir nepieciešamās receptes zālēm, kuras nepieciešams lietot ilgstošu laiku, lai nebūtu jāsēž rindās pieņemšanā pie ārsta.
Lai gan skolēni priecājas par iespēju pagulēt vienu stundu ilgāk, viņiem šajā gada laikā nevajadzētu aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Ja nav atsevišķu treniņu, tad vismaz noteikti ir jāapmeklē fizkultūras stundas skolā, kā arī vairāk jāstaigā. Pavadīt laiku ārā par labu nāk ikvienam.
»Vēl viens ikvienam nepieciešams palīgs cīņā ar ziemas nogurumu ir D vitamīns. D vitamīna daudzumu organismā var pārbaudīt ar analīžu palīdzību. Diemžēl šīs analīzes ir par samaksu. Taču D vitamīns profilaktiskās dozās nāk par labu ikvienam - Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti izteikts tā trūkums. Ir recepšu preparāti un bezrecepšu. Kā pareizi lietot medikamentus un kādās dozās, kā arī kādi varētu būt blakus efekti, labāk uzziniet pie sava ģimenes ārsta vai farmaceita.
Tāpat vajadzētu izvērtēt iespēju vakcinēties pret gripu. Jo īpaši ņemot vērā to, ka valsts pilnībā apmaksā vakcīnu pret gripu grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Speciālisti iesaka vakcinēties rudens sākumā, kamēr gripas sezona vēl nav sākusies, lai organismam būtu pietiekami daudz laika izstrādāt nepieciešamās antivielas. Vakcinācija jo īpaši tiek ieteikta cilvēkiem no riska grupām, jo viņiem inficēšanās varētu izraisīt smagus sarežģījumus.