Par to, ka vasara pagājusi, joprojām ir mazliet skumji, kādam – pat ļoti skumji, un viņš varbūt plāno braucienu uz siltajām zemēm. Ja vasara ir pavadīta pilnvērtīgi un harmoniski, arī rudenim nevajadzētu radīt īpašas problēmas, bet, ja bail, ka rudens nesīs saaukstēšanos, der pievērst lielāku uzmanību organisma pretestības spēju stiprināšanai.
Tas nenozīmē, ka tūlīt jāskrien uz aptieku pēc uztura bagātinātājiem. Iespējams, pienāks kārta arī tiem, bet jāsāk ar kārtības ieviešanu savos ikdienas paradumos.
Labi izgulēties
Pētot miegu un miega traucējumus, zinātnieki atklāj arvien vairāk dažādu veselības problēmu, kuras nepietiekama izgulēšanās izraisa vai padara smagākas. Ja organisms nav saņēmis pietiekami ilgu naktsmieru, cieš arī imunitāte un vieglāk pieķeras dažādas infekcijas. Pieaugušam cilvēkam vajadzīgas astoņas miega stundas. Rudenī beidzot var izgulēties arī tie, kuriem traucēja vasaras gaišās naktis un karstums. Ja miega traucējumi ir regulāri - jāiet pie ārsta.
Biežāk mazgāt rokas
Par šo nepieciešamību mums nesen uzskatāmi atgādināja Siguldas notikumi. Elpceļu vīrusi gan izplatās atšķirīgā ceļā nekā zarnu nūjiņas, taču uz rokām nonāk arī tie. Jāsāk jau radināties mazgāt rokas biežāk un rūpīgāk, gatavojoties brīdim, kad elpceļu vīrusi kļūs aktīvi. Tie izplatās pa gaisu, bet, lai inficētos, cilvēkam nav obligāti jānonāk tiešā kontaktā ar klepotāju vai šķaudītāju. Vīrusi nokļūst it visur, arī uz durvju rokturiem, koplietošanas priekšmetiem, tos var nodot sarokojoties un dažādos citos ceļos. Tuvinot roku sejai, vīruss līdz ar gaisu tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnā, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, imūnā sistēma reaģē uz to un ražo šūnas, ar kurām vīrusu likvidēt, - cilvēks saslimst. Rokas jāmazgā jebkurā gadalaikā, diemžēl dzīvē ne vienmēr šī prasība tiek ievērota, cilvēki to uzskata par pārspīlētu, jo rokas nav acīm redzami netīras un nekas slikts taču nenotiek.
Nepārstāt dzert ūdeni
Vasarā, siltā laikā gribas vēsu ūdeni, bet arī rudenī ir jāturpina uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai saglabātu organisma pretošanās spēju slimībām. Laikam kļūstot drēgnākam, var nomainīt auksto ūdeni ar siltām zāļu tējām, piemēram, kumelīšu, mežrožu vai citronmelisas tēju. Daļa veselīga dzīvesveida entuziastu augstu vērtē siltu ūdeni ar citronu un sāk ar to ik rītu - tas esot fantastisks atbalsts imūnsistēmai un uzmundrinot kā ķermeni, tā prātu. Tomēr daudz kas nav līdz galam izpētīts. Protams, citrons ir sen pazīstams tautas medicīnas līdzeklis, kam piemīt zināma pretmikrobu iedarbība, tajos ir organiskās skābes, kalcijs, kālijs, magnijs, C vitamīns, bioflavonoīdi, pektīnvielas un limonēns. Cits jautājums - vai to visu var uzņemt pietiekamā daudzumā, lietojot citronu ūdeni. Bet, ja garšo un ir liela ticība, kāpēc gan neizvēlēties tieši to.
Produkti ar probiotiķiem
Probiotiķi - labās baktērijas - dzīvo zarnu traktā un nodrošina normālu zarnu mikrofloru, neļaujot savairoties kaitīgajiem mikroorganismiem. Zarnu traktam ir liela loma organisma imunitātes nodrošināšanā. Tam par labu nāk gan dzīvie jogurti ar bifidobaktēriju un acidofilo baktēriju piedevām, gan kefīrs un citi skābpiena produkti, gan arī skābēti kāposti un citi dārzeņi - tā liecina atsevišķi pētījumi. Papildus jācenšas uzņemt arī pietiekami daudz šķiedrvielu no rudzu maizes, pilngraudu produktiem, augļiem, dārzeņiem u.c.
