Seši mīti par psihisko veselību, kuriem cilvēki joprojām tic

Vēl joprojām psihisko veselību apvij dažādi mīti un stereotipi. Taču šie aizspriedumi ietekmē mūs visus. Cilvēki izvairās meklēt palīdzību, baidoties no apkārtējo nosodošā viedokļa, bet, ja psihiskās veselības problēmas piemeklē kādu tuvinieku vai paziņu, mēs nezinām, kā viņam palīdzēt.

Tādēļ ir vērts atklāti runāt par aizspriedumiem par psihisko veselību, kuriem, izrādās, mēs vēl joprojām ticam.

Mīts nr.1. Garīgās veselības problēmas nav izplatītas

Patiesībā ir tieši otrādi - dažādās valstīs veikti pētījumi liecina, ka ar lielākām vai mazākām psihiskās veselības problēmām saskaras aptuveni katrs piektais iedzīvotājs. Taču tikai katrs divdesmit piektais saskaras ar nopietnām slimībām - trauksmi, smagu depresiju, bipolārajiem traucējumiem, šizofrēniju. Starp citu, reiz tika uzskatīts, ka šizofrēnija ir sliktas audzināšanas rezultāts, taču tagad ir pierādīts, ka to izraisa dažādu gēnu kombinācijas un ārējās vides faktori, kas var būt jebkas, sākot ar pārslodzi mācību laikā līdz pat atkarību izraisošu vielu lietošanai.

Mīts nr. 2. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām ir vardarbīgi vai bīstami

Patiesībā lielākā daļa cilvēku ar garīgās veselības problēmām nav ne vardarbīgi, ne arī bīstami. Aprēķināts, ka tikai 7% vardarbības gadījumu vainīgajiem ir bijušas psihiska rakstura saslimšanas. Drīzāk otrādi - šādi cilvēki bieži vien paši kļūst par vardarbības upuriem. Taču šāds mīts veicina slimnieku stigmatizāciju. Piemēram, tiek uzskatīts, ka šizofrēnijas slimnieki ir agresīvi, patiesībā šādu cilvēku daļa ir salīdzinoši neliela.

Mīts nr.3. Ja cilvēks ir saskāries ar psihiskās veselības problēmām, tad tas ir uz mūžu. Cilvēks nekad neatkopsies.

Ja psihiskās veselības problēmas tiek pamanītas savlaicīgi un pareizi ārstētas, tad lielākā daļa no tām ir pārejošas. Galu galā, to, kā mēs jūtamies, ietekmē daudzi faktori un pārdzīvojumi, tādēļ arī emocionālā veselība var īslaicīgi sašķobīties. Protams, ir gadījumi, kad labāka pašsajūta nenozīmē to, ka problēmas ir pazudušas pavisam. Piemēram, šizofrēnija vai bipolārie traucējumi nezūd nekad, taču ļoti bieži ir iespējams atrast veidu, kā ar tiem sadzīvot. Starp citu, šizofrēnijas slimniekiem pienācīga aprūpe - atbilstoša ārstēšana (medikamenti, psihoterapija) un pietiekams atbalsts (ģimenes izglītība, pašpalīdzības grupas) - ļauj dzīvot neatkarīgu un produktīvu dzīvi.

Mīts nr.4. Ir aplam par psihisko veselību runāt ar kolēģiem vai vadību

Cilvēki ļoti bieži baidās par psihiskās veselības problēmām runāt ar kolēģiem, taču vienmēr der atcerēties, ka pat vienkārši apspriežot šo tēmu, jūs palīdzat mazināt stigmu, kuras dēļ cilvēki baidās meklēt palīdzību. Galu galā - ar lielākām vai mazākām psihiskās veselības problēmām saskaras vidēji katrs piektais iedzīvotājs.

Un vēl - ja kāds jūsu kolēģis ir atvaļinājumā emocionālās veselības traucējumu dēļ, tad noskaidrojiet, vai un kādā veidā ar viņu var sazināties, kā arī nosūtiet laba vēlējumus. Lai atveseļotos, spēcīgs atbalsta loks ir ļoti nozīmīgs. Arī kolēģu atbalstam ir nozīme.

Mīts nr.5. Ja esi saskāries ar psihiskās veselības problēmām, tad esi vājš cilvēks vai slikts darbinieks

Psihiskās veselības problēmas ir saslimšana, kas jāārstē, tādēļ palīdzības meklēšanai nav saistības ar spēku vai vājumu. Emocionālo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp gēni, smadzeņu bioķīmiskās reakcijas, citas slimības, traumas, stresa pilna dzīve darbā, mājās, ģimenes vēsture. Turklāt ļoti daudzas psihiskās veselības problēmas ir īslaicīgas, bet modernās ārstniecības metodes ir gana efektīvas, lai, kombinējot medikamentus, citus veselības aprūpes pakalpojumus un apkārtējo atbalstu, atgūtu veselību.

Interesanti, ka Kanādas mentālās veselības asociācijas eksperti pat secinājuši, ka cilvēki, kuri ir saskārušies ar psihiskās veselības traucējumiem, spēj labāk tikt galā ar stresu. Iemesls: viņi ir iemācījušies risināt problēmas un mazināt spiedienu, pirms vēl tas sāk ietekmēt labsajūtu.

Mīts nr.6. Psihiskās veselības traucējumus un slimības nav iespējams ne novērst, ne arī tām sagatavoties

Protams, slimības rašanos novērst nevar. Taču var pievērst uzmanību riska faktoriem, kas var pasliktināt emocionālo pašsajūtu. Piemēram, ja nākas piedzīvot kādu traumatisku notikumu, tad nepieciešamības gadījumā nekavējoties ir jāmeklē speciālistu palīdzība. Taču kopumā veselībai ārkārtīgi svarīga ir profilakse. Ja ir stresa pārpilns, steidzīgs vai nomācošs dzīves veids, tad veselība, arī emocionālā un psihiskā labsajūta bieži vien ir pirmā lieta, kuru upurējam.

Tādēļ ikdienā ir vērts kontrolēt stresa līmeni, lai iespēju robežās izvairītos no izdegšanas. Krāt pozitīvus iespaidus, uzturēt labas attiecības ar tuviniekiem un izveidot veselīgus dzīves ieradumus - pareizi ēst, būt fiziski aktīvam un labi izgulēties. Tad brīžos, kad dzīve “met kūleni", būs vieglāk saglabāt emocionālo noturību un psihisko veselību.