Visa ģimene kopā pie galda – tas ir viens no dienas jaukākajiem brīžiem daudzās mājās, sevišķi tad, kad pie saimes galda jau var pievienoties arī paši mazākie. Tomēr nereti vecāki piemirst, ka bērns pēc gada vecuma pēkšņi nekļūst pieaudzis – ja viņš pats prot sēdēt un tikt galā ar karoti, tas nenozīmē, ka mazais var ēst to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi. Viņam ir savas organisma īpatnības, un līdz trīs gadu vecumam uz pieaugušo uzturu jāpāriet pakāpeniski. Par to, kam jābūt maza bērna šķīvī, iknedēļas “Mazais nav lielais” vebinārā sociālajā vietnē Instagram Laura Grēviņa sarunājas ar recepšu bloga “Krustnagliņa” autori Katrīnu Mami.
Bērni ir dažādi. Viens grib ēst putru vakarā, kaut gan to iesaka rīta ēdienreizēm, jo tajā esošie ogļhidrāti dod enerģiju. Cits nedēļām ilgi spēj pārtikt no viena produkta. Kāds šodien ēd brokoļus, bet rīt uz tiem pat neskatīsies. Vēl kāds atsakās ēst gaļu, un tad jādomā, kā nodrošināt gana daudz olbaltumvielu. Vecākiem jābūt radošiem un jāpārvar kārdinājums aši aizpildīt tukšumu ar kādu neveselīgu našķi. Turklāt bērniem no gada līdz trīs gadu vecumam jāēd regulāri. Maltītes var nebūt lielas, tomēr tām jābūt pietiekami biežām - četrām, piecām vai pat sešām dienā. Laura un Katrīna atzīst - vecākiem tas var būt gana sarežģīti. Lai visa diena nepaietu, stāvot pie plīts, viņas iesaka turēt pa rokai veselīgas uzkodas un dalās padomos, ko likt uz šķīvja katrā ēdienreizē.
Kas vajadzīgs visiem mazuļiem
Lai bērns ēstu pilnvērtīgi, dienas laikā viņam jāuzņem gan graudaugi un olbaltumvielas, gan dārzeņi un augļi. Izvēloties graudaugu produktus, jāatceras, ka pilngraudu produktos ir vairāk B grupas vitamīnu. Olbaltumvielas nodrošinās gaļa, zivis, pākšaugi, olas un piena produkti.
Tāpat svarīgas ir vērtīgās taukskābes, ko iespējams uzņemt, pievienojot ēdienam augu eļļas. Tomēr lielākajai daļai - apmēram pusi šķīvja satura - jāveido dārzeņiem un augļiem. Nedrīkst aizmirst arī par ūdeni. Dažreiz mazajam var šķist, ka viņš ir izsalcis, taču patiesībā pienācis laiks padzerties.
Brokastis
Rīts ir vispiemērotākais laiks ogļhidrātiem - putra ar medu, pilngraudu pankūkas, maize. Ja nelietojat piena produktus, gardas putras var izvārīt arī uz ūdens vai augu pienu bāzes. Lieliski derēs arī dārzeņi, omlete vai citādi pagatavotas olas.
Otrās brokastis
Šī uzkoda starp brokastīm un pusdienām vajadzīga, ja bērni ceļas ļoti agri. Ja tiek ēstas otrās brokastis, pusdienas var dot mazliet vēlāk, jo mazajam ir jāpaspēj sajust izsalkumu. Otrajās brokastīs bērnam var piedāvāt bumbieri, banānu vai citu augli, siera nūjiņas, smūtiju, pilngraudu maizi ar sieru vai dārzeņiem.
Pusdienas
Šī ir ļoti svarīga ēdienreize, īpaši vasarā, kad bērni rotaļājas ārā un nereti aizmieg vēl pirms vakariņām. Ja bērns negrib vakariņas, tās uzspiest nevajag, taču tieši tāpēc pusdienām ir jābūt sātīgām.
Pusdienām piemēroti būs tvaicēti dārzeņi - burkāns, saldie kartupeļi, bietes, kabači, sezonas dārzeņi, kā arī gaļa, zivs vai pākšaugi, lai uzņemtu olbaltumvielas. Ieteicams būt atturīgiem ar sāli, tomēr mazu šķipsniņu ēdienam var pievienot, lai izceltu dabiskās garšas. Pusdienas ir arī lielisks veids, kā “iemānīt” bērnam vērtīgus produktus, kas viņam negaršo. Daudzi mazuļi labprāt ēd krēmzupas un sautējumus, kuros var “paslēpt” vajadzīgo; tāpat iespējams pagatvot uzturvielām bagātas mērces. Ja bērns negrib ēst gaļu, var pagatavot krēmzupu uz gaļas buljona bāzes, nodrošinot nepieciešamās vielas.
Uz šķīvja šajā ēdienreizē būtu jābūt apmēram 50% dārzeņu, 25% graudaugu un 25% olbaltumvielu. Piemēram, mazajam var piedāvāt pilngraudu makaronus vai pilngraudu un kviešu makaronu sajaukumu ar dārzeņiem, pievienojot gaļu, zivi, pākšaugus, piena produktus, piemēram, biezpienu. Ja mazais “ieciklējies” uz vienu produktu, nevajadzētu pārdzīvot par to, ko viņš neēd, bet priecāties par to, ko ēd, un mēģināt iecienīto lietu pēc iespējas dažādi pagatavot. Uzturvielas visos dārzeņos ir līdzīgas, tāpēc nav vērts satraukties, ja jūsu un bērna iecienītie dārzeņi atšķiras. Galvenais, lai ēdiens būtu krāsains un vizuāli pievilcīgs, jo bērni ēd “ar acīm”.
Launags
Pēcpusdiena ir labo našķu laiks - te noderēs žāvēti augļi, rozīnes, aprikozes, svaigi augļi, jogurts ar musli, rieksti, dārzeņi, siers, galetes, riekstu sviests. Ja vecākiem nav laika, var pagatavot gardus plācenīšus no pusdienu pārpalikumiem. Daudzi baidās, ka ar riekstiem bērns var aizrīties - tad laba alternatīva būs žāvētu augļu un riekstu batoniņi. Protams, mazuļi grib arī saldumus, un pilnībā aizliegt tos nevajag, bet tiem noteikti nevajadzētu ierindoties līdzās pamatproduktiem.
Vakariņas
Jāseko līdzi, cik ilgs laiks paiet no vakariņām līdz gulētiešanai. Ja bērns ēd tieši pirms miega, vakariņām nevajadzētu būt smagām. Mazulim atsevišķu maltīti var negatavot, tomēr to noteikti nepieciešams pielāgot. Piemēram, ja vecākiem garšo asi ēdieni, šī ir tā reize, kad var gatavot visiem vienu un to pašu, bet asās garšvielas pievienot tikai pašās beigās, kad bērnam porcija jau ir nodalīta.
Pēc vakariņām?
Nereti mazie pēc vakariņām vēl kaut ko grib uzēst. Ja dienā nav lietoti pārāk daudzi piena produkti, var piedāvāt jogurtu, glāzi piena vai kefīra. Tāpat noders ēkāda sausmaizīte vai dārzeņi.
Ēšana ārpus mājas
Dodoties ceļojumā, ieteicams ņemt līdzi veselīgas uzkodas, taču ceļojums ir tā reize, kad var arī piemirst par ierasto dienas kārtību un “sagrēkot” ar kādu kārumu. Ceļojumos gribas gūt jaunus iespaidus, un, ja ikdienā bērns ēd veselīgi un pilnvērtīgi, viena našķu diena neko sliktu nenodarīs.