Vai veselības aprūpe pieejama? 80,8% iedzīvotāju saka: nē
Sirds asinsvadu slimības ir visbiežāk sastopamās slimības Latvijas iedzīvotājiem, kur tieši pašiem pacientiem visbiežāk tiek aizrādīts par riska faktoriem – smēķēšanu, mazkustīgumu, lieko svaru. Tomēr, kā stāsta pacientu organizācijas Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, augstie pacientu līdzmaksājumi, kompensācijas sarakstā neiekļautās zāles, kuras jānopērk pašam pacientam, garās rindas uz nozīmīgiem izmeklējumiem ietekmē šo pacientu iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
No vienas puses, iedzīvotājus rosina laikus rūpēties par savu veselību un laikus veikt pārbaudes, lai samazinātu risku nomirt no sirds slimības, taču, no otras puses - pat līdzestīgiem pacientiem nereti jāgaida mēnešiem ilgās rindās un jāmeklē nauda zāļu līdzmaksājumiem.
Kustība Dzīvesspriedums aktualizē problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei un līdzekļu neapdomīgs izlietojums. Kustība aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju parakstīties un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu. Kustībā apvienojušies Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, atbalsta grupa HIV un AIDS pacientiem AGIHAS, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija un citas pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas. Kustības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktais pētījums apliecina, ka pacientu ikdienas stāsti par veselības aprūpes pieejamību atbilst patiesībai un grūtības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi nav mīts vai neveiksmīgi ārsta vai izmeklējuma meklējumi.
Aptauja noskaidrots, ka lielākā daļa - 87 procenti - Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Katrs trešais aptaujātais veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu, katrs septītais kā ļoti sliktu, bet 42 procenti to novērtējuši kā viduvēju. Diemžēl 81 procents iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem - izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām - ir grūti tikt, no tiem 26 procenti secinājuši, ka tas ir ļoti grūti, neiespējami. Tikai diviem procentiem aptaujāto bijis ļoti viegli saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka vērojama saistība starp ienākumu līmeni un iespēju viegli saņemt pakalpojumu. Piemēram, to iedzīvotāju grupā, kas atzina, ka pamata veselības pakalpojumus Latvijā saņemt ir drīzāk viegli, 18 procenti ir personas ar augstiem ienākumiem.
Visbiežākais šķērslis veselības pakalpojumu saņemšanai iedzīvotāju ieskatā ir garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem - tā domā 79 procenti aptaujāto, taču vēl kā iemesli minēti augstas pakalpojumu cenas, līdzmaksājumi, īpaši medikamentiem, medicīnas personāla trūkums, kā arī attālums līdz tuvākajai medicīnas iestādei. Gadījumos, kad rindu dēļ nav bijis iespējams laikus saņemt vajadzīgo valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu, 64 procenti iedzīvotāju izvēlējušies paši maksāt, bet pārējie bija spiesti pārtraukt ārstēšanos vai arī joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu. Tie, kuri maksājuši par veselības aprūpi, izmantojuši savus vai ģimenes iekrājumus, bet gandrīz piektā daļa bija spiesti naudu aizņemties kredītiestādēs. «Latvijā cilvēkiem pārmet finanšu nepratību, ja kāds aizņemas ātros kredītus, taču tajā brīdī, kad tev ļoti sāp un vienīgais veids, kā to atrisināt, ir šis kredīts, tu ņemsi to par augstiem procentiem! Un tas nav stāsts par cilvēku neizglītotību,» uzsver A. Kaktiņš.
«Veselības aprūpes pieejamība hroniskiem pacientiem ir ļoti sāpīgs temats,» saka kardioloģisko pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. Viņa situāciju raksturo ar konkrētu piemēru. Jurim ir 63 gadi, viņš strādā par konsultantu starptautiskā uzņēmumā, viņam ir divi bērni, trīs mazbērni, kā arī hroniska sirds slimība jau 20 gadus, paaugstināts asinsspiediens un mirdzaritmija. Tomēr viņš strādā un maksā valstij nodokļus, tajā pašā laikā mēnesī nepieciešami vismaz 60-70 eiro līdzmaksājumam par zālēm, jo pāris medikamentus valsts nekompensē, bet citus - tikai daļēji. Gadā ap 250 eiro nepieciešami, lai laikus veiktu izmeklējumu sirdij. «Pacienta jautājums ir, kā viņš dzīvos, kad aizies pensijā, nebūs apdrošināšanas un ienākumi būs sarukuši?» norāda I. Mauriņa.
***
Uzziņai
Kādām nozarēm Latvijā vajadzētu piešķirt vairāk līdzekļu? (%)
Veselības aprūpe 73
Vecuma pensijas 37,3
Izglītība 34,8
Transports un ceļi 33,9
Ģimenes ar bērniem 23,7
Bezdarba mazināšana 22,7
Lauku reģionu attīstība 19,8
Uzņēmējdarbības atbalsts programmas 16,4
Atbalsts lauksaimniekiem 7,5
Bruņotie spēki un aizsardzība 5,7
Valsts iekšējā drošība 5,5
Zinātnes attīstība 4,7
Kultūra un māksla 4,3
Vides aizsardzība 3,3
Citas jomas 0,6 .