Ir jāstrādā, taču domas klīst kaut kur apkārt, grūti nosēdēt pie datora un katrs iemesls šķiet gana labs, lai vēl neķertos klāt darāmajam vai arī iesākto kaut uz brīdi pārtrauktu. Lai gan nekāda svarīga ziņa nav jāgaida, tu lieku reizi izrullē cauri sociālajiem tīkliem, pārbaudi e-pastu, dodies pēc kafijas, ieslēdz austiņās radio vai ielūkojies kādā ziņu portālā. Varbūt aiziet uz aptieku un iegādāties kādu no tiem daudzajiem līdzekļiem, kas uzlabo koncentrēšanās spēju? Tomēr vispirms, lai strādātu efektīvāk un ražīgāk, ir vērts izmēģināt citus, vienkāršākus, paņēmienus.
Pastāvīga darba vide
Nenoliedzami ir liela priekšrocība, ka daudzus darbus šodien iespējams darīt neatkarīgi no tā, kur atrodamies: vienu dienu var strādāt birojā, otru - mājās, trešo - kafejnīcā vai parkā uz soliņa, ja iegadījies jauks laiks. Cilvēkam, kuram ir grūti koncentrēties darbam, tomēr vajadzētu pastāvīgi strādāt vienā un tajā pašā vidē, jo tad būs mazāk jaunu iespaidu, kas novērš uzmanību. Iespējams, ka ar laiku, jau ienākot šajā telpā, viņš jutīsies noskaņots uz strādāšanu. Protams, vislabāk, ja darbiniekam, kuram grūti koncentrēties, darbā ir savs kabinets un iespēja aizvērt durvis, taču bieži vien viņam jāstrādā atklāta plānojuma telpās. Lai panāktu labāku darba organizāciju, firmas vai iestādes vadībai vajadzētu parūpēties par to, lai darba vietas būtu vismaz atdalītas ar šķērssienām un, ja vien iespējams, lai darbinieki, kuru pienākumos ietilpst telefona sarunas un klientu pieņemšana klātienē, nestrādātu vienā telpā ar tiem, kuri darbojas ar tekstiem, aprēķiniem, dokumentiem.
Neļauties e-tirānijai
Tam, kurš cieš no koncentrēšanās grūtībām, uzmanību vēl vairāk novērš ienākošās elektroniskās vēstules un īsziņas, jo sevišķi, ja par tām ikreiz vēsta skaļš tinkšķis vai kāds cits signāls, kurš liek salēkties pat cilvēkam bez koncentrēšanās grūtībām. Tāpēc, veicot darba uzdevumu, e-pastu labāk pat neatvērt, bet telefonam izslēgt skaņas signālus. Ja šķiet, ka tikmēr var palaist garām kādu ļoti svarīgu ziņu, var noteikt sev limitu: pārbaudīšu ienākošās ziņas un vēstules vai ielūkošos feisbukā ik pēc trim stundām vai tad, kad būšu pabeidzis darbu ar šo vienu kārtējo dokumentu. Ja kādam vajadzēs ar jums sazināties patiešām nekavējoties, tad gan jau viņš atradīs veidu, kā to izdarīt. Ja pieķeršanās e-pastam vai telefonam jau ieguvusi atkarības iezīmes un, atrauts no tiem, cilvēks nespēj normāli justies ne brīdi, tad labāk doties pie psihologa. Atkarība no viedierīcēm šodien ir viens no izplatītākajiem procesu atkarības veidiem.
Noteikt prioritātes
Pirms ķerties pie darba, visus veicamos uzdevumus ieteicams sarindot svarīguma un steidzamības secībā. Piemēram, izveidot 1. sarakstu, kurā iekļauti darbi, kas noteikti jāpabeidz šodien, 2. sarakstu - ar darbiem, kas jāpabeidz nedēļas laikā, un 3. sarakstu, kurā ietverti dažādi mazāk svarīgi palīgdarbi. Cilvēkam, kurš visu var paturēt prātā un vienmēr saprot, kas ir galvenais, šādi saraksti būtu lieka formalitāte, bet tam, kurš nevar koncentrēties, nezina, ar ko sākt, mētājas no viena darba pie cita un galu galā kaut ko aizmirst, šāda sistēma var palīdzēt sevi disciplinēt un padarīt īstos darbus īstajā termiņā. Ievērot sistēmu ar laiku kļūs arvien vieglāk un dažādi blakus apstākļi traucēs mazāk.
Plānot un piefiksēt
Ja viss pastāvīgi jūk un galvā nāk nelūgtas domas, der iegādāties pārskatāmu laika plānotāju, kur pēc iespējas konkrētāk pa stundām sarakstīt visu darāmo, un nolikt to sev priekšā uz galda. Tas palīdz arī situācijās, kad darba ir ļoti daudz. Tehnoloģiju cienītāji izmanto digitālos plānotājus, kur ne vien var fiksēt informāciju, bet arī iestatīt signālu, kas, piemēram, atgādina par apspriedi. Apspriedes gaitā arī vēlams pierakstīt svarīgākās lietas, kas attiecas uz darbu, lai tās neaizmirstos, un tūlīt pēc tam sašķirot jaunos uzdevumus pēc prioritātēm, iekļaujot savos darāmo darbu sarakstos.
