"Vaivaros" kaļ plānus arvien modernākai rehabilitācijai
 
NACIONĀLAIS rehabilitācijas centrs Vaivari dibināts 1992. gadā uz padomju kūrortmedicīnas bāzes 1984. gadā būvētā ēkā ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari nākotnē plānojis turpināt rekonstrukcijas darbus, lai mūsdienu prasībām atjaunotu arī rehabilitācijas centra pirmo stāvu, vēl padomju laikos celtajā kinozālē izveidotu multifunkcionālu rehabilitācijas zāli, kā arī inovatīvu tehnoloģiju zāli ar gaitas laboratoriju. Ieceru īstenošanai nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro, un, kā Neatkarīgajai atzina Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, pašlaik tā ir «vīzija, kurai meklējam finanšu avotus».

Par jaunajām iecerēm rehabilitācijas centra attīstībā A. Nulle pastāstīja, iepazīstinot ar nupat pabeigtajiem ēkas renovācijas darbiem, atjaunojot pacientu palātas 6. un 7. stāvā. Izremontētās telpas ir kļuvušas mūsdienīgākas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, un tās ir ieguvušas precīzu pielietojumu pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām. Kā atzina A. Nulle, šo divu stāvu telpas bija pēdējās rehabilitācijas pacientiem domātās telpas, kurās vēl «mājoja padomju gaisotne», tomēr pacienti ir tiesīgi atveseļoties, bet mediķi strādāt mūsdienām atbilstošos apstākļos. Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari dibināts 1992. gadā uz padomju kūrortmedicīnas bāzes 1984. gadā būvētā ēkā.

Centra telpu renovācijā ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi, gan paša rehabilitācijas centra nauda, nedaudz - arī valsts budžeta finansējums. Projekta kopējās izmaksas, kas tika realizēts pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, ir 2,8 miljoni eiro, no tā 1,5 ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, centra Vaivari finansējums - 1,1 miljons eiro, bet valsts budžeta finansējums nepilni 160 tūkstoši eiro.

Nav tikai telpas, tā ir pacientu labsajūta

Ieguldot pietiekami apjomīgus līdzekļus telpu renovācijā, vienmēr ir aktuāls jautājums, cik liela nozīme ir tieši jaunām telpām un atjaunotai videi? Daktere A. Nulle saka: «Jā, protams, kaut kādā mērā gan rehabilitācija, gan ārstēšana varētu notikt ārpus šādām telpām, varbūt pat dzīvoklī, tomēr mēs dzīvojam civilizētā sabiedrībā un rehabilitācijai jānotiek tai piemērotās telpās. Maldīgs ir priekšstats, ka rehabilitācijā pacienti guļ gultās. Rehabilitācijas pacienti neguļ gultās, viņu mērķis ir būt aktīviem, darboties, un, ja telpas nav pielāgotas, pacienti to nevar izdarīt.» Lai atjaunotu pacienta spēkus, kustības, patstāvību - ir nepieciešamas pielāgotas telpas, rehabilitācijas aprīkojums un apmācīts personāls. 2018. gada laikā Vaivaros stacionārā rehabilitācija sniegta 5633 pacientiem.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Ergoterapeits un pielāgotā sporta speciālists Filips Bernadskis uzsver, ka cilvēkam rehabilitācijas procesā jājūtas labi. Ir skaidrs, ka pēc smagas traumas vai saslimšanas cilvēki nebūs laimīgi, taču, nonākot rehabilitācijas centrā, pacientam nevajadzētu justies vēl sliktāk tāpēc, ka ir nolietas telpas, nepieejama vide. «Jābūt pilnīgi otrādi - cilvēkam jājūtas labi emocionāli, un, jo labāk cilvēks jutīsies, jo atvērtāks būs terapijai un būs labāki sasniegumi,» saka F. Bernadskis. Ergoterapeits arī norāda, ka rehabilitācijā telpām ir būtiska nozīme, jo tām jābūt pielāgotām atbilstoši pacienta traucējumam - rehabilitācija nepieciešama gan cilvēkiem pēc insulta un citām smagām saslimšanām, gan pēc smagām traumām, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. «Rehabilitācijas procesā mums pacientam ir jāpalīdz un jānorāda, kā viņš, atjaunojot savus spēkus, pakāpeniski var uzlabot savu funkcionālo neatkarību, un tas attiecas gan uz mazgāšanos, ēšanu, gan citām ikdienas aktivitātēm,» stāsta ergoterapeits.

ĀRSTE, Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle norāda, ka rehabilitācijas uzdevums ir sadarbībā ar pacientu padarīt viņu pēc iespējas neatkarīgāku un patstāvīgāku / Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Cer uz multifunkcionālu zāli

Projekta ietvaros Vaivari atjaunojuši arī centra teritoriju, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus, lai nodrošinātu vides pieejamību un radītu iespēju izmantot jaunizveidotos celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un aerobas slodzes nodarbībām kardioloģiskajiem pacientiem. «Tieši kardiovaskulārās slimības ir biežākais mirstības iemesls Latvijā, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš gan rehabilitācijai, gan šo slimību sekundārai profilaksei,» stāsta Anda Nulle.

Vaivariem ir arī tālākas nākotnes plāni. 2020.-2021. gadā iecerēts pārbūvēt daļu no centra pirmā stāva, izveidojot multifunkcionālu zāli fizioterapijai, adaptīvām fiziskām aktivitātēm. «Tā būtu zāle aktīvām fizioterapijas nodarbībām ar atbilstošu mūsdienīgu aprīkojumu, ko būtu iespējams pārveidot par sporta zāli, piemēram, arī pielāgotā sporta aktivitātēm,» stāsta A. Nulle. Viņa gan atzīst, ka, ņemot vērā finansējumu, kāds būtu nepieciešams šīs ieceres īstenošanai, un tie ir aptuveni pieci miljoni eiro, pagaidām pilnīgi precīzi pateikt, kad šos plānus varētu īstenot, vēl nevar. «Tiklīdz parādīsies mazākā iespēja, kā piesaistīt finansējumu, mēs to darīsim,» saka Vaivaru vadītāja. Projekta ietvaros plānots izveidot ne tikai multifunkcionālu rehabilitācijas zāli, bet arī vienu no zālēm pārveidot par inovatīvu tehnoloģiju zāli ar gaitas laboratoriju.

ATJAUNOTAS telpas ir būtiskas gan pacientu labsajūtai un atveseļošanās procesam, gan rehabilitācijai pēc smagām traumām vai saslimšanām / Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Būs jauna programma

Tāpat Vaivari uzsākuši jaunu rehabilitācijas programmas izveidi Latvijā, kas paredzēta reto neiromuskulāro slimību pacientu rehabilitācijai. Šo rehabilitācijas programmu plānots attīstīt ciešā sadarbībā ar Reto slimību koordinācijas centra speciālistiem, kuri plāno un realizē izmeklējumus un diagnostiku konkrētām retām slimībām, lai veicinātu vienotu pamatprincipu izmantošanu ikdienas praksē darbā ar pacientiem, jo nereti pietrūkst pēctecīgas un saskaņotas darbības rehabilitācijas jomā. «Redzot ikdienā šos pacientus un zinot viņu saslimšanu gaitu, mūsu speciālisti secināja, ka atsevišķa rehabilitācijas programma ir nepieciešama tieši reto slimību pacientiem,» stāsta A. Nulle.