Mūžsenais jautājums, kurš nodarbinājis veselas domātāju paaudzes: kas liek cilvēkam justies patiesi laimīgam? Mums piemīt tendence saistīt laimi ar materiālās labklājības līmeni. Psihologi, kuri iedziļinājušies šajā jautājumā pamatīgāk, piekrīt, ka saistība pastāv, bet tā bieži tiek pārspīlēta.
Pēdējo piecdesmit gadu laikā daudzu cilvēku materiālā labklājība ir krietni augusi, tomēr nevar teikt, ka viņi justos stipri laimīgāki. Tā kā cilvēks ir sociāla būtne, viņam nepieciešamas labas, atbalstošas, tuvas attiecības ar citiem - varētu būt, ka laimes atslēdziņa meklējama tieši tur. Vismaz amerikāņu pētnieku veiktajās aptaujās sevi par ļoti laimīgiem atzinuši tieši tie respondenti, kuriem ir šādas tuvas attiecības. Pētnieki savos darbos aplūkojuši vairākus faktorus, kas ietekmē to, cik laimīgs vai nelaimīgs jūtas cilvēks.
Veselība
Protams, veseli cilvēki ir laimīgāki par tiem, kurus nomoka slimības. Ir daudz grūtāk justies laimīgam, ja visu laiku jācieš sāpes, diskomforts un dažādi ierobežojumi, ko uzspiež slimība. Aptaujā sevi par ļoti laimīgiem atzinuši 48% no tiem, kuriem ir laba veselība, un tikai 15% no tiem, kuriem tā ir slikta. 55% cilvēku, kuri savu veselību vērtē kā sliktu, ir norādījuši, ka jūtas ne visai laimīgi, kamēr starp veselajiem ne visai laimīgo bijuši seši procenti.
Laulība
Aptaujās sevi par laimīgiem atzinuši 43% precētu ļaužu un tikai 24% neprecēto. Precēti cilvēki retāk jūtas nomākti un vientuļi - jau tīri fiziski ir grūti justies vientuļam, ja ir kāds, kurš tevi ik vakaru sagaida mājās. Atsevišķi dati pat liecina, ka vīrieši no pastāvīgām attiecībām mūža garumā gūst vairāk labuma nekā sievietes. Sieviete vajadzības gadījumā vieglāk atrod kādu, kam izkratīt sirdi, bet vīrietis labprātāk paļaujas uz sievu kā uzticības personu. Lai gan daudzi vīri sūrojas par sievu mūžīgo šķendēšanos un «zāģēšanu», izrādās, ka tā nes augļus - šie vīri mazāk dzer un smēķē, ēd veselīgāku uzturu, labāk izguļas un mazāk iesaistās riskantos pasākumos, salīdzinot ar saviem neprecētajiem vienaudžiem. Rezultātā precētie vīrieši ir veselāki, un arī tas ir viens no laimes priekšnosacījumiem.
Reliģija
Kas zina, kādi būtu pētījumu rezultāti, ja tie notiktu Latvijā, bet, tā kā amerikāņi tiek uzskatīti par vienu no reliģiozākajām nācijām Rietumu pasaulē, viņiem piedalīšanās dievkalpojumā vismaz reizi nedēļā ir viens no svarīgākajiem laimes priekšnoteikumiem. Sevi par laimīgiem aptaujās atzinuši 43% regulāro baznīcas apmeklētāju un 26% no tiem, kuri iet uz dievnamu reti vai neiet nekad. Turklāt nav svarīgi, kādu ticību vai konfesiju respondents pārstāv, piederība draudzei vai kādai reliģiskai kopienai sniedz cilvēkam iespēju atbalstīt citus, palīdzēt tiem, kas nonākuši trūkumā, darīt labu - un tas ir spēcīgs laimes un prieka avots. Lielākā daļa reliģiju arī atbalsta veselīgu dzīvesveidu, ticīgi cilvēki retāk nododas kaitīgiem ieradumiem un vairāk rūpējas par veselību.
