Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs no ikdienas uztura izslēdz kādu produktu

 
©Depositphotos.com

66 procenti mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem, proti – ikdienas uzturā viņi lieto gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produktus, un nav tādu produktu, kurus viņi apzināti izvēlētos nelietot, bet pārējie no savas ēdienkartes mērķtiecīgi izslēdz noteiktus produktus.

Tā liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss - Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Vismaz piektā daļa (aptuveni 20%) respondentu atzinuši, ka ir atsevišķi produkti, kuri netiek iekļauti uzturā, jo tie vienkārši negaršo, piemēram, sēnes, bietes, trekna gaļa u.c.

Savukārt 9% respondentu norādījuši, ka neēd konkrētus produktus, jo uzskata, ka veselībai tie nav labi vai arī organismam nav nepieciešami. 3% norādījuši, ka atsevišķu produktu neiekļaušana ēdienkartē saistīta ar alerģiju vai nepanesību. Tikai 0,4% pētījuma dalībnieku atzinuši, ka viņi ir veģetārieši, tas ir - uzturā nelieto gaļas produktus, bet 0,1% aptaujāto sevi pieskaita svaigēdājiem, uzturā lietojot termiski neapstrādātus produktus.

Veģetārismam ir daudz paveidu

«Veģetārismam ir daudz veidu, tāpēc, iespējams, izslēdzot no uztura gaļu, bet ēdot zivis un lietojot piena produktus, cilvēks sevi neuzskata par veģetārieti. Ir semi- vai demi- veģetārieši, kas izslēdz sarkano gaļu. Pescetarian (pescetārieši) - izslēdz sarkano gaļu un putnu gaļu, bet uzturā paliek zivis, jūras produkti. Ir lakto veģetārieši, kuri uzturā lieto piena produktus, un ovo veģetārieši, kuri neatsakās no olām. Vēl ir arī vegāni, kuri nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus, svaigēdāji, frutārieši. Tas varbūt ir iemesls, kāpēc aptaujās neparādās lielāks veģetāriešu procents, proti - cilvēks izvēlas konkrētu uzturu, bet neuzskata, kas tas atbilst jēdzienam veģetārietis,» saka uztura speciāliste, Mg.sc.sal. uzturzinātnē Liene Sondore.

Der konsultēties ar speciālistu

«Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki pievēršas veģetāram uzturam. Tomēr pirms kardinālas ēdienkartes maiņas ieteiktu konsultēties ar savu ģimenes ārstu un veikt nepieciešamās analīzes, lai saprastu, vai organismam nekā netrūkst,» saka uztura speciāliste. Viņa norāda, ka veģetārs uzturs var būt veselīgs un pilnvērtīgs, bet tas prasa laiku, ēdienkartes plānošanu, finanses. Tieši tāpat pilnvērtīgs vai nepilnvērtīgs var būt arī visēdāja uzturs, ja cilvēks pārtiek no gataviem pusfabrikātiem, saldumiem, trekniem, saldiem ēdieniem. Svarīgi ir sekot, lai organisms būt nodrošināts ar kvalitatīvām olbaltumvielām, vai tās būtu no dzīvnieku vai augu valsts, kā tās tiek uzņemtas, kā produkti tiek pagatavoti, skaidro L. Sondore. Vēl jāņem vērā, ka ne visas uzturvielas pilnībā organismā uzsūksies. Piemēram, liels balastvielu daudzums kavēs vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos.

«Uzturs katru dienu un katrā ēdienreizē ir jāpapildina ar saliktajiem ogļhidrātiem, balastvielām, kvalitatīviem taukiem. Ik dienu jāuzņem vismaz 500 grami dārzeņu, 200-300 grami augļu, jādzer pietiekami daudz šķidruma,» iesaka uztura speciāliste.

Izvēlīgākie un izglītotākie

Iegūtie Veselības indeksa dati liecina, ka visēdāju vairāk ir vīriešu vidū - sevi par tādiem sauc 70% vīriešu un tikai 62% sieviešu. Visēdāju skaits lielāks ir vecumā no 55 līdz 63 gadiem, savukārt jaunāku cilvēku vidū šādi ēšanas paradumi ir arvien mazākam respondentu skaitam. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem par jebkuru pārtikas produktu lietotāju sevi sauc tikai 55% respondentu, bet vismaz 1% jauniešu sevi sauc par veģetāriešiem.

Interesanta tendence novērojama, analizējot respondentu atbildes kontekstā ar viņu iegūtās izglītības līmeni. Jo augstāka izglītība, jo mazāk cilvēku sevi pieskaita visēdājiem. No cilvēkiem ar pamatizglītību sevi par visēdājiem uzskata 72% respondentu, bet starp tiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību - 56%. Tāda pati tendence vērojama arī attiecībā uz veģetāra dzīvesveida piekopšanu. Proti, no respondentiem ar augstāko izglītību sevi par veģetāriešiem sauc 1% aptaujāto, bet starp cilvēkiem ar pamatizglītību veģetāriešu praktiski nav.

