Lai gan par to, cik svarīgi ir regulāri dzert ūdeni varam lasīt un dzirdēt teju ikdienas, joprojām par šo tēmu ir daudz jautājumu un valda dažādi mīti un stereotipi. Kas jāzina par ūdens lietošanu un uzglabāšanu līdzņemšanai ikdienā, stāsta sertificēta uztura speciāliste.
“Ūdens nozīme cilvēka organisma funkcionēšanā ir nenovērtējama”, uzsver “Veselības Centrs 4” sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga. “Ūdens ir jebkuras mūsu organisma šūnas sastāvdaļa. Ja šūna dehidrējas, tā nevar veikt savas funkcijas - muskuļu šūnas (šķiedras) nespēj kustināt locītavas, smadzeņu šūnas nevar nodrošināt pilnvērtīgu nervu sistēmas darbību un tamlīdzīgi”, skaidro uztura speciāliste.
Runājot par pārlieku liela ūdens daudzuma uzņemšanas ietekmi, uztura speciāliste īpaši akcentē - tas ir mīts, ka ūdens rada pārslodzi nierēm. “Pārslodze rodas, ja paralēli uzturā tiek lietots pārāk daudz sāls vai cukurs. Tieši tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem ar sāļajiem minerālūdeņiem, to pārdozēšana var izraisīt tūsku un sliktu pašsajūtu. “Sāļos minerālūdeņus ieteicams lietot pie intensīvas svīšanas vai arī organisma atūdeņošanās (vemšanas, caurejas) gadījumos. Ikdienas lietošanai vislabākais ir vienkārši tīrs ūdens, kuram, protams, var pievienot citrusus vai ogas. Vienīgais, kam ir jāpievērš uzmanība ir ūdens kvalitātei, proti, vai ūdens un trauks, kurā ūdeni nēsājam līdzi, ir tīrs”.
Izvēloties trauku ūdens līdzņemšanai ieteicams vadīties nevis pēc dizaina, bet gan, pirmkārt, pievērst uzmanību izstrādājuma kvalitātei. Svarīgi, lai materiāls, no kura ir izgatavota ūdens pudele, nesaturētu BPA (bisfenolam A - ķimikālija, kas tiek izmantota plastmasas ražošanā). Tas nodrošina, ka ūdenim nebūs specifiskās plastmasas piegaršas, ūdens nesasmaks un dienas garumā saglabāsies svaigs.
Plastmasas materiāla veids ir iekodēts uz iepakojuma aizmugures ar īpašu marķējumu - bultiņu trijstūrī ietverts cipars (no 1 līdz 7), zem kura arī materiāla nosaukuma apzīmējums. Uz ūdens pudelēm marķējums “7” apzīmē, ka izstrādājums izgatavots no cietas un augstvērtīgas plastmasas.
Ikdienas ūdens norma pieaugušajam ir 30-35ml uz vienu kilogramu svara, t.i. cilvēkam, kura svars ir 60kg, dienas laikā ir jāizdzer ap 1,8l ūdens. “Tas gan nenozīmē, ka cilvēkam, kurš sver 140kg būtu jāizdzer dienā 6 litri ūdens. Aprēķins ir vidējs, pielāgots veselam un fiziski aktīvam cilvēkam. Tas, cik precīzi katram nepieciešams uzņemt ūdeni, ir atkarīgs no daudziem individuāliem faktoriem - dzimuma, vecuma, nieru un endokrīnās sistēmas darbības”, uzsver Baiba Grīnberga.
Skeptiska speciāliste ir pret vienu no mūsdienās populāriem uzsaucieniem - “vadīties pēc savām sajūtām”. Grīnberga stāsta, ka minēto nevar attiecināt uz ūdens uzņemšanu, jo slāpju sajūta bieži var būt traucēta un cilvēks nejūt vajadzību padzerties. “Apzināti jāatceras un jāapzinās padzerties, ņemt ikdienas gaitās līdzi ūdeni ir jāveido kā paradums”, uzsver uztura speciāliste. Savukārt nesamērīgi lielas slāpes un bieža urinēšana varot liecināt par cukura diabētu.
Vēl viens mīts ir tas, ka pie ikdienas ūdens devas nedrīkstam pieskaitīt citus dzērienus. “Jā, stiprai kafijai un melnajai tējai ir tendence pastiprināti atūdeņot organismu (šādas vielas sauc par diurētiskām), bet, tomēr, vājas zāļu tējas, atšķaidītas sulas un arī to pašu švako kafiju varam ‘pieskaitīt’ pie ūdens, jo mūsu organisms ir pietiekoši gudrs, lai spētu atdalīt ūdeni no uzturvielām. Arī piens satur gandrīz 95% ūdens, tāpēc tas ir vērtīgs šķidruma avots, piemēram, bērniem.
