Koenzīms Q10 – lai rudens iet pie sirds

 
©Neatkarīgā Rīta Avīze

Laika apstākļi paši par sevi neizraisa slimības, bet tie darbojas kā provocējošs faktors. Vēls rudens un tam sekojošā ziema nereti ir grūts periods tiem, kuri cieš no sirds un asinsvadu problēmām, tādēļ īpaši jāievēro vairāki veselīga dzīvesveida noteikumi, lai varētu labi justies neatkarīgi no gadalaika.

Novērots, ka dienās, kad ārā ir auksts un vējains, biežāk atgadās hipertoniskās krīzes un arī stenokardijas epizodes. Aukstums kopā ar vēju, kairinot ādas receptorus, var sirds un asinsvadu slimniekiem reflektori izraisīt sāpju sajūtu sirds apvidū. Atmosfēras spiediens ietekmē asiņu piesātinājumu ar skābekli. Ja tas ir zems, tad asinsritei un elpošanai jāstrādā ātrāk, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa apriti. Veseli cilvēki to nejūt, bet slimniekiem kļūst grūti elpot, pat uzkāpjot nelielā augstumā. Nereti sirds un asinsvadu slimību pacienti jūtas sliktāk dienās, kad atmosfēras spiediens ir zems. Zināma loma ir arī tam, vai laiks saulains vai apmācies. Saules gaisma aktivizē asinsriti, elpošanu, augstākās nervu sistēmas darbību.

Sirds veselības nelabvēļi:

  • Smēķēšana. Tā negatīvi ietekmē gandrīz visas orgānu sistēmas, tajā skaitā bojā asinsvadu sieniņas. Ja izdodas smēķēšanu atmest, tad jau pēc dažiem gadiem sirds un asinsvadu slimību risks mazinās un kļūst gandrīz tāds pats kā nesmēķētājiem.
  • Mazkustīgs dzīvesveids ir mūsdienu civilizācijas problēma. Daba, veidojot cilvēku, nav ņēmusi vērā, ka fiziskā darba īpatsvars reiz tik ļoti saruks. Lai nepieļautu sirds un asinsvadu, kā arī citu problēmu attīstību, ir vajadzīga pietiekama fiziska slodze - vingrošana, nūjošana, peldēšana, lēnā skriešana. Jāizvēlas slodze, kas atbilst cilvēka fiziskajai sagatavotībai, vecumam un vispārējai veselībai.
  • Liekais svars. Tas lielā mērā izriet no mazkustīga dzīvesveida, kā rezultātā uzņemto un patērēto kaloriju daudzums nav līdzsvarā. Ja nevar tikt vaļā no liekā svara, palielinot fizisko slodzi un ievērojot racionāla uztura principus, jākonsultējas ar ārstu.
  • Neveselīgs uzturs. Sirds veselībai par sliktu nāk liels piesātināto tauku, transtauku, cukura un sāls patēriņš, kā arī šķiedrvielu, nepiesātināto taukskābju un vitamīnu trūkums, magnija, kālija un citu būtisku uzturvielu nepietiekamība, arī tendence uzņemt par maz šķidruma. Lai gan cilvēki zina vispārējos veselīga uztura principus, bieži vien negribas tos izmantot ikdienā - tas nozīmē rūpīgi pētīt un analizēt informāciju uz produktu iepakojuma un mērķtiecīgi plānot savu ēdienkarti, izvairīties no ātrās ēdināšanas uzņēmumu produkcijas un biežāk gatavot maltītes mājās, ēst vairāk dārzeņu un augļu, pilngraudu produktu, pākšaugu un zivju, kā arī censties katru dienu vismaz vienā ēdienreizē iztikt bez gaļas.
  • Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. To nosaka gan uztura ieradumi, gan ģenētiski faktori. Vispirms holesterīna līmeni cenšas normalizēt ar uztura korekcijas palīdzību, ārsti iesaka pacientiem arī lietot zivju eļļu. Ja tas nelīdz, nozīmē recepšu medikamentus.
  • Paaugstināts cukura līmenis asinīs noved pie asinsvadu bojājumiem. To vajadzētu regulāri kontrolēt. Cukura līmeni var koriģēt, ievērojot noteiktus uztura principus vai, ja tas nelīdz - lietojot ārsta nozīmētus medikamentus.
  • Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, sevišķi tad, ja asinsvados ir aterosklerozes radītas izmaiņas. Pie paaugstināta asinsspiediena cilvēki mēdz pierast un daļa to pat nejūt, tāpēc asinsspiediens ir laiku pa laikam jāmēra, lai vajadzības gadījumā kopā ar ārstu varētu noskaidrot tā cēloņus un situāciju normalizēt.
  • Neizārstētas elpceļu infekcijas. Ja gadījies saslimt, 3-5 dienas jāievēro gultas režīms un kustību aktivitāte maksimāli jāsamazina, bet piesardzība nepieciešama vēl divas nedēļas pēc slimības simptomu pāriešanas. Cīņa ar infekciju sirds un asinsrites sistēmai rada milzu slodzi, un fiziskās aktivitātes šajā laikā bīstami apdraud sirdi, var attīstīties sirds muskuļa iekaisums, kas sportistus mēdz novest pie invaliditātes un pat kļūt par pēkšņas nāves cēloni.
  • Stress. Stresa mehānisms ir vajadzīgs, lai organisms spētu mobilizēties ārkārtas situācijās, bet dabā šādas situācijas ir īslaicīgas. Ilgstošs stress nāk par ļaunu visām orgānu sistēmām, tajā skaitā var paātrināties sirdsdarbība, veidojas asinsspiediena svārstības, pastiprinās nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu. Ir aprakstīts daudz paņēmienu, kā mazināt stresu. Ja tas neizdodas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai psihoterapeitu.

