NRA PĒTA, vai mums draud masalu epidēmija, kas uzliesmojusi Eiropā

 
©Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Infekciju slimību izplatībā parasti vērojami uzliesmojumi. Epidemiologu uzmanības centrā pašlaik ir masalas. Slimība, kas vēl nesen uzskatīta par izzudušu Eiropā, pēdējā gada laikā Eiropas Savienībā prasījusi jau vairāk nekā 80 saslimušo dzīvības. Saslimušo skaits Eiropā mērāms tūkstošos.

Lai arī šogad Latvijā reģistrēts tikai viens masalu saslimšanas gadījums, turklāt saslimušais bija valstī iebraukušais tūrists, nevis valsts pamatiedzīvotājs, samazinoties vakcinācijas līmenim pret masalām, palielinās risks saslimst arvien lielākam iedzīvotāju skaitam. Šāda kritiskā robeža, visticamāk, jau sasniegta Lietuvā, kur saslimušo skaits šopavasar mērāms simtos un ierindojis Lietuvu to Eiropas Savienības valstu vidū, kur saslimstība ar masalām ir viena no visaugstākajām. «Ja mēs noliekam blakus divas Eiropas kartes - vienu, kurā redzam valstis ar lielāko masalu izplatību, bet otru - ar valstīm, kur ir nepietiekams vakcinācijas līmenis pret masalām, šīs kartes sakrīt,» sarunā ar Neatkarīgo saka Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā noris ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušajiem pāri par 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm. / Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Klusums pirms vētras?

Latvijā formāli nav par ko satraukties, jo šogad reģistrēts tikai viens masalu saslimšanas gadījums, turklāt saslimušais nav Latvijas iedzīvotājs, bet mūsu valstī ieceļojusi persona. Tūristam Latvijā bija palicis slikti, un viņš bija vērsies Latvijas Infektoloģijas centrā, kur tika konstatēta masalu saslimšana. Tomēr pacients rezultātus nemaz neesot sagaidījis, bet no Latvijas devies prom. Kā Neatkarīgajai stāsta J. Perevoščikovs, lai arī masalas ir ļoti lipīga infekciju slimība - viens slimnieks var aplipināt ap 15 citus cilvēkus, kuri ir uzņēmīgi pret masalu izraisītāju -, tomēr aizturēt pacientu uz robežas vai neļaut viņam lidot mājup nevar. Otrkārt, no drošības viedokļa viņam ir mazs risks inficēt citus, ja pieņemam, ka vismaz 98 procenti ir vakcinēti.

Tomēr pagājušajā gadā ar masalām saslimušo bija daudz vairāk - kopumā 25 cilvēki, no tiem 18 pieaugušie. Pirms tam trīs gadus bija klusums. 2014. gadā reģistrēti 36 saslimšanas gadījumi. Kopumā 2018. gadā Slimību profilakses un kontroles centram ziņoja par 70 saslimšanas gadījumiem ar aizdomām par masalām, bet diagnoze masalas ir apstiprināta 25 gadījumos, tajā skaitā septiņiem bērniem. Epidemiologi norāda, ka neviens no saslimušajiem bērniem nebija vakcinēts pret masalām, pieci no tiem nebija sasnieguši vakcinācijas vecumu. Trīs gadījumos bērni inficējušies ar masalām ceļojumā. Kopā deviņiem pacientiem inficēšanās, visticamāk, notikusi ārpus Latvijas, tajā skaitā diviem ārvalstu iedzīvotājiem.

Riska robeža

No J. Perevoščikova teiktā izriet, ka būtiskākais ir tas, kāds ir vakcinācijas līmenis sabiedrībā, proti, vai masalām ir iespēja izplatīties. Jo vairāk cilvēku ir vakcinēti, jo infekciju slimība neizplatās vai izplatās ne tik strauji. «Problēmas rodas tajās valstīs, kur ir izveidojies liels neimunizēto iedzīvotāju skaits,» skaidro epidemiologs. Kad tiek sasniegts kritiskais nevakcinēto skaits, kolektīvā imunitāte nedarbojas, un var sākties infekcijas uzliesmojums. Un tas faktiski ir laika jautājums valstīs, kur pēdējos gados samazinās vakcinēto skaits ne tikai pret masalām, bet arī pret daudzām citām infekciju slimībām. Pēc Slimību profilakses un kontroles datiem, Latvijā pirmo poti pret masalām ir saņēmuši 97 procenti mazuļu, savukārt otro poti septiņu gadu vecumā vairs tikai 93 procenti. Eiropas profilakses un kontroles centrā (ECDC) norāda, ka kritiskā robeža ir 95 procenti vakcinēto, lai varētu apgalvot, ka pastāv kolektīvā imunitāte, bet visās valstīs, kurās pašlaik ir masalu uzliesmojums, vakcinācijas līmenis ir zem 95 procentiem.

