VESELĪBA: vai ir jēga gulēt diendusu?
 
©Depositphotos.com

Gulēt dienas vidū ir mazu bērnu un vecu cilvēku privilēģija? Bet snaudiens reizēm uzmācas neaicināts arī citiem. Biežāk ar uzmācīgu miegu nākas kauties tiem, kuri veic sēdošu darbu, savukārt fiziskas aktivitātes laikā cilvēks, ja vien nav neizsakāmi pārguris, no miegainības ir pasargāts. Tradicionālie līdzekļi miega aizgaiņāšanai ir kafija, kāds saldums, sejas noskalošana aukstā ūdenī, piecelšanās un izstaipīšanās, vēl labāk – iziešana svaigā gaisā. Taču pastāv vēl viens risinājums: vienkārši uz īsu brīdi nosnausties, ja ir tāda iespēja. Daudzos gadījumos tā nāk par labu gan veselībai, gan darba kvalitātei.

Izpētīts, ka vairāk nekā 85 procentiem no visām zīdītāju sugām ir raksturīgs daudzfāzu miegs - viņi ik pa laikam nosnaužas visas diennakts garumā, kā to redzam, kaut vai pavērojot kaķus. Cilvēki ir vienfāzes gulētāji, kuriem diennaktī ir viens miega un viens nomoda periods, lai gan nav skaidri zināms, vai tā iekārtojusi daba vai arī šādu modeli gadu tūkstošu gaitā cilvēki izvēlējušies paši. Daži pētnieki norāda, ka miega «iespīlēšana» tikai nakts stundās sākusies līdz ar industriālo revolūciju 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, bet pirms tam bijis normāli gulēt vienu vai divas reizes arī diennakts gaišajā daļā.

Doma par gulšņāšanu dienā daudziem nešķiet laba. Pret to kopš seniem laikiem saglabājušies aizspriedumi - cilvēks, kurš atļaujas snauduļot, kad būtu jāstrādā, tiek uztverts kā sliņķis vai tāds, kurš negrib neko sasniegt. Tas atspoguļojas dažādu tautu parunās: no miega raušus necep; miegs ir nabagu manta utt. Arī latvju dainās izsmietas laiskas mātesmeitas, kuras guļ, kaut arī pūra lādes tukšas. Un tomēr tiek runāts arī par saldu miegu.

Miegā cilvēks pavada aptuveni trešo daļu no sava mūža - to dzirdam gan no mediķu, gan no guļamistabas mēbeļu un gultas piederumu tirgotāju mutes. Trešdaļa no diennakts ir astoņas stundas. Kāds to ievēro, kāds - ignorē, un tā nav tikai mūsdienu iezīme. Napoleons Bonaparts, kad viņam jautāts, cik daudz miega cilvēkam vajadzīgs, esot atbildējis: sešas stundas vīrietim, septiņas - sievietei un astoņas - muļķim. Mārgareta Tečere esot naktsmieram atvēlējusi tikai četras stundas un regulāri gulējusi diendusu. Līdzīgi II pasaules kara laikā rīkojies Vinstons Čērčils. Savukārt Alberts Einšteins laiku miegam neesot žēlojis - viņš naktī gulējis 10 stundas un nosnaudies arī dienā.

Argumenti par labu diendusai

Miega pētnieki norāda, ka progresīvam darba devējam, ja vien profesijas specifika to pieļauj, ir vērts radīt apstākļus, lai personālam būtu iespējams pagulēt 30-90 minūtes ilgu diendusu. Pēc tam smadzenes strādā produktīvāk, pieaug radošums, uzlabojas garastāvoklis, mazinās stress un nervozitāte, labāk darbojas atmiņa, tik pieļauts mazāk kļūdu un negadījumu. NASA pētījums rāda, ka samiegojušies kara lidotāji un astronauti pēc 40 minūšu ilgas diendusas spējuši uzlabot savu sniegumu par 34%, kā arī pilnībā atguvuši modrību. Grieķu pētnieki, apsekojot 400 vidēja vecuma vīriešu un sieviešu, konstatējuši, ka tiem, kuri mēdz gulēt diendusu, ir mazāks paaugstināta asinsspiediena risks, līdz ar to samazinās draudi sirds un asinsvadu veselībai, ko tas rada. Arī spāņu primārās aprūpes ārstu biedrība atzinusi, ka īsa nosnaušanās pēc pusdienām mazina stresu, nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai, uzlabo koncentrēšanās spējas.