Koenzīms Q10

Organisma enerģijas ieguves procesos koenzīms Q10 ir neaizstājams elements - viela, kas sastopama visās organisma šūnās un ir vajadzīga, lai pārvērstu enerģijā ar uzturu uzņemtos taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, kā arī nodrošinātu antioksidatīvo aizsardzību pret brīvajiem radikāļiem, kas veicina šūnu novecošanu un bojāeju. Koenzīms Q10 daļēji tiek sintezēts organismā, daļēji uzņemts ar uzturu. Dabiskā ceļā koenzīms Q10 veidojas no aminoskābēm un mūsu organismā piedalās adenozīntrifosforskābes (ATF) sintēzē, kas savukārt ir galvenais visu šūnu enerģijas avots. Tikpat nozīmīga ir arī koenzīma Q10 antioksidanta loma. Visaugstākā Q10 koncentrācija ir tajos orgānos, kuriem vajag daudz enerģijas - sirds muskulī, smadzenēs, aknās, nierēs. Tā ir maksimāla 20 gadu vecumā; 40 gados - aptuveni par 30% zemāka, bet 60 gados - jau par 40-60% zemāka.

Sirdij, asinsvadiem, enerģijai

Pēdējo 20 gadu laikā notikuši klīniski pētījumi par to, vai ir lietderīgi iekļaut koenzīmu Q10 sirds un asinsvadu slimību kompleksā ārstēšanā līdz ar citiem preparātiem. Sirdij nepieciešams daudz enerģijas, jo tai ik dienu jāveic ap 10 000 ritmisku kontrakciju. Sirds mazspēja, kas piemeklē daudzus vecākus cilvēkus, liecina, ka enerģijas nepietiek. Atzīts, ka koenzīms Q10 sirds mazspējas slimniekiem palīdzēt mazināt tādus simptomus kā cianoze, tūska, reiboņi. Koenzīmu Q10 iesaka lietot papildus nozīmētajai terapijai arī tiem, kas atkopjas no miokarda infarkta.

Jau vairākas desmitgades koenzīmu Q10 lieto cilvēki, kuriem vajadzīga papildu enerģija. Tas ir īpaši populārs sportistu un biznesmeņu vidū, kā arī to labprāt lieto cilvēki, kuri vecāki par 45 gadiem.

Kā uzņemt Q10

Koenzīmu Q10 var uzņemt, ēdot liellopu gaļu, cūkgaļu, pākšaugus, siļķes, sojas eļļu, vīnogu kauliņu eļļu, zemesriekstus un citus produktus, tomēr lielāko daļu šīs vielas organisms sintezē pats. Ar gadiem iekšējā sintēze jūtami samazinās un koenzīma Q10 sāk trūkt, tajā skaitā arī sirds šūnām. Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka, lietojot koenzīmu Q10 papildus bāzes terapijai, var mazināt hroniskas sirds mazspējas simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Ir arī pētījumi par paaugstināta asinsspiediena normalizēšanu un liekā svara mazināšanu, lietojot koenzīmu Q10. Devu vislabāk noteiks ārsts, tā var svārstīties 100-300 mg robežās. Protams, tā nav brīnumzālīte, kas izārstēs hronisku sirds mazspēju, tomēr vērā ņemams papildlīdzeklis.

Ir notikuši arī pētījumi, kas liek domāt, ka koenzīms Q10 palīdz hroniska noguruma gadījumā. Protams, vispirms jāpārliecinās, vai nogurums nav kādas nopietnas slimības simptoms.

***

Kā izvēlēties Q10 preparātus:

• Ieteicamas kapsulas ar eļļas pildījumu. Koenzīms Q10 ir taukos šķīstoša viela, kas nozīmē, ka tam vajadzīga eļļa, lai varētu izšķīst.

• Pārliecinieties, ka kapsulas nav caurspīdīgas. Gaisma iznīcinoši iedarbojas uz preparāta sastāvu.

• Apspriedieties ar farmaceitu - viņš zinās pastāstīt vairāk par produktiem un palīdzēs izvēlēties labāko variantu.

 

Abonē