Mazāk nekā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ārstēšanās gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Speciālisti norāda - tā nav unikāla Latvijas problēma, ar šādu pacientu rīcību saskaras mediķi visā pasaulē.
Cilvēki riskē ar savu veslību, lai gan ir pierādīts, ka neatbilstoša medikamentu lietošana vai atteikšanās no to lietošanas ir tieši saistīta ar palielinātu komplikāciju skaitu.
Lai gan joprojām pārāk daudz cilvēki vieglprātīgi attiecas pret ārsta noteiktajām ārstēšanās rekomendācijām, kopumā situācija palēnām uzlabojas. Veselības indekss liecina, ka visus ārstu nozīmētos medikamentus lieto arvien vairāk pacientu, proti - 2016.gadā tikai 41% respondentu bija apzinīgi un lietoja visus ārstu noteiktos medikamentus, 2017. gadā šādu cilvēku bija jau 44%, un, kā norādīts iepriekš - šogad rādītājs ir 47%.
Izpaltītākie iemesli - izpratnes tūkums, saslimšanas noliegums, depresija
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Jelgavas novadā un Staļģenē Ainis Dzalbs stāsta, ka iemesli šādai pacientu rīcībai ir daudz un dažādi. "Pirmais, kas nāk prātā, ir finansiāli šķēršļi, taču dažādu pētījumu dati liecina, ka pat gadījumos, kad medikaments cenas ziņā ir pieejams, adekvāta un regulāra medikamentoza terapija tiek realizēta vien 50-60% gadījumu. Tātad medikamentu dārdzība un finansiāla to nepieejamība ne vienmēr mēdz būt vadošais iemesls," saka A. Dzalbs. Pēc viņa teiktā, potenciālos šķēršļus varētu sadalīt trīs grupās: pacienta faktori, terapijas faktori un citi.
Analizējot iespējamos pacienta faktorus, izrādās, ka biežāk tiek minēti motivācijas un izpratnes trūkums, saslimšanas noliegums, depresija, kognitīvi traucējumi vai atkarību stāvokļi. Tāpat atbilstoša iesaistīšanās ārstēšanās procesā ir saistīta ar pacienta izglītības līmeni, statistiski pārliecinoša esot pacientu ar augstāku izglītības līmeni pilnvērtīga iesaistīšanās terapijā. To pierāda arī Veselības indeksa dati - visus ārsta noteiktos medikamentus lieto 54% respondentu ar augstāko izglītību, kamēr personu ar pamata izglītību vidū šis rādītājs ir tikai 33%.
Tāpat kā iemeslus nelietot medikamentus dakteris A. Dzalbs min arī kultūras un tradīciju aspektus, mītus un stigmas sabiedrībā, alternatīvus viedokļus par saslimšanas iemesliem, cēloņiem un norisi. Tāpat ne mazāk svarīga ir iespējamo medikamentu blakusparādību atpazīšana, novēršana vai terapijas nomaiņa. Svarīgs ir arī terapijas ērtums - kad un cik bieži medikaments jālieto, vai jāievēro kādi režīma ierobežojumi.
Liela nozīme ir ģimenes ārsta spējai sadarboties ar pacientu
Kā norāda ģimenes ārsts A. Dzalbs, ne mazāk svarīgs aspekts ir cieņpilnas, uz pacientu orientētas un uzticamas ārsta un pacienta attiecības, kas bieži vien nosaka vai minētais medikaments tiks vispār lietots.
"Universālas metodes būtiskai līdzestības uzlabošanai nav, dažādas atgādnes viedtālruņos vai medikamentu individuāla iepakošana patēriņam nav izrādījušās efektīvas. Vienīgais daudz maz efektīvais risinājums ir pacienta un ārsta sadarbība, iesaistot arī ārsta palīgus un medicīnas māsas, kuras arī pārrunā regulāras terapijas ieguvumus, motivē un uzslavē par sasniegtiem mērķiem, pārrunā jautājumus, kas satrauc pacientu, saņemot noteiktus medikamentus," viedokli pauž ģimenes ārsts. "Attīstoties atbilstošai e-veselībai var atpazīt nelīdzestīgus pacientus, uzrunāt viņus un pārliecināt par ārstēšanās ieguvumiem. Tikpat svarīga ir arī farmaceitu loma, kuri skaidro terapijas režīmu, tās nepieciešamību, pārrunā iespējamās blaknes un iedrošina terapijas pilnvērtīgai realizēšanai."
"Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene, norāda, ka farmaceitiem nereti nākas skaidrot tieši dažādu medikamentu kompeku iedarbību un nepieciešamību tos lietot saskaņā ar ārsta norādījumiem. "Pat ja runājam par "vienkāršu" sasaukstēšanos, kuras ārstēšanai ārsts noteicis, piemēram, sīrupu kaklam un medikamentus tablešu veidā. Efekta nebūs, ja pacients izvēlēsies lietot tikai sīrupu, jo "man taču sāp kakls, priekš kam tabletes"," skaidro farmaceite.
A.Ritene uzsver, ka svarīgs ir arī medikanentu lietošanas termiņš, proti - ja ārsts medikamentu kursu noteicis 10 dienas, tad, ja arī piektajā dienā jūtamies labāk, zāles jāturpina lietot visu noteikto laiku. "Uz savu galvu izlemjot, cik ilgi lietot medikamentus, varam panākt arī pretējo efektu, proti - pēc kāda laika slimība var atgriezties jau smagākā formā vai var rasties citas sekas veselībai," teic farmaceite. "Allaž pārjautājam klientiem, vai zāļu lietošana process ir skaidrs, vai ar konkrēto iepakojumu pietiks noteiktajam terapijas laikam utt. Pat, ja pacients to visu zina, mūsu pienākums ir vēlreiz par to pārliecināties, īpaši, ja runa ir par dārgiem vai specifiskiem medikamentiem".
A. Ritene aicina pacientus neklusēt un, ja nepieciešams, kaut trīsreiz ārstam pārjautāt par medikamenta lietošanu, sagaidāmo rezultātu, iespējamām blaknēm un jebkurām citām lietām, kas uztrauc saistībā ar terapijas nozīmēšanu.
A. Dzalbs papildina: "Jebkurā gadījumā pacientam ar mediķi būtu jāizrunā savas bažas par konkrētiem medikamentiem, nevis vienpersoniski jāizlemj par terapijas pārtraukšanu. Tas tiešām var būt saistīts ar nopietnām sekām, piemēram, nepietiekami koriģēts asinsspiediens un holesterīns ir infarkta un insulta iemesls, tādēļ nebūtu prātīgi bez ārsta ziņas pārtraukt lietot asinsspiedienu vai holesterīnu pazeminošos līdzekļus. Patlaban medikamentu izvēle ir plaša un katram pacientam var piemeklēt tos individuāli, izvēlēties kombinētus medikamentus, kas padara terapiju ērtāku, un sastādīt ērtu ārstēšanās plānu."
Gan ģimenes ārsts, gan farmaceite uzsver, ka pacientam ir tiesības jautāt ārstam par lētākas terapijas iespējām. "Ja kaut kādu iemeslu dēļ tas nav izdarīts pie ārsta, tad viennozīmīgi te var līdzēt farmaceits, kurš pārzina pieejamo medikamentu klāstu," saka A. Dzalbs. "Vēlētos iedrošināt pacientus izvēlēties cenas ziņā pieejamākos medikamentus, kas ir pārbaudīti, droši un līdzvērtīgi dārgākiem medikamentiem."