Pirms vairāk nekā 35 gadiem Pasaules Veselības organizācija oficiāli atzina selēnu par vienu no svarīgākajām cilvēka uztura sastāvdaļām. Pierādīts, ka bez šī mikroelementa būtībā nenotiek neviens dzīvībai svarīgs process mūsu organismā. Selēns ir gandrīz visu fermentu un hormonu sastāvdaļa.
Ja cilvēkam radušās sūdzības par spēku izsīkumu, kļūst grūti piecelties no rītiem, viņš sajūt vājumu un sāpes muskuļos, bet ārsts neatrod nekādas veselības problēmas, tad iespējams, ka organismam trūkst selēna. Lūk, daži faktori, kas liek par to domāt.
Dzīvesvieta: Baltijas reģions
Baltijas jūras reģions ir viena no teritorijām, kur augsnē, līdz ar to arī augkopības un dzīvnieku izcelsmes produktos, ir vērojams selēna trūkums. Tā ir arī citām Eiropas valstīm raksturīga iezīme. Aprēķināts, ka eiropieši ikdienā vidēji uzņem 27-70 mikrogramus selēna, kamēr ASV iedzīvotāji uzņem vidēji 106, bet venecuēlieši 200-350 mikrogramus. Piektā daļa eiropiešu neuzņem ieteiktos 55 mikrogramus selēna dienā. Piemēram, Somijā, kur selēna saturs augsnē ir ļoti zems, selēna deficīta problēma tiek risināta valsts līmenī: kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem tur darbojas likums par visu lauksaimniecībā izmantojamo minerālmēslu bagātināšanu ar selēnu. Pievienojamais selēna daudzums laika gaitā ticis mainīts, gan palielinot, gan samazinot, šobrīd tas ir 15 mg/kg.
Nav ekoloģiski tīra vide un pārtika
Selēns ir spēcīgs antioksidants, kas kopā ar E vitamīnu aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem. Tas rūpējas par šūnu veseluma saglabāšanu. Tieši tāpēc tas ir viens no svarīgākajiem mikroelementiem, kas nodrošina imunitātes saglabāšanu un organisma attīrīšanu no visa nevajadzīgā un kaitīgā. Selēns vienkārši «savāc» smagos metālus, un tie tiek izvadīti no organisma, veiksmīgi aizsargā arī no nitrītu un nitrātu toksiskās ietekmes, izvada no aknām kaitīgos produktus, kas tur nonākuši pēc sintētisko vielu sadalīšanās, tostarp mazina medikamentu lietošanas negatīvās sekas.
Sliktāk strādā vairogdziedzeris
Vairogdziedzeris regulē gandrīz visu cilvēka orgānu sistēmu funkcijas, ražojot un izdalot asinsritē hormonus. Ja vairogdziedzera hormonu trūkst, vielmaiņa palēninās, kas izraisa aptaukošanos un ātru nogurdināmību. Ja šo hormonu ir par daudz, iespējams svara zudums, pastiprināta svīšana un paātrināta sirdsdarbība. Pamanot šādas pazīmes, noteikti jādodas pārbaudīties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Arī tad, ja nekādu sūdzību nav, vismaz reizi mūžā mediķi iesaka profilaktiski pārbaudīt vairogdziedzera veselību.
Selēns veicina fermenta darbību, kas atbildīgs par galvenā vairogdziedzera hormona tiroksīna pārstrādi bioloģiski aktīvā formā, tā savukārt ietekmē vielmaiņu un visu orgānu funkcijas. Papildus tam selēns uzlabo joda uzsūkšanos un aizsargā audus pret šūnas ārdošu brīvo radikāļu iedarbību. Ļoti svarīgs parametrs ir arī selēna un joda attiecība organismā.
