Klepus, aizlikts deguns, sāpes kaklā, asarojošas acis un vājums liecina tikai par vienu – ir sācies nepatīkamais vīrusu un saaukstēšanās laiks. Tas daudziem liek negribīgi palikt mājās, kavēt mācību stundas skolā un pienākumu izpildi darbā. Lai zeltainā rudens atnākšana sagādātu patiesi skaistus brīžus, nevis gultas režīmu, sliktu pašsajūtu un iekavētus darbus, farmaceite Ilze Priedniece dalās vērtīgos padomos, kā no saaukstēšanās pasargāt sevi un savus mīļos.
Biežākie saaukstēšanās cēloņi
Saaukstēšanās ir augšējo elpošanas ceļu saslimšana, kas piemeklē, mainoties gadalaikiem un gaisa temperatūrai, kā arī brīžos, kad organisms ir pakļauts pārslodzei, kā rezultātā tas ir uzņēmīgāks pret dažāda veida vīrusiem. Piemēram, ilgstošs stress, fiziska un garīga pārslodze, miega trūkums un diētas ir izplatītākie saaukstēšanās cēloņi, kam īpaši liela ietekme uz imunitāti ir tieši rudens un ziemas sezonā, kā arī pavasara pirmajā pusē. Saaukstēšanās nereti ir organisma reakcija uz pārslodzi, signalizējot, ka tam nepieciešama atpūta un pāris dienas vēlams palikt mājās mierīgā režīmā.
Ko darīt pirmo saaukstēšanās simptomu gadījumā?
Farmaceite I. Priedniece skaidro, ka saaukstēšanās pazīmes parādās pakāpeniski. Sākumā parasti ir kakla sāpes, regulāra šķaudīšana un iesnas, kam pēcāk var pievienoties paaugstināta ķermeņa temperatūra (līdz 38,5O), klepus, nogurums un nespēks. Pamanot pirmos saaukstēšanās simptomus, vēlams palikt mājās un pastiprināti uzņemt šķidrumu - gan ūdeni, gan zāļu tējas, kam papildus var lietot C vitamīnu. Lai mazinātu sāpes kaklā, to ieteicams skalot ar kumelīšu vai salvijas uzlējumu, kam paralēli var lietot arī sūkājamās tabletes vai aerosolus. Iesnu gadījumā degunu var skalot ar jūras ūdeni un lietot deguna pilienus.
Kā ar “tautas līdzekļiem”?
Lai atvieglotu saaukstēšanās simptomus, var karsēt kājas, ūdenim pievienojot sinepju un ingvera pulveri vai ārstniecības augu piedevas. Kājas nedrīkst karsēt paaugstinātas temperatūras gadījumā. Farmaceite saaukstēšanās laikā pēdas iesaka ieziest ar ēteriskās eļļas saturošām ziedēm un uzvilkt siltas zeķes. Ja rodas vēlme izmantot “vecmāmiņas metodi,” dzerot siltu pienu ar medu, svarīgi atcerēties par iespējamu piena produktu nepanesamību. Cīņā pret rudens vīrusiem lieti noderēs arī bišu produkti - medus un propoliss. Tāpat, iestājoties rudens sezonai, vēlams bruņoties ar bagātīgu tēju krājumu, kas palīdzēs mazināt saaukstēšanās simptomus.
Tējas, kas palīdz tikt galā ar saaukstēšanos un klepu.
Pelašķu tēja - palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru.
Ceļtekas tēja - veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu. Tomēr šo tēju nevajadzētu lietot tiem, kam ir gastrīts.
Mārsila tēja - mazina klepu, bronhītu, veicina atkrēpošanu. Darbojas kā antiseptiķis.
Islandes ķērpja tēja - tai ir nepārspējama iedarbība klepus ārstēšanā, piemīt antibakteriālas īpašības.
Aveņu tēja - izmanto gan stiebrus, gan lapas, tai piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša un sāpju remdējoša iedarbība.
Liepziedu tēja - sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, nomierina. Izmanto kakla sāpju, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai.
Salvijas tēja. Labs līdzeklis sāpoša kakla skalošanai.
Ko darīt, ja ir paaugstināta temperatūra?
Temperatūra ir organisma aizsargreakcija, kas palīdz cīņā ar vīrusiem. Tāpēc ne vienmēr uzreiz to jācenšas strauji samazināt - jāvērtē individuāli, kādas ir hroniskas saslimšanas un pašsajūta. Paaugstinātas temperatūras gadījumā var lietot paracetamolu saturošus līdzekļus gan tablešu, gan pulverīšu jeb karsto dzērienu veidā, tomēr jāseko līdzi to sastāvam, lai nelietotu vairākus paracetamolu saturošus medikamentus vienlaikus. Šie līdzekļi jālieto tukšā dūšā stundu pirms ēšanas vai divas stundas pēc ēšanas, uzdzerot glāzi ūdens. Saaukstēšanās laikā var lietot arī ibuprofēnu saturošus medikamentus, kuri jādzer ēšanas laikā vai pēc ēšanas, lai mazinātu kuņģa zarnu trakta kairinājumu. Piesardzība ibuprofēna lietošanā jāievēro sirds slimību, paaugstināta asinsspiediena, kuņģa un zarnu trakta slimību gadījumos un gados vecākiem pacientiem. Pirms medikamentu lietošanas noteikti vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Kārtīgi atpūties un ievēro ārsta norādījumus!
Farmaceite I. Priedniece skaidro, ka saaukstēšanās parasti pāriet nedēļas laikā, tomēr, ja veselības stāvoklis neuzlabojas, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Neskatoties uz skolā vai darbā veicamo pienākumu apjomu, saaukstēšanās gadījumā ir svarīgi palikt mājās, lai neizplatītu vīrusus kolēģiem, kā arī jāatceras, ka pārāk ātra atgriešanās darbā var provocēt atkārtotu saslimšanu vai hronisku slimību saasināšanos.
Sākoties slimību sezonai, I. Priedniece aicina neaizmirst par regulāru roku mazgāšanu, telpu vēdināšanu, kā arī atbilstoša apģērba un apavu izvēli. Tāpat noteikti jārūpējas par sabalansētu darba un atpūtas režīmu, regulārām fiziskām aktivitātēm un pilnvērtīgu uzturu, ko vīrusu sezonā ieteicams papildināt ar zivju eļļu, D un C vitamīnu, kā arī cinku un selēnu.