Veselības ministrija: Konsīlijs C hepatīta ārstēšanā nav kaprīze

 
©Rūta Kalmuka/F64 Photo Agency

Prasība pēc konsīlija lēmuma C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu piešķiršanā nav formāla prasība, Neatkarīgajai uzsver Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane un Nacionālā veselības dienesta eksperte Zinta Rugāja. C hepatīta zāles, kuras pašlaik saņem pacienti ar hepatītu, ir dārgas, un ārstu konsīlija sasaukšana šo zāļu nozīmēšanā ir viens no vienošanās elementiem starp valsts iestādēm un zāļu ražotājiem.

Nākotnē, mainoties situācijai, varētu lemt par konsīlija atcelšanu C hepatīta ārstēšanā, taču pagaidām ne Veselības ministrija, ne Nacionālais veselības dienests neredz iespēju zāļu piešķiršanas sistēmu mainīt. «Tā nav kaut kāda mūsu kaprīze,» saka Jana Feldmane no Veselības ministrijas. Savukārt Hepatīta biedrība un ārsti infektologi uzskata, ka daudzos gadījumos konsīlijs C hepatīta pacientiem ir formāls, jo 95 procentiem pacientu, ņemot vērā saslimšanu, analīzes, izmeklējumus, tiek noteikta ārstēšana ar konkrētām zālēm un konsīlijs pēc būtības nav vajadzīgs.

Jautājumu par konsīliju - trīs ārstu komandu, kurai ir jāapstiprina ārstējošā ārsta lēmums uzsākt ārstēšanu pacientam, - aktualizējusi Hepatīta biedrība, redzot, ka no brīža, kad pacients vēršas pirmoreiz pie ārsta, līdz brīdim, kad viņš sāk saņemt zāles, paiet daudzi mēneši. Šos mēnešus pacients vienkārši gaida - no sākuma izmeklējumu rezultātus, bet vēlāk - ārstu konsīliju un tam sekojošu Nacionālā veselības dienesta lēmumu - piešķirt vai atteikt ārstēšanu ar valsts kompensētām C hepatīta zālēm. Hepatīta biedrības vadītājs Kristaps Kaugurs norāda: ņemot vērā, ka pēdējos gados ir palielināts finansējums C hepatīta ārstēšanai un pašlaik par valsts līdzekļiem ar moderno terapiju, kurai ir 99 procentu efektivitāte, var ārstēt ikvienu C hepatīta pacientu, būtu nepieciešams mazināt ar ārstēšanās pieejamību saistīto birokrātisko slogu. Pacientu biedrība aicina atbildīgās iestādes izskatīt iespēju to mazināt, piemēram, saīsināt lēmuma pieņemšanas laiku, kad pacients vienkārši gaida, kāda būs Nacionālā veselības dienesta atbilde - piešķirs zāles vai ne. Pēc Hepatīta biedrības aprēķiniem, laiks no diagnozes brīža līdz zāļu saņemšanai ir aptuveni 18 mēneši. Kā norāda Latvijas Infektoloģijas centra Aknu nodaļas vadītāja Ieva Tolmane, konsīlijs sanāk un pieņem lēmumu divu nedēļu - mēneša laikā, taču pēc konsīlija ārsts nosūta dokumentāciju Nacionālajam veselības dienestam, kurš savu atbildi dod četru līdz 20 nedēļu laikā. «Mēs visi esam ieinteresēti, lai šis termiņš būtu īsāks,» saka I. Tolmane.

«Ja man ir pacients, kurš man jāārstē, man kā ārstam nevajadzētu interesēties, vai šim pacientam es dodu dārgākas vai lētākas zāles, ārstam ir būtiski izārstēt pacientu,» saka Stradiņa slimnīcas infektologs Pauls Aldiņš. «Mans kā ārsta viedoklis - konsīlijs ir lieks. Medicīnā konsīliji ir ikdiena un ir situācijas, kad bez konsīlija neiztikt.» Aptuveni piecos procentos gadījumu C hepatīta pacientiem būtu nepieciešams konsīlijs, jo slimība ir sarežģīta, ārstēšana komplicēta. «Tomēr 95 procentos gadījumu šis konsīlijs ir lieka, bezjēdzīga procedūra, konsīlijs sanāk formāli, lai uzliktu parakstu,» atklāti saka infektologs. Pacients vienkārši visu šo laiku gaida, kamēr infektologs sakārto dokumentus, aizsūta dienestam, tad gaida tā lēmumu un tikai pēc tam var sākt lietot medikamentus. Arī Latvijas Infektoloģijas centra ārste Velga Ķūse piekrīt, ka konsīlijs būtu sasaucams tikai sarežģītiem saslimšanas gadījumiem.

Veselības ministrijas speciāliste Jana Feldmane tomēr uzskata, ka saukt šo procesu par slogu nevar, jo tādi ir nosacījumi šo izmaksu ziņā dārgo zāļu piešķiršanai. «Speciālisti ir paveikuši milzīgu darbu, lai šīs zāles būtu pieejamas lielam skaitam pacientu,» uzsver J. Feldmane. No viņas teiktā izriet, ka sarežģīto procedūru nosaka tas, ka zāles to dārdzības dēļ ir iekļautas C sarakstā un zāļu piešķiršana un apmaksa notiek, sadarbojoties ar zāļu ražotājiem. Ja tas tā nebūtu, zāles, visticamāk, būtu daudz dārgākas. Tomēr zāļu atrašanās šajā sarakstā nozīmē arī konsīliju un arī Nacionālā veselības dienesta lēmumu. Dārgas - tas ir viens no skaidrojumiem, otrkārt, ir paredzēta ražotāja līdzdalība, tātad zāļu ražotājs sedz daļu zāļu izmaksu (cik lielu - tā ir konfidenciāla informācija), un konsīlijs ir viena no šīs sadarbības noteikumiem. «Konsīlijs arī vajadzīgs, lai varētu būt pilna pārliecība par ārstēšanos, kā saka - viena galva ir gudra, bet trīs galvas ir gudrākas,» saka Z. Rugāja no Nacionālā veselības dienesta. Savukārt J. Feldmane uzsver, ka arī lēmuma saskaņošana ar dienestu attaisnojas, jo ir gadījumi, ka tas atklāj situācijas, kad ārstēšana nozīmēta mirušam pacientam vai nozīmēta dubultā.

Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks Edgars Labsvīrs atzīst, ka daudzos gadījumos patiešām lēmums netiek nosūtīts mēneša laikā: «Es nevēlos taisnoties, bet cilvēku skaits, kas strādā ar šo jautājumu, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms.» Turklāt «mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka zāles, kuras maksā vairākus tūkstošus, varētu tikt nelietderīgi izlietotas». Veselības ministrija tuvākajā laikā neplāno pārskatīt C hepatīta zāļu piešķiršanas noteikumus, taču pieļauj iespēju diskutēt un - ja mainītos nosacījumi - izskatīt iespēju nākotnē atcelt nepieciešamību pēc konsīlija. Savukārt ārste Ieva Tolmane uzskata, ka «noteikumus izstrādājam, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu labāk dzīvot, tāpēc izmaiņas noteikumos ir jāveic steidzami».