Pētījums atklāj: smēķētāji retāk apzinās smēķēšanas saikni ar plaušu vēzi

 
©Gints Ivuškāns/ F64 Photo Agency

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem. Smēķētāji veido teju trešdaļu jeb vairāk nekā 28% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt iedzīvotāji reti veic profilaktiskās veselības pārbaudes, uz tām dodoties reizi gadā vai pat retāk.

Pētījums ir atklājis, ka Latvijas iedzīvotāju vidū smēķētāju īpatsvars ir vairāk nekā 28%, savukārt 22% smēķē katru dienu. Pārsteidzoši, ka 18% smēķētāju pretstatā 10% sabiedrības vidēji pilnībā nav informēti, kādi apstākļi stimulē saslimšanu ar plauša vēzi. Ja vidēji sabiedrībā 73% zina, ka smēķēšana var izraisīt saslimšanu ar plaušu vēzi, tad smēķētāju vidū šādam uzskatam piekrīt jau vairs tikai 56% aptaujāto. Pēc smēķētāju domām, galvenais plaušu vēzi izraisošais faktors ir darbs kaitīgos, putekl?ainos apstākl?os (62%) un tikai tad seko smēķēšana.

“Saslimšanu ar plaušu vēzi cilvēki nereti saista ar iedzimtību vai gaisa piesārņojumu un citiem apstākļiem, ko paši nevar ietekmēt. Tomēr zinātnieki jau vairākus gadu desmitus atpakaļ ir pierādījuši, ka smēķēšana lielākoties ir būtiskākais plaušu vēža izraisīšanas faktors, smēķētājiem mūžu vidēji samazinot par 13-14 gadiem. Šo risku būtiski varam samazināt ne tikai ievērojot veselīgu dzīvesveidu, bet arī regulāri veicot profilaktiskās pārbaudes. Doties uz tādām pārbaudēm ir ieteicams jebkuram, savukārt smēķētājus, kas sasnieguši 55 gadu robežu, it īpaši aicinu veikt pie PSKUS speciālistiem plaušu vēža skrīningu,” norāda Artjoms Špaks, PSKUS torakālais ķirurgs.

Veselības profilaktiskās pārbaudes Latvijas iedzīvotāji veic reti. Lai gan 73% respondentu ir norādījuši, ka profilaktiski seko līdzi savam veselības stāvoklim, tomēr 49% tās veic vien reizi gadā vai retāk. Apzin?a par nepieciešamību profilaktiski pārbaudīt savu veselības stāvokli strauji pieaug, sasniedzot 40 gadu robežu, bet profilaktiskās apskates jo īpaši aktuālas pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas. Tikmēr gados jaunajiem iedzīvotājiem izteikti bieži raksturīgi interesēties par savu veselību vien tad, ja gadījies saslimt. šādu stratēģiju piekopj 43% respondentu vecuma grupā 18-29 gadi un 40% vecuma grupā 30-39 gadi.

“Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem saprast, kad ir jādodas uz veselības pārbaudi, esam izveidojuši īpašu rīku - plaušu vēža riska aprēķina kalkulatoru, kurš pieejams mājaslapā "Vezarisks.lv",” turpina A. Špaks. “Aicinām rīkā ievadīt datus par sevi vai kādu savu tuvinieku, tādējādi aprēķinot potenciālo plaušu vēža risku nākotnē, un aizdomāties par to, vai nebūtu īstais laiks izmantot iespēju ierasties uz konsultāciju. Tāpat jautājiet savam ārstam par iespēju veikt ģenētisku vēža testu, lai piemeklētu efektīvu mērķa terapiju vai ārstēšanu.”