Neapmierinātība ar savu ārieni
Ja ir pietiekams selēna daudzums organismā, vairogdziedzeris darbojas pareizi un rada pareizi funkcionējošus selēnatkarīgos proteīnus. Tas palīdz organismam uzturēt normālu vielmaiņas ātrumu un radīt vajadzīgo enerģijas daudzumu, lai nodrošinātu katras konkrētas šūnas svarīgākās funkcijas. Rezultātā nagi aug normālā ātrumā un tiem ir pareizs biezums un stiprums, normalizējas arī matu augšanas ātrums, mazinās galu šķelšanās. Pateicoties normālam vielmaiņas ātrumam, organisms pārstrādā uzturvielas, ieskaitot olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, tādā veidā, ka tās viegli pārvēršas enerģijā, nevis uzkrājas organismā. Selēns nodrošina gludu, samtainu ādu, sekmē brūču sadzīšanu, palīdz uzturēt labu redzi. Visas šīs dažādās organisma funkcijas tā vai citādi kontrolē selēnatkarīgās olbaltumvielas, ko izstrādā vairogdziedzeris. Organismam svarīgākie proteīni selēnu saņem pirmie. Praksē tas nozīmē, ka selēna trūkums vispirms izpaužas kā problēmas ar matiem un nagiem vai lieko svaru. Pēc tam nāk imūnsistēmas un citu organisma sistēmu kārta.
Papildu selēna lietošana var normalizēt vairogdziedzera funkciju un uzlabot ādas un nagu stāvokli, novērst matu izkrišanu un, iespējams, pat sekmēt atbrīvošanos no liekā svara.
Par maz selēna uzturā
Selēns sastopams zivīs un jūras produktos, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, putnu gaļā, īpaši aknās, nierēs. Tas atrodams arī pienā. Diemžēl termiskas apstrādes laikā daļa selēna iet zudumā. Vēl šo mikroelementu satur pilngraudu miltu izstrādājumi, brūnie rīsi, kviešu klijas, kā arī Brazīlijas rieksti, tomāti, pupiņas, sēnes, ziedkāposti, ķiploki, ķirbji, pastinaki. Izpētīts, ka no augu valsts produktiem organisms spēj uzņemt mazāk selēna nekā no dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Celiakija
Celiakija ir glutēna nepanesības izraisīta autoimūna slimība. Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos un miežos un pat nelielā daudzumā izraisa imūnsistēmas vēršanos pret paša cilvēka organismu, kā rezultātā tiek bojātas tievo zarnu gļotādas bārkstiņas, līdz ar to traucējot uzturvielu uzsūkšanos. Ja jūs ciešat no celiakijas, tad noteikti jāpadomā par to, kā nodrošināt organismu ar pietiekamu selēna daudzumu.
Svarīgi!
* Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) datiem, organiskais selēns uz selēna rauga bāzes ir drošāks lietošanai nekā neorganiskais selēns. Pierādīts, ka organismā tiek uzņemti gandrīz 89 procenti no tajā esošā selēna un tas spēj iekļauties organisma selēnatkarīgajās olbaltumvielās. Organiskā selēna atlikumu, ja gadījies to uzņemt par daudz, ķermenis ir spējīgs izvadīt, bet neorganiskais selēns paliek, visvairāk - aknās.
* Speciālisti iesaka nepārsniegt selēna uzņemšanas normas. Par selēna pārdozēšanu var liecināt slikta elpa un metāliska garša mutē. Pieaugušām sievietēm diennaktī jāsaņem 100-110 mikrogrami selēna, grūtniecēm un barojošām māmiņām - līdz 400 mikrogramiem selēna katru dienu. Veseliem pieaugušiem vīriešiem diennaktī vajadzīgi 140 mikrogrami selēna. Precīzāku informāciju var vaicāt farmaceitam.
* Pievērsiet uzmanību tam, kādus vitamīnus, īpaši multivitamīnu kompleksus, jūs lietojat. Vienlaicīga vairāku šādu produktu lietošana var izraisīt ne tikai selēna, bet arī citu sastāvdaļu pārdozēšanu.
