Kāpēc jaunu apģērbu pēc tā iegādes vajadzētu izmazgāt?

 
©Pixabay

Jaunus apģērbus pēc to iegādes vispirms vajadzētu izmazgāt un tikai tad vilkt mugurā, lai pasargātu sevi no alerģiskā kontaktdermatīta draudiem, norāda Time.

Alerģiskais kontaktdermatīts izpaužas ar niezošiem, dedzinošiem izsitumiem, kas rodas, saskaroties ar kādu noteiktu vielu. Tas var parādīties gan tūlīt, gan pēc vairākām stundām vai dienām un turpināties nedēļām ilgi. Ja kontakdermatīts sākas pēc jaunu apģērbu uzvilkšanas, tad visbiežāk vainojamas ir krāsvielas, kas tiek izmantotas audumu krāsošanai, īpaši sintētiskiem materiāliem, piemēram, poliesteram vai neilonam. Valkātājam svīstot un audumam berzējoties gar ādu, krāsviela izdalās no apģērba. Bieži pie ārsta ar sūdzībām par šādiem izsitumiem vēršas tie, kuri sportojot valkā spīdīgu, elastīgu, ūdeni atgrūdošu materiālu tērpus. Ja jaunie apģērbi pirms valkāšanas ir izmazgāti, tad krāsas atlikums no auduma ir izmazgājies un dermatīta risks līdz ar to samazinās. Pirms vairākiem gadiem Stokholmas universitātes pētnieki analizēja 31 materiāla, krāsas, zīmola, izcelsmes valsts un cenas ziņā atšķirīgu, veikalos iegādātu apģērbu materiālu paraugu. 29 no šiem paraugiem konstatēja kvinolīnu, kas ir akmeņogļu darvas eļļu pārtvaices produkts, vai tā atvasinājumus, sevišķi daudz šo vielu bija poliestera apģērbā. Pētnieki atzina, ka par sliktu valkātāja veselībai var nākt arī nitroanilīni un benzotiazols, kas var lēnām izdalīties un nonākt uz ādas vai tikt ieelpoti, taču to ietekme uz cilvēku veselību pagaidām ir maz pētīta. Tas pats sakāms arī par citām ķimikālijām, kas tiek izmantotas, lai padarītu audumus mazāk burzīgus, vieglāk izmazgājamus, mīkstākus u.c. Apģērbu ražotājiem savu preču marķējumā nav šīs vielas jāatšifrē. Sintētiskos materiālos šādu vielu mēdz būt vairāk nekā dabiskos, tomēr, pat iegādājoties simtprocentīgi dabiska auduma, piemēram, kokvilnas, apģērbus, patērētājs nesaņem informāciju par ražošanā izmantotajām ķimikālijām.

 

Abonē