Darbs
Darbs cilvēku var padarīt gan laimīgu, gan nelaimīgu. Ja visu laiku jāstrādā nemīlams darbs, cilvēks var justies arvien nelaimīgāks. Taču vēl nelaimīgāki jūtas tie indivīdi, jo sevišķi vīrieši, kuriem vispār nav darba. Pētījumi rāda, ka sevi par laimīgiem atzīst tikai 16% vīriešu, kuriem nav darba, un 37% vīriešu, kuriem darbs ir. Sieviešu laimīguma līmeni nodarbinātība ietekmē daudz mazāk - varbūt tāpēc, ka sievietēm nestrādāšana biežāk ir pašu izvēle. Citos pētījumos secināts, ka vīrietim darba zaudējums nes gan tūlītējas, gan ilgstošas negatīvas psiholoģiskas sekas, kas liek justies nelaimīgākam pat tad, ja izdodas atrast jaunu darbu ar tādu pašu atalgojumu. Sievietes galvenokārt jūtas nelaimīgas nevis darba zaudējuma, bet šķiršanās dēļ.
Ģimene, draugi, kaimiņi
Kādā citā aptaujā cilvēki par galvenajiem laimes avotiem minējuši laika pavadīšanu kopā ar bērniem, draugiem un citiem cilvēkiem, kuru dzīvē viņi ir līdzdalīgi. Problēmas rada tas, ka lielā darba slodze bieži vien neļauj būt kopā ar šiem cilvēkiem tik, cik gribētos. Statistika liecina, ka ASV iedzīvotāji viena gada laikā šobrīd pavada darbā par 500 stundām vairāk, nekā tas bija pirms 30 gadiem. Pie mums šī atšķirība (faktiskā, nevis formālā) varētu būt pat vēl lielāka. Tāpat arī nākas pavadīt vairāk laika ceļā uz darbu un uz mājām. Šajā ziņā ieguvēji ir cilvēki, kuri dzīvo kuplās ģimenēs un strādā ne pārāk tālu no mājām.
Sakārtota pilsētvide
Ir diezgan daudz rakstīts par to, ka, dzīvojot laukos, tuvībā ar dabu, cilvēki jūtas laimīgāki un harmoniskāki nekā pilsētā, tādēļ psihologu padomos pilsētniekiem bieži atrodam ieteikumus vairāk iet pastaigāties parkos, braukt zaļumos, ierīkot un aprūpēt stādījumus pie sava mājokļa; pat pāris telpaugu daudzstāvu biroju vai dzīvokļu «kastītēs» padara vidi cilvēkam draudzīgāku. Pilsētu vide var būt ierīkota tā, lai veicinātu cilvēku savstarpējos kontaktus vai arī tos samazinātu līdz minimumam. Ja kaimiņi tiekas priekšnamā, pagalmā, ceļā uz pieturu, skolu vai tuvējā parkā, šie kontakti veidojas paši par sevi. Un ir rajoni, kur cilvēki savus kaimiņus nemaz nepazīst, dzīvo aiz žoga un visur brauc ar mašīnu.
Iespēja palīdzēt un dalīties
Izrādās, ka trīs ceturtdaļas amerikāņu jūtas laimīgi, brīvprātīgi palīdzot citiem, bez atlīdzības veicot kādu sabiedrībai vajadzīgu darbu un iesaistoties labdarībā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka pat tikai domas par palīdzību citiem stimulē labsajūtu izraisošu vielu atbrīvošanos organismā. Kādā pētījumā Anglijā esot konstatēts, ka pilsētās, kur vairāk cilvēku iesaistīti brīvprātīgajā darbā, ir zemāka saslimstība ar depresiju un sirds slimībām - tātad acīmredzot laba darīšana citiem liek mums būt ne vien laimīgākiem, bet arī veselākiem. Pētnieki aprēķinājuši: lai gūtu šo labo efektu, pietiek veltīt brīvprātīgajam palīdzības darbam divas stundas nedēļā.
Atziņas par laimi
