Sēdošs darbs tiek uzskatīts par mūsu laikmeta nelaimi. Tas nāk par sliktu mugurai, locītavām, kāju vēnām un faktiski visam ķermenim, jo daba to tomēr radījusi kustībai. Taču problēmu slogu var mazināt, ja darba vietu padara maksimāli ērtu.
Pašlaik sēdošam darbam īsti nav alternatīvas. Protams, ir biroji, kur darbinieki pēc vēlēšanās var mainīt darba vietas iekārtojumu tā, lai varētu sēdēt vai stāvēt, ir fizioterapeiti, kuri iesaka sēdēt pie datorgalda nevis uz krēsla, bet uz lielas vingrošanas bumbas, tomēr ne visiem šie risinājumi ir pieejami un pieņemami. Lielākajā daļā ofisu redzam tradicionālo iekārtojumu: ir tāds vai citāds galds, krēsls un dators, cilvēks pievēršas darba uzdevumiem un, lai gan dienas beigās jūtas noguris, nesaista to ar darba vietas iekārtojumu un neiedomājās, ka to varētu mainīt, lai justos labāk. Piemēram, daudzi cilvēki sasprindzina kakla muskuļus, skatoties monitorā, kas novietots par tālu, par augstu vai par zemu, ir pārāk mazs vai blāvs. Aprēķināts, ka pieauguša cilvēka galva vidēji sver 5,4 kg. Bet, ja kakls ir noliekts uz priekšu 45 grādu leņķī, tad tam nākas izturēt tik lielu slodzi, it kā galva svērtu 23 kg, un tas rada papildu spiedienu kakla un plecu muskuļiem un locītavām, kas savukārt negatīvi ietekmē elpošanu un stāju, netieši veicinot arī stresu.
Cilvēka ķermenim palaikam piemīt gluži fantastiskas pielāgošanās spējas, tāpēc var pierast pie nepareizas darba pozas un ilgu laiku uzskatīt, ka viss ir kārtībā, līdz parādās veselības problēmas. Ja pašam grūti izvērtēt savas darba vietas iekārtojumu, var palūgt kolēģiem, lai cits citu nofotografē tipiskā darba momentā, un tad izanalizēt fiksēto.
Darba vietas iekārtojumu var pārbaudīt ar dažiem vienkāršiem kontroljautājumiem:
* Vai monitors novietots tā, ka jūs visu varat saskatīt bez sasprindzinājuma? Paaugstinot vai pazeminot monitoru vai attiecīgi noregulējot krēsla augstumu, jāpanāk, lai monitora augšējā mala būtu acu augstumā. Pārvietojiet monitoru tuvāk vai tālāk - tā, lai teksts uz tā būtu salasāms bez pūlēm. Ja nepieciešams, palieliniet burtus. Ja birojā lietojat klēpjdatoru, to ir vērts pieslēgt lielākam monitoram.
* Vai datora tastatūru un peli ir parocīgi lietot? Ja nē, tās jāpārvieto, lai būtu pietiekami ērti un plaukstas un apakšdelmi nejustu sasprindzinājumu. Ja jūtams, ka plaukstas pārpūlētas, jālieto palīgierīces, kas nodrošina rokai pareizu pozīciju strādājot un to atslogo. Tas palīdzēs nākotnē izvairīties no karpālā kanāla sindroma, kas saistīts ar nervu nospiedumu - strādājot parādās tirpšana plaukstas pamatnē, plaukstā, pirkstos. Sākumā tā ir pārejoša, bet ar laiku kļūst nepārtraukta un īpaši pastiprinās naktīs, pievienojas arī dedzinošas sāpes. Galda un krēsla augstums jānoregulē tā, lai apakšdelmi strādājot būtu paralēli grīdas virsmai vai vērsti nedaudz uz leju.
* Vai biežāk lietojamie piederumi uz galda ir novietoti tā, lai būtu sasniedzami bez liekas stiepšanās? Visam, kas pastāvīgi nepieciešams, jāatrodas pa rokai. Ja bieži jārunā pa tālruni, vislabāk ir lietot austiņas. Ja regulāri jāieskatās papīra dokumentos vai jāievada no tiem teksts datorā, tad vēlams izmantot dokumentu turētāju.
* Vai, sēžot biroja krēslā, ķermenis saglabā savus dabiskos mugurkaula izliekumus? Vislabāk, ja krēsla atzveltne ir nevis pilnīgi taisna, bet nedaudz atliekta atpakaļ, proti, veido ar sēdekli nevis 90 grādu, bet 100-110 grādu leņķi.
* Vai, sēžot biroja krēslā, kājas sniedzas līdz grīdai? Ja nesniedzas, jālieto kāju paliktnis vai kājsoliņš. Ceļiem vajadzētu būt saliektiem taisnā leņķī, bet attālumam starp ceļa locītavu un krēsla sēdekli - aptuveni 5 cm lielam.
* Kāds ir labums no biroja krēsla roku balstiem - vai tie palīdz atslogot plecus un kaklu? Ja nepalīdz, balsti ir jānoregulē atbilstošā augstumā. Ja balsti tikai traucē, labāk izvēlēties krēslu bez tiem.
* Vai jūs pietiekami bieži pieceļaties no biroja krēsla un izkustaties? Pat ja nav iespējams atstāt darba vietu, ir ieteicams ik pēc pusstundas piecelties kājās un kaut vai pamīdīties turpat līdzās. Nedrīkst aizmirst arī atpūtināt acis. Te var ievērot 20/20/20 likumu: ik pēc 20 minūtēm atpūtināt acis, uz 20 sekundēm novēršoties no monitora un paraugoties uz kaut ko, kas atrodas 20 pēdu (aptuveni 6 m) attālumā.
