Valsts kontrole: Ārstniecības riska fonds nedarbojas pacientu interesēs

Ārstniecības riska fonds (ĀRF), kas tika izveidots, lai pacienti varētu saņemt atlīdzību par ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu, faktiski nepilda savu galveno uzdevumu, jo tas nedarbojas pacientu interesēs, revīzijā "No Ārstniecības riska fonda izmaksāto atlīdzību regulēšanas procesa atbilstība normatīvo aktu prasībām" secinājusi Valsts kontrole.

Līdzekļi, kurus iespējams saņemt no ĀRF, daudzu pacientu veselībai un pat dzīvībai ir kritiski nozīmīgi, jo tie ļauj rīkoties nekavējoties, lai mazinātu un novērstu nodarītā kaitējuma sekas. Atsevišķos gadījumos, ilgstoši gaidot lēmumu par kaitējuma atzīšanu un naudas izmaksu, atlīdzību ir saņēmuši jau pacientu mantinieki, vērtējot, kā darbojas pirms pieciem gadiem izveidotā ĀRF atlīdzības sistēma, noskaidroja Valsts kontrole.

Piecu gadu laikā ĀRF ir saņemti vairāk nekā 900 pacientu atlīdzības pieprasījumi, pieņemti vairāk nekā 200 lēmumi, kuros atzīta kaitējuma esība, un pacientiem izmaksātas atlīdzības 4,4 miljonu eiro apmērā. Revīzijā tika vērtēta ĀRF pieejamība, pacientu prasījumu vērtēšanas ilgums, atlīdzības apmēra noteikšanas kārtības saprotamība un fonda finanšu līdzekļu veidošanas process.

ĀRF tika veidots ar pamatmērķi sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības bez nepieciešamības iziet tiesāšanās ceļu. Fonds ir valsts atbildībā, bet tā darbība ir tieši atkarīga no Veselības inspekcijas (VI) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcības ātruma un kapacitātes.

Lai pacients varētu pretendēt uz atlīdzību par nodarīto kaitējumu, tam jāvēršas ĀRF, aprakstot nodarīto kaitējumu. Fondam jāpārliecinās, vai iesniegti nepieciešamie dokumenti un ievēroti prasījuma iesniegšanas termiņi, tad VI veic ekspertīzi un kaitējuma gadījumā nosaka tā apmēru. Pēc tam ĀRF pieņem gala lēmumu par atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt atlīdzību. Visam šim procesam atvēlētais maksimālais laiks ir seši mēneši. Termiņi tiek ievēroti faktiski tikai nepilnā ceturtajā daļā (24%) izskatāmo lietu. Lietās, kurās nepieciešams papildu laiks apstākļu izvērtēšanai, - termiņš ir līdz vienam gadam, bet 33% lēmumu ir pieņemti, pārsniedzot pat viena gada termiņu, noskaidrojuši revidenti.

Absolūti lielāko daļu lēmuma sagatavošanas laika (90%) aizņem VI ekspertīze un atzinuma sagatavošana, turklāt ekspertīzes veikšanas laiks ik gadu palielinās, nevis samazinās. Ja 2014.gadā tas bija vidēji astoņi mēneši, tad 2017.gadā - jau vairāk nekā gads. To ietekmē VI kapacitāte un nesakārtotie iekšējie procesi.

Revīzijā konstatēts, ka tieši ārstu-ekspertu trūkums būtiski ietekmē VI darbību, kas ir visas nozares problēma. Inspekcija šīs problēmas risināšanas nolūkā 2018.gada beigās sākusi slēgt līgumus ar profesionālajām asociācijām un pieaicinātiem speciālistiem par slēdzienu sniegšanu ekspertīzēs.

Revīzijas ziņojumā skaidrots, ka vienlaikus būtisks termiņu kavēšanas iemesls ir arī pārāk vispārīgais normatīvais regulējums par pacientu veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma smaguma atlīdzības aprēķināšanu, kas ir tik komplicēts un neskaidrs, ka pat pietiekami vērīgs un zinošs pacients tam nevar izsekot un izprast nodarītā kaitējuma aprēķināšanas veidu. Tāpēc pacientam tas neliksies taisnīgs un objektīvs ikvienā gadījumā, kad netiek izmaksāta maksimālā atlīdzības summa.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem ikgadējais ārstniecības iestāžu iemaksu apmērs ĀRF ir jānosaka, ņemot vērā prognozēto pamatoto atlīdzību prasījumu skaitu, ārstniecības iestādē nodarbināto personu skaitu un to specialitātes. Taču realitātē NVD prognozes neveic, bet ik gadu balstās uz vieniem un tiem pašiem 2013.gadā definētajiem pieņēmumiem. Proti, ka gada laikā jārēķinās ar desmit pamatotiem atlīdzību prasījumiem maksimālās izmaksu summas apmērā.