Lielāku darbu - sadalīt
Gadās, ka darba uzdevums ir tik apjomīgs, ka izskatās teju nepadarāms, tāpēc cilvēku pārņem stress, viņš uztraucas, ka netiks galā, un nesaprot, no kura gala tam visam ķerties klāt. Tas parasti neveicina labāku koncentrēšanos. Lai tiktu skaidrībā un nomierinātos, ieteicams sadalīt lielo darbu dažos mazākos uzdevumos vai pat daudzos sīkos darbiņos un labi pārdomāt, kādā secībā tos darīt. To varētu salīdzināt ar situāciju, kad nepieciešams kaut kur sadabūt, piemēram, simt tūkstošus eiro un ir skaidrs, ka neatradīsies neviens, kurš iedos visu šo naudu. Bet varbūt var atrast simt cilvēku, kuri ziedos katrs pa tūkstotim, vai galu galā - simt tūkstošus cilvēku, kuri iedos pa vienam eiro.
Sekot laikrādim
Dzīve «pēc pulksteņa» daudziem nav pa prātam, un viņi to uztver kā traucējošu formalitāti. Dažas minūtes šurp vai turp parastā biroja darbā reti kad ir noteicošas, bet ja minūtes nemanot pārvēršas par stundām un visa diena paiet, neproduktīvi knibinoties? Daži cilvēki no pieredzes zina, ka atgriezt klejojošās domas pie darba labi palīdz taimeri vai, piemēram, senlaicīgs pulkstenis ar dzeguzi un pat pa logu redzamais baznīcas torņa pulkstenis, kurš iezvana apaļās stundas. Tas liek attapties: «Ir jau divi - cik tālu es esmu ticis ar šo darbu, vai tikai neesmu atkal novērsies?» Ja grūtības koncentrēties ir lielas, var ieplānot sev darbu no zvana līdz zvanam, piemēram, 50 minūšu intensīvi strādāt pie datora, pēc tam ieturēt 10 minūšu pārtraukumu, kura laikā piecelties, paskatīties pa logu, pastaigāt pa biroju vai pamīņāties turpat pie sava galda, padzerties utt., pārmīt kādu vārdu ar kolēģiem, un pēc tam atkal ķerties pie nākamā intensīvā darba cēliena. Tas nāks par labu arī acīm, mugurai, kāju vēnām.
Sakārtot darba vietu
Pierādīts, ka darbam koncentrēties palīdz kārtīga, tīra vide, kur nav nekā lieka. Vislabāk būtu rūpēties par kārtību savā darba vietā sistemātiski, nekrājot tur vecus dokumentus, laikrakstus un bukletus, iekaltušas pildspalvas, prezentācijas suvenīrus, netīras tasītes un nevajadzīgas vizītkartes. Arī datorā nevajadzētu turēt vecus failus, kas sen vairs nav aktuāli. Ir darbinieki, kuri gana labi jūtas arī jūklī, un ir tādi, kuriem apkārtējie sīkumi tieši palīdz koncentrēties, piemēram, domas raisās labāk, lūkojoties uz mīļotās ģimenes foto. Tomēr lielākoties dažādi nepiederīgi priekšmeti un apstākļi novērš uzmanību. Bieži gan dzirdēts arī par gadījumiem, kad pēkšņi uznākusi vēlme kārtot galdu kalpo par aizbildinājumu, lai novilcinātu savu tiešo darba pienākumu pildīšanu. Tas pats sakāms par putekļu slaucīšanu no datora, telpaugu kopšanu, plauktu un mapju revidēšanu utt. Visi šie pasākumi reizēm ir vajadzīgi, bet tiem jāparedz noteikts laiks savā darba kārtībā. Ja katrai lietai būs sava vieta un jūs turēsieties pie noteiktas kārtības, tad liels haoss nemaz nevarēs ieviesties.
Pārdomāti izvēlēties sabiedrotos
Dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams, un tomēr - cilvēkam, kuram ir grūti koncentrēties, būs labāki panākumi darbā, ja viņam visapkārt atradīsies disciplinēti, labi organizēti kolēģi. Ja nedaudz haotisks ir priekšnieks, tad nenovērtējami ir punktuāli, atbildīgi padotie. Ja kādam no padotajiem ir koncentrēšanās grūtības, būtu vēlams, lai viņam cieši līdzās nestrādātu otrs tāds pats. Nav runa par to, ka disciplinētākajiem amata brāļiem būtu jādara darbs sava juceklīgā kolēģa vietā. Vienkārši - ja darbavietā kopumā valdīs sistēma un kārtība, tad arī cilvēkam ar koncentrēšanās grūtībām būs vieglāk tajā iekļauties.