Bagātīgās Lieldienas: Kāpēc labāk uzvarēt olu kaujās, nevis ēšanas sacensībās

© Pixabay

Lieldienas ir priecīgi un pavasarīgi svētki, kad gandrīz nevienā mājā neiztikt bez krāsotām olām. Cik daudz drīkst apēst, lai vēderu nemocītu smaguma sajūta, kā prātīgi patērēt Lieldienu gardumus, un ko darīt, ja tomēr gadījies apēst par daudz, stāsta "Euroaptiekas" farmaceite Ieva Zvagule.

“Olu krāsošana ir lieliska tradīcija, ko labprāt piekopj gan lieli, gan mazi. Ir taču tik patīkami piedzīvot pārsteigumu, iztinot olas no sīpola mizām, tad izvēlēties visskaistāko un uzvarēt ar to olu kaujās! Taču neizbēgami pienāk brīdis, kad pat čempione nonāk uz šķīvja, un tā tiešām ir zelta vērta, vienīgi pārspīlēt, tāpat kā ar jebkuru citu produktu, gan nav ieteicams,” saka Zvagule.

Apkārt sudrabs, vidū zelts

Olas ir vērtīgs produkts, kas satur bagātīgu vitamīnu un minerālvielu klāstu. Tajās ir maz ogļhidrātu un aptuveni 12 g olbaltumvielu un tauku uz 100 g produkta, turklāt lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, to skaitā tik vērtīgās omega-3 un omega-6.

Olās esošais A vitamīns palīdz saglabāt acu gaišumu, bet D vitamīns, kas pārtikas produktos sastopams ļoti reti, ir svarīgs kaulu un zobu veselībai. Olās atrodami arī E un B grupas vitamīni, jods, cinks, kalcijs, magnijs, dzelzs un fosfors un daudz citu vērtīgu vielu. Turklāt viena vistas ola satur tikai 70 kaloriju. Tomēr, kā ar visām lietām, kas par daudz, tas par skādi, atgādina farmaceite.

Cik ir pietiekami?

Vienu vai divas olas dienā var ēst droši, un Lieldienās var atļauties arī vairāk - trīs un četras, un varbūt pat vēl. Tikai jāatceras, ka no olām vien paēdis nebūsi, toties smaguma sajūta vai caureja gan piemetīsies. “Dārzeņi un zaļumi lieliski līdzsvaros olu smagnējo iespaidu uz gremošanas traktu. Ir svarīgi, ar ko kopā olas tiek ēstas. Kalorijām bagāta majonēze noteikti nav labākais variants, un dzirkstošu, saldu limonādi arī nevajadzētu piedzert. Pārāk liels olbaltumvielu daudzums pārslogo organismu, tāpēc, izvēloties celt galdā arī sātīgu gaļas ēdienu, olu skaitu labāk ierobežot,” uzsver Zvagule.

Tāpat pirms ēšanas ieteicams izdzert glāzi ūdens, kas piepildīs kuņģi un atturēs no pārmērībām ar ēdienu. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka Lieldienas ir piemērots laiks, lai nesēdētu pie galda, bet dotos ārā, dabā, izkustētos kopā ar ģimeni vai draugiem un sarīkotu, piemēram, olu ripināšanas sacensības svaigā gaisā.

Kā olu kaujā uzveikt pašu olu

Lieldienu olas pārēdušos cilvēku var nomocīt dažādi nepatīkami simptomi: sajūta, it kā kuņģis būtu apstājies, vēdera uzpūšanās, slikta dūša, caureja. Ja dienu pēc Lieldienām pats jūtaties kā apaļa ola, noteikti ļaujiet kuņģim atpūsties. Dzeriet daudz ūdens, zāļu tējas vai svaigi spiestas sulas; ja jūtat, ka parādās apetīte, izvēlieties svaigus, neapstrādātus dārzeņus un skābpiena produktus - tā atjaunosiet vitamīnu un minerālvielu rezerves un nomierināsiet gremošanas traktu. Ja nepalīdz ne ūdens dzeršana, ne tādas vēdera likstās iedarbīgas zāļu tējas kā ķimeņu, fenheļa, piparmētru vai kumelītes uzlējums, aptiekā pieejams plašs bezrecepšu medikamentu klāsts kuņģa un zarnu trakta darbības uzlabošanai.

“Vislabāk konsultēties ar farmaceitu, aprakstot vēdera darbības traucējumus, jo ne visi preparāti vienādi der visām kaitēm,” skaidro farmaceite. “Ja nomoka smaguma sajūta, ieteicams izvēlēties preparātus, kas satur gremošanas fermentu - pankreatīnu, kas palīdzēs sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus.”

Zvagule piebilst - noteikti būtu jāiziet mierīgi pastaigāties svaigā gaisā, jo tas būs daudz iedarbīgāks līdzeklis par vaidēšanu uz dīvāna. Vieglas fiziskas aktivitātes palīdz organismam ātrāk atgūties pēc negausīgas ēšanas, jo kustēšanās stimulē gremošanu, asinsriti un sadedzina kalorijas. “Izejiet pastaigāties ar suni, satieciet sen neredzētus draugus, dodieties kaut kur kopā ar bērniem vai veltiet laiku kam citam, ko vienmēr atliekat uz vēlāku laiku. Ir taču pavasaris un brīvdienas, un šo laiku noteikti iespējams izmantot daudz vērtīgāk, nekā pārēdoties Lieldienu gardumus,” aicina Zvagule.

Veselība

Lundas universitātes Zviedrijā eksperti pētījuši dažādu saldumu veidu ietekmi uz risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Darba rezultāti tika publicēti žurnālā “Frontiers in Public Health”.

Svarīgākais