Sociālie tīkli tiek vainoti dažādu garīgās veselības problēmu veicināšanā, bet ne jau visas sabiedrības grupas tas skar, vēsta Time.
Sociālos medijus saista ar depresijas, trauksmes un pašnāvības tieksmju izplatīšanos amerikāņu jauniešu vidū, taču pētījumu dati ir pretrunīgi. Daži liek domāt, ka kopumā jauniešu apmierinātību ar dzīvi sociālie tīkli neietekmē tik ļoti lielā mērā, kā to apgalvo eksperti. Taču secināts, ka visievainojamākās šajā ziņā ir tieši meitenes, kuras biežāk kļūst par kiberhuligānisma upuriem. Pētījumā, kurā tika apsekoti 10 000 britu jauniešu, kuriem datu ievākšanas sākumā bija 13-14 gadu, vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par saviem sociālo tīklu lietošanas paradumiem, sabiedrisko dzīvi, veselību, miegu, fizisko aktivitāti un sadursmēm ar kiberhuligāniem. Pētījuma sākumā 2013. gadā tikai 43% no respondentiem norādīja, ka regulāri apmeklē sociālos tīklus vairākas reizes dienā. Nākamajā gadā šis skaits pieauga līdz 59%, bet trešajā gadā - līdz 68,5%. Izvērtējot, kā aktivitātes sociālajos medijos ietekmē apmierinātību ar dzīvi, laimi, stresu un trauksmes sajūtu, atklājās, ka meitenes sociālie tīkli iespaido jūtamāk nekā puišus. Pirmajā vietā no trim negatīvajiem faktoriem, kas ietekmē sociālos tīklus bieži lietojošo meiteņu labklājību, bija kiberhuligānisms, otrajā - miega deficīts un trešajā - kustību trūkums.
Meitenes kopumā, neatkarīgi no sociālo mediju lietošanas paradumiem, ir uzņēmīgākas pret tādām garīgās veselības problēmām kā trauksme un depresija. Viņas arī biežāk kļūst par kiberhuligānisma upuriem nekā puiši, jūtīgāk uztver komentārus par savu ārieni un neglaimojošus salīdzinājumus ar citiem. Meitenes turklāt ir aktīvākas sociālo mediju lietotājas nekā puiši, kuri acīmredzot sociālo tīklu dēļ neatņem tik daudz laika miegam un fiziskajām aktivitātēm. Pētījuma autori pusaudžu vecākiem iesaka nevis kritizēt sociālos medijus, bet pievērst uzmanību to saturam un lietošanas paradumiem, vairāk stāstīt saviem bērniem, cik svarīgi ir normāli izgulēties, tikties ar draugiem reālajā dzīvē un būt fiziski aktīviem. Tāpat arī jāveido paradums pirms gulētiešanas izslēgt telefonu. Vecākiem vajadzētu regulāri mērķtiecīgi apjautāties, vai bērns nav sastapies ar kiberhuligānismu, jo tas patiešām var nodarīt pāri, un var būt vajadzīga palīdzība.