Interesanti, ka uztura paradumi mainās arī atkarībā no ienākumu līmeņa - jo tas augstāks, jo mazāks visēdāju īpatsvars: cilvēki ar augstiem ienākumiem 57% gadījumu norādījuši, ka ir visēdāji, kamēr cilvēki ar zemiem ienākumiem - 71% gadījumu. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem vairāk pievēršas veģetārismam - aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar augstiem ienākumiem sevi vairāk pieskaita pie tiem, kuri neēd kādu produktu, jo tas negaršo - tādu ir 30%, kamēr par veģetāriešiem sevi sauc niecīgs skaits šādu aptaujas dalībnieku.

L. Sondore norāda, ka plānots veģetārs vai vegānisks uzturs prasa lielākus līdzekļus. «Arī tad, ja izvēlamies uzturā lietot tikai bioloģiskā lauksaimniecībā audzētu produkciju, izdevumi būs lielāki. Ja mājsaimniecībā ir lielāki ienākumi, var atļauties ikdienā ēst dārgākus produktus. Tas nav vienmēr tik precīzi definējams, jo ir arī pusfabrikāti, kas maksā dārgi, bet cilvēki ar zemākiem ienākumiem tos pērk un lieto.»

Kā palīdz vitamīni

Mana Aptieka farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene piebilst, ka ikvienam, kurš rūpējas par sabalansētu uzturu, ir svarīgi ikdienā lietot daudzveidīgus produktus, kur šķīvja lielākā daļa atvēlēta dārzeņiem un augļiem, graudaugu produktiem. Praktizējot vienveidīgu diētu, pastāv risks iedzīvoties vitamīnu trūkumā, kas izraisa dažādas slimības un novājina organismu. Daļa vitamīnu sintezējas cilvēka organismā (piemēram, B2, B3, daļēji B12 u.c.), bet ir daļa vitamīnu, kurus var uzņemt tikai ar uzturu (piemēram, C vitamīns, B1 u.c.). Turklāt dažādos dzīves posmos vitamīnu patēriņš var ievērojami pieaugt, piemēram, intensīvas fiziskas un/vai garīgas slodzes gadījumā, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, pēc pārslimotas infekcijas slimības, pēc antibiotiku lietošanas u.c. Šādos gadījumos ārsti un farmaceiti iesaka papildus lietot vitamīnus vai uztura bagātinātājus, nosakot konkrētu devu un lietošanas ilgumu. «Mūsdienās aptiekās pieejams ļoti plašs vitamīnu un uztura bagātinātāju klāsts. Tomēr allaž iesakām, izdarot savu izvēli, konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, pastāstot arī par citām zālēm, kuras jūs lietojat ikdienā, lai izslēgtu nevēlamas mijiedarbības iespēju. Turklāt īpaša uzmanība jāpievērš tieši nepieciešamajai vielas koncentrācijai konkrētā produktā,» norāda farmaceite.

Agnese Ritene uzsver, ka vitamīni un uztura bagātinātāji ir tikai un vienīgi palīgs veselīgam uzturam, nevis pamatuzturs. «Vēlreiz un vēlreiz saviem klientiem atgādinām - tikai vitamīnu vai uztura piedevu lietošana neatrisinās visas problēmas. Svarīgākais ir veselīgs dzīvesveids - sabalansēts ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, veselīgi ieradumi un pilnvērtīga atpūta,» saka farmaceite. Aptieku tīkla Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš aptiekās ir novērojis: «Pieprasītāko uztura bagātinātāju topā ierindojas D vitamīns, C vitamīns un magnijs. D vitamīna pieprasījums skaidrojams ar Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, līdzīgi arī C vitamīns - tas ierindojies pieprasītāko vitamīnu klāstā, jo vīrusu sezonā kalpo par ātro palīdzību imunitātei. Savukārt ierobežotas ēdienkartes dēļ visbiežāk cilvēki saskaras ar dzelzs, kalcija, kā arī omega-3 un omega-6 taukskābju trūkumu.»

Ne vienmēr alerģija nozīmē atteikšanos

Analizējot datus par produktu izslēgšanu no ikdienas pārtikas alerģijas vai nepanesības dēļ, redzams, ka šajā gadījumā nav būtiskas atšķirības starp cilvēkiem ar dažādu ienākumu līmeni - gandrīz visās ienākumu grupās apmēram 5% respondentu norādījuši, ka izslēdz kādus produktus no uztura alerģijas vai nepanesības dēļ. No kāda produkta alerģijas vai nepanesības dēļ atsakās 8% respondentu ar pamatizglītību un tikai 5% respondentu ar augstāko izglītību.

Kā norāda L. Sondore, šeit svarīgi saprast, vai cilvēki nelieto kādus produktus tāpēc, ka paši sev diagnosticē iedomātas pārtikas nepanesības, vai arī dara to tāpēc, ka to ieteicis ārsts. «Savā praksē esmu novērojusi, ka tieši cilvēki ar augstākiem ienākumiem un augstāku izglītības līmeni vairāk nosaka paši sev nepanesības un iedomu dēļ atsakās no atsevišķiem produktiem,» saka L. Sondore.