Vai košļene palīdz tievētājiem?

Daļai cilvēku, iemetot mutē saldu košļeni, organisms to uztver kā signālu, ka ēdienreize beigusies, jo viņi ir pieraduši maltītes noslēgumā apēst kaut ko saldu. Ja izdodas apmānīt organismu, saldējuma vai kūkas vietā lietojot košļeni, tad ir vērts mēģināt. Arī no uzkodām starp ēdienreizēm ir vieglāk atturēties, ja mute aizņemta ar košļeni. Sevišķi labu rezultātu šāda pieeja var dot cilvēkiem, kuri strādā mājās, kur ledusskapis turpat acu priekšā un tā vien gribas kaut ko iesviest mutē. Taču, ja cilvēks sen nebūs neko ēdis, šis paņēmiens nedos vēlamo rezultātu, arī enerģijas krājumus košļenes gremošana neatjaunos. Pētījumā, kas veikts Sietlas uztura un diētas akadēmijā, konstatēts, ka košļājamās gumijas lietošana nedaudz samazina ēstgribu, jo sevišķi - kāri pēc saldumiem. Respondenti, kuri košļāja gumiju, nākamajā ēdienreizē patērēja aptuveni par 40 kcal mazāk. Cita pētījuma rezultāti rāda, ka košļene tomēr būtiski neietekmē ēstgribu vai apēsto ēdiena daudzumu. Savukārt vēl viens, astoņas nedēļas ilgs, eksperiments, kurā piedalījās cilvēki ar lieko svaru un aptaukošanos, beidzies ar atziņu, ka svara mazināšanai košļenes neko nedod.

Cilvēki, kuriem patīk košļāt gumiju, to var darīt, nekaitējot savai figūrai. Ieteicams izvēlēties tādu košļeni, kas nesatur cukuru, jo tajā ir ļoti maz kaloriju, turklāt tā nāk par labu arī mutes dobuma veselībai, jo veicina siekalu izdalīšanos, kas palīdz aizskalot no zobiem aplikumu, tā veicinot kariesa profilaksi.

Dienā nevajadzētu patērēt vairāk par sešām košļenēm. Ja šo normu pārsniedz, tad košļenēs esošie saldinātāji, tādi kā sorbitols, mannitols vai ksilitols, var izraisīt vēdera pūšanos un caureju, jo organismā tie uzsūcas slikti. Gremot košļenes visu dienu nav ieteicams nevienam, bet, ja tās garšo, paciņu var nēsāt līdzi kabatā vai somiņā un lietot pirms un pēc ēdienreizēm. Ja košļenes negaršo, bez tām var iztikt, bet ēdienreizes noslēgumā atļauties mazu karotīti cukura pie tējas vai kafijas vai pavisam nelielu šokolādes gabaliņu.