Vēl gribētos pakavēties vasarīgās noskaņās, bet reklāmas televīzijā un skolas preču pieplūdums lielveikalos atgādina, ka tuvojas septembris. Visgrūtāk atgriezties skolas ikdienas ritmā varētu būt tieši jaunāko klašu bērniem, jo viņiem vēl nav izstrādājies ikgadējais ritms starp brīvdienu un skolas laika mēnešiem. Lai atvieglotu bērna atgriešanos skolā, vecāki var ievērot dažas vienkāršas lietas un pamazām sākt to jau tagad.
Brīvdienās mēs gan sev, gan bērniem atļaujam veidot dienas ritmu pēc saviem ieskatiem. Tādēļ nedēļu vai divas pirms skolas gaitu sākšanas būtu jācenšas lēni, bet mērķtiecīgi bērnu atgriezt dienas ritmā, kāds būs jāievēro, atsākoties skolai. Mācību gada sākumā bērnam var parādīties nervozitāte, trauksmainība, bailes un miega traucējumi, kuru pamatā ir izjaukts dienas ritms. Jau laikus atgriežoties pie ierastā darbdienu režīma, ir iespēja pasargāt bērnu no pārslodzes un liekiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Liela nozīme ir gulētiešanas un celšanās laikam. Būtu jāatgriežas pie ierastā skolas gulētiešanas laika, vēlams ap deviņiem vai desmitiem vakarā, un no rīta mosties ap septiņiem vai astoņiem. Protams, uzreiz šādu rimu ieviest nav viegli, bet pakāpeniska pāreja uz šo režīmu nāks par labu bērna fiziskajai un garīgajai veselībai.
Īpašu uzmanību, gatavojoties skolai, vajadzētu pievērst bērna nodarbēm vakarā. Lai skolnieciņš laikus spētu aiziet gulēt, neilgi pirms došanās pie miera nevajadzētu nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tā vietā vecākiem kopā ar bērnu ieteicams paskatīties multfilmas, palasīt grāmatas, klausīties audio pasakas vai spēlēt galda spēles, kuras nerada spriedzi un ļauj relaksēties. Galda spēles arī palīdzēs bērniem izprast zaudējuma un uzvaras nozīmi, kas ir svarīgi arī skolas gaitās. Viedierīces gan jānoliek malā līdz rītam.
Lai atslābinātos un nomierinātos vakara cēlienam, labi palīdz ūdens, piemēram, silta vanna vai duša, kā arī pēc tam iemalkots silts piens vai tēja. Bērna guļamistabai ir jābūt izvēdinātai un mazliet vēsākai nekā dienas laikā. Ieteicams kārtīgi aizvilkt aizkarus, lai iekšā nespīdētu ielas gaismas vai mēness.
Pēdējās nedēļās pirms skolas gaitu uzsākšanas ļoti ieteicams aktīvāk pievērsties spēlēm un rotaļām, kurās nepieciešama domāšana un izdoma. Bērnam būtu arī jālasa grāmatas, žurnāli, kas atbilst viņa vecumam, lai trenētu prātu un skolā būtu vieglāk uzņemt lielo informācijas daudzumu. Arī visu skolai nepieciešamo vislabāk sagādāt pakāpeniski, lai pēdējā augusta nedēļā vai pat septembra sākumā vairs nebūtu lieku satraukumu ne vecākiem, ne bērniem. Ja skolā ir labi organizēts darbs, informācija par vajadzīgajiem piederumiem nonāk vecāku rīcībā laikus. Laikus iegādātas skolas lietas ļaus bērniem pierast pie tām jau pirms septembra, tās pārskatot un izpētot.
Katru gadu, sākoties septembrim, īpaša uzmanība tiek pievērsta satiksmes drošībai, jo bērni, jo sevišķi tie, kuri vasaru nav pavadījuši pilsētā, visticamāk ir piemirsuši, kā jāuzvedas satiksmes dalībnieka lomā. Ja bērns vasaru pavada laukos, tad vislabāk būtu pilsētā atgriezties nedaudz agrāk un atkārtoti pārrunāt ar bērnu to, kā pareizi pārvietoties pa ielu, kā to šķērsot, kā uzmanīties no mašīnām, velobraucējiem un skūteru lietotājiem. Vecākiem jāpārliecinās, ka bērns pareizi atceras un ievēro satiksmes drošības noteikumus.
Atsākoties skolai, būtu ieteicams sadalīt pēcskolas laiku, nosakot, cik daudz laika tiek atvēlēts interešu pulciņiem, kad jāpilda mājasdarbi un cik daudz bērnam būs brīvā laika. Noteikti nepieciešams pārliecināties, vai bērna mājasdarbi ir izpildīti, vai viņš sapratis skolā stāstīto vielu, un vajadzības gadījumā noteikti piedāvāt savu palīdzību.
Atgriešanās skolā pēc vasaras brīvlaika, jaunais dienas ritms, jauna vide, tikšanās ar sen neredzētajiem klasesbiedriem, atkalredzēšanās ar skolotājiem, jaunu pedagogu iepazīšana un citas pārmaiņas bērna organismā rada zināmu stresa līmeni, kas var pazemināt organisma imunitāti. Tāpēc iespējams, ka pirmajās nedēļās varētu parādīties neliela saaukstēšanās vai mazliet paaugstināta temperatūra, kuras cēlonis ir emocionāls nogurums.
Vecākiem ir svarīgi mēģināt saprast, ko bērns pārdzīvo, parunāt ar viņu ar sapratni un atbalstu, būt iespējami pretimnākošiem. Var gadīties, ka būs reizes, kad bērns gribēs kādu dienu palikt mājās, būs apslimis, tādēļ, izvērtējot situāciju, to varētu arī atļaut. Taču sasāpējušās situācijas (strīds ar klasesbiedru, nevēlēšanās kādu satikt, skolotāja pārmetumi u.c. iemesli) noteikti jāizrunā bērnu un vecāku starpā un jāliek saprast, ka tām nepieciešams rast risinājumu.