Patlaban ĀRF finanšu plūsma neliecina par to, ka kādā brīdī fondā būtu trūcis līdzekļu atlīdzību izmaksāšanai. Valsts kontrolē skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc šāda salīdzinoši stabila situācija veidojas, ir tas, ka tiek novilcināts lēmumu pieņemšanas laiks, turklāt ĀRF neiestājas atbildība par pacientu prasījumu termiņu pārkāpšanu. Tā rezultātā pacientiem izmaksātās kompensācijas nepārsniedz ikgadējā budžetā pieejamā finansējuma apmēru un vienlaikus veidojas fonda līdzekļu atlikums. Tomēr, ja atlīdzības pieprasīšanas process kļūtu ievērojami īsāks, naudas kompensācijām kādā brīdī varētu nepietikt, brīdina revidenti.

Fonda finanšu līdzekļu veidošanas process liecina par prioritārām rūpēm par valsts budžetu, nevis pacientu. Arī MK noteikumos paredzētais atlīdzības izmaksas termiņš - 90 darba dienas - revidentu ieskatā nav samērīgs un neliecina par pacientu interešu ievērošanu.

Otrs iemesls, kādēļ nauda paliek ĀRF, ir tas, ka sabiedrībai netiek sniegta pietiekama informācija par fonda esību un uzdevumiem, pacienti nav informēti par savām tiesībām. Revīzijā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 14% aptaujāto ir dzirdējuši, ka Latvijā darbojas šāds fonds, un tikai 9% respondentu zina, kas ir ĀRF pamatfunkcija.

Veselības ministrija (VM) kopš fonda izveidošanas vispār nav vērtējusi tā darbības atbilstību pacientu interesēm, kaut arī ministrijas rīcībā ir pietiekami daudz informācijas par VI termiņu kavējumiem, par neskaidro kaitējuma smaguma apmēra noteikšanas mehānismu un par ievērojamo pārsūdzību skaitu. 18% no fonda lēmumiem tiek pārsūdzēti VM, un vismaz 48% no tiem vēlāk tiek pārsūdzēti Administratīvajā tiesā.

Lai nodrošinātu ĀRF pamatmērķa sasniegšanu, Valsts kontrole aicina VI sadarbībā ar VM veikt pasākumus gan iekšējo procesu un iekšējās kontroles uzlabošanai, gan pasākumus ar mērķi uzlabot pacientam saprotamu, pieejamu un savlaicīgu atlīdzību prasījumu izskatīšanas procesu.

Tas nozīmētu veikt ĀRF procesu, funkciju un pienākumu detalizētu izvērtējumu un izstrādāt darbības uzlabošanas un optimizācijas plānu, veikt ārstu ekspertu darba efektivitātes izvērtējumu, lai noteiktu faktiski nepieciešamo ārstu ekspertu skaitu un nepieciešamības gadījumā rast risinājumu ārstu ekspertu trūkuma novēršanai, kā arī noteikt detalizētus termiņus atlīdzības prasījumu administrēšanas posmā veicamajām darbībām un noteikt par darbību veikšanu un uzraudzību atbildīgos darbiniekus.

Valsts kontrole tāpat iesaka kaitējuma smaguma apmēra noteikšanas metodoloģijas projekta apspriešanas laikā veicināt konstruktīvu un atklātu diskusiju, iesaistot ne tikai VM pakļautības iestādes, bet arī augstskolu mācībspēkus, universitātes slimnīcu speciālistus, kā arī pacientu tiesību aizsardzības organizācijas, lai nodrošinātu saprotamu kaitējuma smaguma apmēra noteikšanas mehānisma ieviešanu. Papildus būtu nepieciešams veikt saprātīgus pasākumus iedzīvotāju informēšanai par to, kādas ir iedzīvotāju kā pacientu tiesības gadījumā, ja ārstniecības procesa rezultātā pacientam tiek nodarīts kaitējums.

Savukārt, lai ĀRF ilgtermiņā varētu izpildīt saistības un tā līdzekļu apmērs, palielinoties pacientu atlīdzības prasījumu skaitam, būtu pietiekams atlīdzības prasījumu segšanai, NVD revidenti snieguši ieteikumus fonda līdzekļu veidošanas procesa uzlabošanai un debitoru parādu atgūšanas procesa pilnveidošanai.