Eiropā masalu uzliesmojums

Lai arī masalas vairs nav ikdienišķa parādība un jaunie ārsti pat visbiežāk nav redzējuši dzīvē nevienu masalu pacientu, šī slimība Eiropā, var teikt, atkal kļūst par ikdienu. ECDC 2019. gada aprīļa epidemioloģiskās uzraudzības pārskatā ziņots par 11 967 masalu gadījumiem, kas reģistrēti 12 mēnešu laikā no 2018. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. februārim 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs. Visvairāk gadījumu ziņojusi Itālija (2498), Francija (2474), Grieķija (1412) un Rumānija (1307). Itālija un Francija katra veido piekto daļu no visiem saslimšanas gadījumiem šajā periodā. Gada laikā reģistrēti 29 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām.

Šā gada februārī 24 ES valstis ziņoja par 1082 saslimšanas gadījumiem, bet piecās valstīs nebija neviena saslimšanas gadījuma. Vislielākais gadījumu skaits 2019. gada februārī bija Francijā, Polijā, Itālijā, Čehijā un Beļģijā.

Lietuvā trauksme

Masalu uzliesmojums Lietuvā sākās pagājušā gada pēdējos mēnešos, un, kā skaidro J. Perevoščikovs, Lietuva nav izņēmums no kopējās situācijas Eiropā. Kopumā tur reģistrēti vairāk nekā 500 saslimšanas gadījumu. Eiropā kopumā vissliktākā situācija ir Ukrainā, kur reģistrēti 72 000 saslimšanas gadījumu, tie ir 1645 saslimušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Eiropas Savienībā, pēc šādiem kritērijiem, visaugstākā saslimstība ir tieši Lietuvā - 127 saslimušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir 5,1.

Pasaules veselības organizācija pauž satraukumu tieši par Ukrainu, kā arī Serbiju (336 saslimušie uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Albāniju (772 saslimušie uz miljonu iedzīvotāju).

Vienīgā aizsardzība vakcinācija

Masalu uzliesmojumi ir saistīti ar vakcinācijas aptveres samazināšanos. Zinātne un prakse pierāda - lai izvairītos no masalu uzliesmojumiem, vismaz 95 procentiem iedzīvotāju jābūt vakcinētiem ar divām vakcīnas devām, vēlreiz uzsver epidemiologi. Vakcinācijai izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (cūciņa). Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas. Līdz ar to Latvijā un citās valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas šādas potes. Pirmo poti bērns saņem 12-15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija Latvijā tiek veikta 7 gadu vecumā.

J. Perevoščikovs norāda, ka neaizsargāti ir bērni vecumā līdz pirmajai masalu potei, un tieši viņus aizsargā kolektīvā imunitāte. Ja vakcinācijas līmenis sabiedrībā nokrītas par 5 līdz 10 procentiem, tas nozīmē, ka masalas var cirkulēt. Dati liecina, ka Eiropas Savienībā pieci procenti iedzīvotāju vecumā līdz 20 gadiem ir bez imunitātes - vai nu nav vakcinēti vispār, vai nav sasnieguši vecumu, kurā vakcinē pret masalām. Tas ir ļoti augsts rādītājs, uzsver J. Perevoščikovs. Epidemiologi iesaka šovasar ierobežot ceļojumus ar maziem bērniem, tostarp arī Eiropā, lai izvairītos no saslimšanas ar masalām. Pieaugušajiem, kuri ir vakcinēti, īpaši nav jāsatraucas. Latvijā vakcinācija pret masalām uzsākta 1969. gadā.

 

Abonē