Svētdien plāno piedalīties maratonā? Vērtīgi mediķu padomi skrējējiem

© Romāns Kokšarovs/ F64 Photo Agency

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas svētdien, 19.maijā, piedalīsies Tet Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.

Tā kā brīvdienas solās būt krietni siltākas nekā šobrīd ierasts, jāatceras, ka fiziska slodze karstā laikā paaugstina veselības riskus - var saasināties hroniskā kaite, par sevi atgādināt nesenā slimošana vai, pietiekami nepadzeroties ūdeni un organismam zaudējot šķidrumu, sākties ķermeņa pārkaršana. Tāpēc ikvienam jāparūpējas, lai skrējiens būtu veselībai saudzīgs un drošs.

NMPD mediķi atgādina par svarīgāko:

  • Ja Tev pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi pārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstu.
  • Vismaz pāris dienas pirms skrējiena parūpējies par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skriesi pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā!
  • Skrējiena rītā izpildi ātru veselības testu - vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nejūti nogurumu, vai naktī esi pietiekami izgulējies, vai esi uzņēmis pietiekami šķidruma un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp?
  • Pirms starta aizpildi drošības anketu, kas atrodas starta numuram otrā pusē. Anketā norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja Tev būs nepieciešama palīdzība.
  • Skrējiena laikā novērtē savus spēkus atbildīgi. Izvēlies savai gatavībai atbilstošu skriešanas tempu - ja nepieciešams, skrien lēnāk vai pārej uz soļošanu, iešanu. Ņem vērā - karstā laikā arī daudz vairāk jādzer ūdens!
  • Ja skrējiena laikā tomēr nejūties labi, nemēģini “par katru cenu” sasniegt finišu. Ieklausies savās sajūtās un laikus ej malā, lai atveldzētos un atpūstos.
  • Ja trasē jūti diskomfortu (parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūtu krūtīs, elpas trūkums), nekavējoties pārtrauc skriet un vērsies pie mediķiem! Aicinām ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja tie Tev iesaka pārtraukt skriešanu.

Maratona laikā mediķi dežūrēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finišā zonā. Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie - topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.

Veselība

“Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu var izraisīt vairākas fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmu. Kad jūtat stresu, ķermenī notiek vairākas izmaiņas, lai palīdzētu izdzīvot un pārvarēt uztvertos draudus un šķēršļus. Taču ķermenim ir arī imūnā atbilde stresa reakcijas laikā. Precīzās sekas ir atkarīgas no stresa izraisītāja un tā, cik ilgi esat pakļauts iedarbībai. Tas var veicināt dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc ir jāpievērš pastiprināta uzmanība stresa faktoriem,” raksta healthline.com.

Svarīgākais