Pagājušajā gadā melanomas un tās izraisīto komplikāciju dēļ bojā gāja 90 cilvēku, informēja biedrības "Dzīvo bez bailēm" pārstāve Laine Trankale.
Viņa pavēstīja, ka Latvijā ik gadu no jauna ar melanomu diagnosticē 230 jaunu pacientu, bet vēl vairāk nekā 1500 pacientu tiek konstatēts nepigmentētais ādas vēzis. "Lai arī sabiedrības kopējais zināšanu līmenis par vēža profilaksi pamazām pieaug, pērn 90 cilvēkiem tieši šī melanoma un tās izraisītās komplikācijas bija nāves iemesls," skaidroja Trankale.
Kā norādīja biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, gandrīz 70% no visiem melanomas pacientiem ir sievietes, tikmēr mirstība biežāk sastopama starp vīriešiem, īpaši vecumā no 60 līdz 65 gadiem.
Dermatologs atzinīgi vērtē audzēju primārās diagnostikas sistēmu jeb tā saukto "zaļo koridoru", tomēr norāda, ka tajā ir nepilnības, kas liedz saņemt vislabāko ārstēšanu un aprūpi. "Lielākais trūkums ir starpdisciplināras komandas neesamība, kas nodrošinātu ne tikai diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu, bet sniegtu arī profesionālu informāciju un psiholoģisko atbalstu. Šobrīd lielākā daļa pacientu ir satraukušies, jo sastopas ar neziņu - cilvēks tiek izoperēts un atstāts savā vaļā," pauda Karls.
Vēl viens problēmjautājums esot valsts kompensētu inovatīvo zāļu nepieejamība. Kā norādīja Trankale, pašreizējā sistēma ir formāls "ielāps" problēmai, jo, kaut arī valstī pastāv kompensēšanas sistēma, paralēli vērojami arvien jauni lūgumi pēc ziedojumiem melanomas pacientu dzīvību glābšanai.
Dermatologs Karls norādīja, ka viņa pieredze liecina - lietojot jaunākās paaudzēs medikamentus, pacientu dzīvildze tiek nodrošināta krietni ilgāka, īpaši gadījumos, ja ir audzējs ir metastātisks.
Vienlaikus, lai nenonāktu situācijā, kad dermatologs jau konstatē melanomu, svarīgi veikt profilakses pasākumus, primāri - lietot saules aizsargkrēmu gan sev, gan bērniem. Runājot par D vitamīna lomu organismā un iespējamo aizsargkrēma kaitējumu, Karls uzsver - salīdzinot saules aizsargkrēma lietošanu vai nelietošanu, D vitamīna uzņemšanu saulē un iespējamos riskus no saules aizsargkrēma lietošanas, labāk izmantot aizsargkrēmu, bet D vitamīnu koriģēt ar uzturu.