Argumenti par sliktu diendusai

Ne visiem cilvēkiem diendusa ir ieteicama. Daži pēc tās vēl ilgi ir miegaini, nedaudz apdulluši un atzīst, ka justos labāk, ja nebūtu gājuši nosnausties - to dēvē par miega inerci. Diendusa nav domāta arī tiem, kuri naktī mokās ar bezmiegu vai sūdzas par sliktu miega kvalitāti. Lai izbaudītu pilnvērtīgu diendusu, nozīme ir arī videi. Ir cilvēki, kuri spēj atgūt možumu, uz brīdi atlaižoties turpat trokšņainā, apgaismotā darba telpā, kaut vai uz kopā sastumtiem krēsliem, citiem turpretī vajag klusāku, krēslaināku vidi un kaut cik ērtu guļvietu, bet daļa spēj iemigt tikai savā ierastajā gulētiešanas laikā un tikai savā gultā, līdz ar to īsa nosnaušanās darba pārtraukumā nav viņiem pa spēkam. Ja snauda ir pārāk ilga vai notiek pārāk vēlu, tā var negatīvi ietekmēt miegu naktī. Par labāko laiku, kad gulēt dienvidu, amerikāņu pētnieki atzīst periodu starp diviem un trijiem dienā.

Plānot vai neplānot

Ir cilvēki, kuriem diendusa ir regulāra dienas režīma sastāvdaļa, piemēram, klusā stunda pēc pusdienām, jo viņi ievērojuši, ka pēc tam jūtas mundrāki un ir labākas darbaspējas. Tas ir īpaši viegli realizējams, ja cilvēks strādā mājās. Zemēs ar karstu klimatu tradicionāla ir siesta - atpūta dienas laikā, kad saules svelme ir visintensīvākā.

Var ieplānot diendusu tad, ja vakarā nāksies palikt nomodā ilgāk nekā parasti, piemēram, pirms došanās uz darbu naktsmaiņā, vai arī tad, ja nākamajā dienā būs jāceļas krietni agrāk nekā parasti. Pat ja neizdodas iemigt, neliela atpūta nāk par labu.

Vēlēšanās nosnausties var uznākt arī spontāni, kad cilvēks pēkšņi jūtas noguris un nespēj produktīvi strādāt. Tādā gadījumā vislabāk ir ļauties miegam vai, ja tas nav iespējams, paņemt kaut vai īsu pārtraukumu un izkustēties, jo darbošanās tik un tā nebūs īpaši rezultatīva. Eksperti uzsver, ka visvairāk tas attiecas uz tādām profesijām kā šoferi. Samiegojies biroja darbinieks, kurš pieļauj kļūdas, vismaz neapdraud citu cilvēku dzīvību, kamēr samiegojies autovadītājs tiek pielīdzināts dzērājšoferim.

Ja pārāk bieži notiek tā, ka dienas laikā cilvēks jūtas miegains un tas traucē darbam un sadzīvei, tad acīmredzot ar viņa dienas režīmu kaut kas nav kārtībā. Ja nav nodrošināts regulārs pietiekami ilgs naktsmiers, tad diendusa situāciju neglābs. Īpaši uzmanīgam jākļūst, ja miegainība un nogurums pēkšņi jūtami palielinās, kaut arī citi apstākļi nav mainījušies - tas var liecināt par kādas slimības sākumu, tāpēc jākonsultējas ar ārstu.

Diendusai jābūt neilgai

Atšķirīgs ir dažādos avotos minētais ieteicamais diendusas ilgums, bet pārsvarā valda viedoklis, ka tam nav jābūt lielam. Ja snaudai var atvēlēt tikai 10 minūtes, eksperti iesaka vienkārši atlaisties gultā vai dīvānā, apsegties ar segu, bet nepārģērbties pidžamā un neaizvilkt tumšos aizkarus. Ja nesanāk iemigt, var vienkārši pagulēt ar aizvērtām acīm. Ja laika ir nedaudz vairāk, var praktizēt «kafijas miegu» - pirms apgulšanās izdzert tasi kafijas. Lai kofeīns iedarbotos, tam vajag 20-30 minūtes, šajā laikā cilvēks pagūst nosnausties, un, kad sākas kofeīna radītais efekts, viņam ir viegli pamosties un piecelties.