Tuvojoties epidēmiskajai sezonai, ir svarīgi rūpēties ne vien par atbilstoša apģērba izvēli un organisma imunitātes stiprināšanu, bet arī uzmanīgi sekot līdzi vakcinācijas kalendāram, lai no smagām saslimšanām pasargātu gan sevi, gan savus mīļos. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 50% aptaujāto atbalsta vakcinēšanos, 43% norāda, ka vakcinēšanās būtu jāveic tikai pret noteiktām slimībām, savukārt tikai 4% respondentu uzskata, ka vakcinēties nav nepieciešams. Pētījuma rezultātus, kā arī to, kas ir vakcīna un pret kurām slimībām noteikti jāvakcinējas, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane.
Kas ir vakcīna?
Vakcīna ir medikaments, ar kuru tiek īstenota slimību profilakse. Tās sastāvā ir aktīvās vielas, kas ierosina imūnsistēmas atbildes reakciju, kā rezultātā organismā veidojas antivielas. Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai. Vakcīnas iedala dzīvās (satur nekaitīgus novājinātus vīrusus vai mikrobus), nedzīvās (satur nogalinātus vīrusus vai mikrobus), ķīmiskās (satur ķīmiski izdalītus antigēnus) un mikroorganismu metabolītu vakcīnās. Vakcinācija nepieciešama, lai organismā veidotos atbildes reakcija pret slimību ierosinātājiem - vīrusiem, baktērijām. Sastopoties ar slimības ierosinātāju, vakcinēts organisms ir sagatavots cīņai pret slimību. Neskatoties uz to, ka vakcīna nevar 100% pasargāt no saslimšanas, tā palīdz pilnībā novērst smagākās saslimšanas formas un slimību komplikācijas.
Pret kurām jāvakcinējas?
Monitoringa slimībām rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse respondentu (54%) ir vakcinējušies pret difteriju, 40% pret encefalītu, 27% - pret A un/vai B hepatītu, 13% pret gripu, savukārt 15% aptaujāto norādījuši, ka nav vakcinējušies vispār. Z. Zitmane, skaidrojot vakcinēšanos pret dažādām slimībām, norāda, ka zīdaiņi noteikti jāvakcinē pret tuberkulozi, rotavīrusu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, Hib (Haemophilus influenza), B hepatītu, poliomielītu, gripu, masalām, masaliņām, cūciņām un vējbakām, kā arī viņiem jāsaņem pneimovakcīna. Bērna vecumā jārevakcinējas pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, cūciņām un vējbakām, savukārt pusaudžu vecumā meitenēm jāvakcinējas pret dzemdes kakla vēzi. Visas dzīves garumā regulāri jāveic revakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem. Riska grupu pacientiem - grūtniecēm, personām pēc 65 gadu vecuma un bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam - rudenī noteikti jāveic ikgadēja vakcinācija pret gripu.
Kādos gadījumos vakcinēties nedrīkst?
Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka vakcinēties nedrīkst tikai tajos gadījumos, ja ir akūta smaga saslimšana ar paaugstinātu temperatūru, hroniskas saslimšanas paasinājums vai smaga alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnas komponentiem. Tāpat vakcinēties nedrīkst, ja pēc iepriekšējas vakcinācijas ir bijuši krampji, šoks vai smagas imunoloģiskas saslimšanas. Pētījuma rezultāti atklāj, ka 33% aptaujāto ir vakcinējušies tikai pēc ārsta ieteikuma, bet 24% - pēc paša iniciatīvas, savukārt 40% respondentu snieguši atbildi, ka ir vakcinējušies gan pēc pašu iniciatīvas, gan ārsta ieteikumu vadīti. Z. Zitmane norāda, ka publiskajā telpā regulāri parādās nezinātniski izteikumi, kuri apšauba vakcīnu drošumu un efektivitāti, kas nereti cilvēkus attur no vakcinēšanās, īpaši tas attiecināms uz bērnu vakcināciju. Piemēram, monitoringa rezultāti atklāj, ka 9% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka bērni nebūtu jāvakcinē. Z. Zitmane uzsver - ja vecāki atsakās no bērna vakcinācijas, palielinās iespēja, ka bērns var saslimt ar kādu no vakcīnregulējošām slimībām, kuru smagākās formas var izraisīt invaliditāti vai pat nāvi. Eksperte aicina izmantot zinātniski pamatotu informāciju par vakcinācijām un kontaktēties ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, kad un pret kuru slimību nepieciešams saņemt vakcīnu.
Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