Vingrot, bet nepārcensties
Cilvēki, kuri regulāri vingro, retāk kļūst par upuri elpceļu vīrusiem, noskaidrojuši britu pētnieki. Taču slodze jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai kondīcijai, jo pārpūle var novest pie pretēja rezultāta. Vairākumam cilvēku pietiek ar pusstundu ilgu vingrošanu dienā - tā samazina stresa hormonu līmeni, uzlabo asinsriti, palīdz justies možam un noturēt normālu svaru, un tas viss kalpo arī imunitātes spēcināšanai. Savukārt pēc treniņa, kas radījis lielu pārslodzi, nākamo trīs dienu laikā iespēja inficēties ar elpceļu vīrusiem tikai pieaug.
Ēst augļus un dārzeņus
Rudenī tie ir svaigi, pilnvērtīgi un vitamīniem bagāti, satur daudz antioksidantu. Pēdējā laikā arī Latvijā tiek popularizēta ideja par to, ka ikvienam cilvēkam dienā vajadzētu apēst piecas porcijas augļu un dārzeņu. Rudens ir ļoti piemērots laiks šā ieteikuma īstenošanai. Tāpat arī vēlams lietot garšaugus, jo sevišķi - ķiplokus, sīpolus, visdažādākos zaļumus, čili piparus, kurkumu.
Zivis un jūras veltes
Arī tās ir ieteicamas šajā viltīgajā laika posmā, kad rudens nomainījis vasaru un draud saaukstēšanās. Zivis un jūras produkti veicina imunitāti, jo tie ir bagāti ar olbaltumvielām, kas nepieciešamas, lai organisms varētu labāk cīnīties ar slimību izraisītājiem. Tajos ir arī cinks, un, ja organismā ir pietiekami daudz cinka, tas var tikt galā ar saaukstēšanos īsākā laika posmā. Jūras produktos atrodams arī selēns, kas cita starpā palīdz baltajiem asinsķermenīšiem radīt vielas, kas cīnās pret vīrusiem.
Laiks cāļa zupai
Vecais, labais vistas buljons, saukts arī par cāļa zupu. Pārliecinošu pierādījumu par tā iedarbīgumu nav, bet daudzi cilvēki apgalvo, ka tas viņiem palīdzot ne tikai nesaaukstēties, bet arī tikt galā ar pašām pirmajām saaukstēšanās pazīmēm. Pētnieki izteikuši domu, ka varbūt šis līdzeklis darbojas, pateicoties antioksidantam - karnozīnam, kas ir vistas buljonā. Lai nu kā, rudenī silta, aromātiska zupiņa par sliktu nenāks.
Mājīgums, sirsnība un jautrība
Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti pasaulē iekaro jauns dzīvesveida virziens, ko pazīst ar nosaukumu hygge. Tas nāk no Dānijas. Tulkojot vienā vārdā, hygge nozīmē mājīgumu, bet plašākā nozīmē tas ietver daudz vairāk - sirsnīgas attiecības, kopību, drošību, mieru, vienkāršību, iespēju justies laimīgam, baudot patīkamas ikdienišķas nodarbes un tuvinieku un draugu sabiedrību. Mājīguma atribūti ir siltas un ērtas drēbes, kāds omulīgs stūrītis, kur ieritināties un palasīt vai nosnausties, garšīgs, nesteidzīgi pagatavots ēdiens, sveču liesmiņas, jauki telpaugi, arī četrkājainie draugi labi iederas šajā koncepcijā.
Tuvu un mīļu cilvēku apskāvieni ļauj ne vien justies mīlētam, bet īpašā veidā arī palīdz pretoties infekcijām. Apskāvieni, mīļuma izpausmes un pozitīvas emocijas palīdz mazināt stresa līmeni, neļaujot tam iedragāt imunitāti. Līdzīgi iedarbojas arī smiekli un jautrība, tāpēc tumšos rudens vakaros izklaidējieties kopā ar tuvajiem cilvēkiem, atcerieties smieklīgākos vasaras atgadījumus, jokojiet, stāstiet anekdotes, lasiet asprātīgas grāmatas, skatieties labas komēdijas vai vienkārši smieklīgus video, ar kādiem pilns internets.
Aprunāties ar sevi
Psihologi novērojuši, ka mēs, kā jau bioloģiskas būtnes, atšķirīgi reaģējam uz dažādiem gadalaikiem un gandrīz katrs kādā sezonā jūtas labāk, kādā - sliktāk. Ja rudenī gribas vairāk filozofēt un paslinkot, satikt mazāk ļaužu, lasīt dzeju, tad varbūt tā ir konkrētā cilvēka īpatnība, cilvēciskās būtības izpausme, kas sasaucas ar dabā notiekošo. Nevar jau visu laiku nēsāt aktīvā, laimīgā un dzīvespriecīgā cilvēka masku. Rudens ir labs laiks, lai kaut vai pusstundu dienā pabūtu vienatnē ar sevi, izietu dabā, gremdētos pārdomās, meditētu. Tas palīdz tikt galā ar dienišķo stresu, un līdz ar to uzlabojas organisma pretošanās spējas infekcijām.
