Divi gadi. Tāds ir aptuvenais laiks, kas paiet no C hepatīta diagnozes noteikšanas pacientam līdz slimības izārstēšanai. Tikai trīs mēnešus no šī laika pacients lieto zāles un vēl trīs mēnešus atrodas ārsta infektologa uzraudzībā, lai novērtētu, vai C hepatīts ir izārstēts.
Lielu daļu pārējā laika aizņem birokrātiskas procedūras, piemēram, ārstu konsīlija sasaukšana un Nacionālā veselības dienesta darbs, pieņemot lēmumu, vai uzticēties konsīlija lēmumam un vai piešķirt ārstēšanu. Hepatīta biedrība aicina mainīt šo situāciju, padarot C hepatīta ārstēšanu Latvijā pieejamāku.
Latvijā varētu būt vismaz 40 000 iedzīvotāju, kuriem ir C hepatīts, tomēr ne visi cilvēki to zina. Aplēses liecina, ka aptuveni 30 procentu cilvēku ar C hepatītu zina par inficēšanos. Gadā C hepatīta diagnoze tiek noteikti vidēji 1500 pacientiem, no tiem lielākajai daļai ir hronisks hepatīts. «Pacientam visbiežāk nav specifisku sūdzību, var paiet 10-20 gadi, kurus cilvēks pavada ar C hepatītu, par to nenojaušot. Tomēr šajā laikā 20-50 procentiem cilvēku attīstās aknu ciroze,» situāciju raksturo Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane. Salīdzinot ar 2015.-2017. gadu, pērn C hepatīts atklāts mazākam cilvēku skaitam - 1429 (iepriekšējos gados - ap 1900). Vai tiešām C hepatīta gadījumu ir mazāk, šis pagaidām ir neatbildēts jautājums.
2019. gada sešos mēnešos hepatīts atklāts 690 pacientiem, praktiski visiem tas ir hroniskā formā.
Hepatīta biedrība aktualizē diskusiju par pašreizējo kārtību C hepatīta pacientu ārstēšanā, ņemot vērā, ka Latvijā pašlaik ir pieejama valsts apmaksāta mūsdienīga terapija visiem C hepatīta pacientiem, jo vairs netiek vērtēts pacienta veselības stāvoklis (proti, neskatās hepatīta nodarīto kaitējumu aknām jeb fibrozes stadiju), kā arī ir pieejams būtisks valsts finansējums kompensējamiem medikamenti - 15 miljoni eiro gadā. «Tas ir būtisks sasniegums,» saka Hepatīta biedrības vadītājs Kristaps Kaugurs. «Vēl 2015. gadā bija tikai četri miljoni eiro un valsts apmaksātu ārstēšanu varēja saņemt tikai vissmagāk slimie pacienti. Tomēr mūsu veselības aprūpes sistēma nespēj pielāgoties strauji augošajam pacientu skaitam, un pašlaik ārstēšanas procesu palēnina nepietiekamais speciālistu daudzums, kuri var nozīmēt ārstēšanu. Pacienti, kuri vēlas uzsākt terapiju, saskaras ar garām rindām pie speciālistiem un izmeklējumiem, kam vēl seko mēnešiem ilga gaidīšana, lai saņemtu valsts kompensētos medikamentus.»
Hepatīta biedrības vadītājs rāda grafiku, kurā labi atainots laiks no pirmās vizītes pie ārsta ar aizdomām par hepatītu, līdz brīdim, kad ārsts pacientam var paziņot, ka slimība ir izārstēta. Līdzīgu ainu iezīmē arī infektoloģe Ieva Tolmane. K. Kaugurs aprēķinājis, ka no diagnozes uzstādīšanas līdz ārstēšanas sākumam ir 18 mēneši, tam seko trīs mēneši ārstēšanās un vēl trīs mēneši pēc ārstēšanas, lai novērotu pacientu un apstiprinātu ārstēšanas rezultātus. Rinda pie infektologa ir divi mēneši, analīzes, izmeklējumi - mēnesis, kam seko obligāts ārstu konsīlijs, kura rezultātus iesniedz Nacionālajam veselības dienestam, kas savukārt gatavo lēmumu, vai piešķirt ārstēšanu. Pēc I. Tolmanes teiktā, šis lēmums jāgaida četras līdz 20 nedēļas. Ārstēšana ilgst divus līdz sešus mēnešus.
Pacientu biedrību interesē, kā varētu saīsināt šo procesu, lai pacients ātrāk saņemtu ārstēšanu, īpaši tad, ja ir pieejams finansējums medikamentiem. Kā norāda K. Kaugurs, pagājušā gadā nemaz netika izlietota visa nauda, jo šo procedūru dēļ visus pacientus nevar aptvert. «Tas zināmā mērā ir absurds, jo ir nauda, ir ļoti daudz pacientu, kuri jāārstē, bet tas nenotiek pietiekami efektīvi,» sacīja K. Kaugurs.
Infektoloģe I. Tolmane norādīja, ka infektologu skaits ir «tik liels, cik ir» un viņi var pieņemt noteiktu pacientu skaitu, taču samazināt laiku varētu, ja pārskatītu jautājumu par konsīlija nepieciešamību katram pacientam, kā arī samazinātu laiku, kas atvēlēts lēmuma pieņemšanai par ārstēšanas piešķiršanu. Latvija ir apņēmusies samazināt C hepatīta draudus iedzīvotāju veselībai līdz 2030. gadam, tas nozīmē, ka desmit gadu laikā ideālā variantā varētu izskaust C hepatītu, bet, lai to izdarītu, ārstēšana jānodrošina visiem C hepatīta pacientiem, jo izārstēts pacients nenodod infekciju tālāk. Tāpat tas nozīmē, ka jāapzina un jāmudina ikviens cilvēks veikt C hepatīta pārbaudes.
***
JAUNATKLĀTO C HEPATĪTA GADĪJUMU SKAITS LATVIJĀ
Gads Akūts C hepatīts Hronisks C hepatīts
2015 70 1789
2016 64 1907
2017 57 1803
2018 72 1429
2019. janvāris-jūnijs 27 690
Avots: Dr. Ieva Tolmane