Ja visu ziemu dzīvesveids bijis mazkustīgs, bet pavasaris iedvesmo vai gluži vienkārši piespiež aktīvi mesties dārza darbos, apkārtnes kopšanā un talkošanā, tomēr jāievēro zināma piesardzība. Ja labos nodomus sāk īstenot pārāk strauji, rezultāts var būt muguras sāpes.
Pirms pavasarī atsākt fiziskās aktivitātes, der objektīvi palūkoties uz sevi ikdienā: vai es varu noliekties, bez piepūles uzvilkt zeķes un apavus, vai spēju pietupties un bez sāpēm piecelties?
Ja tas rada grūtības, tad jāsaprot, ka, strauji atsākot fiziskas nodarbes, kas prasa piepūli, kā arī veicot kustības, kas pa ziemu kļuvušas neierastas, mugurai var rasties problēmas. Tāpēc aktivitātes jāatsāk prātīgi un slodze jāpalielina pakāpeniski.
Ergonomikas principi
Ergonomika ir zinātne par cilvēka attiecībām ar darbu. Grieķu valodā ergon ir darbs, nomos - noteikumi, likumi. Ergonomikas mērķis ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus veselībai. Tas jāievēro arī dārzā, vasarnīcā vai piknikā. Piemēram, nedrīkst ilgstoši strādāt ar taisnām kājām un uz priekšu saliektu muguru. Biomehānikas pētījumi rāda: kad cilvēks stāv taisnām kājām un noliecas uz priekšu 90 grādu leņķī, slodze krustos pieaug aptuveni 15 reizes. Ja jātiek galā ar lielāku darba apjomu, tad vēlams saaicināt talkā vairāk palīgu. Ja tādi neatrodas, sadaliet darbu vairākām dienām, citādi rezultāts būs muskuļu pārpūle un sāpes. Ja tās ir tikai muskuļu piepūles sekas, tad sāpes normāli pāriet 2-3 dienu laikā, bet tās var provocēt arī citu sāpju rašanos. Būtiski ir strādājot regulāri mainīt ķermeņa stāvokli, laiku pa laikam muguru iztaisnot un atpūtināt. Labāk ir strādāt tupus vai rāpus, der iegādāties ceļu paliktņus vai speciālus soliņus, kuri ļauj āra darbus strādāt ērtā pozā un pasargā no aukstuma un mitruma, kas varētu nākt no zemes. Noderīgi ir arī ergonomiskie dārza darbarīki, kuru konstrukcija veidota tā, lai strādāt būtu ērtāk.
Bez saraušanas
Mazdārziņa vai neliela piemājas daiļdārza kopējs, kuram tas ir vaļasprieks, nav tas pats, kas profesionāls dārznieks vai laukstrādnieks, tāpat kā amatieris, kurš piedalās korporatīvajās sporta spēlēs vai tautas skrējienā, nav salīdzināms ar profesionālu sportistu, kura ķermenis ir pieradis pie slodzes un labāk trenēts. Aktivitātēm no darba brīvajā laikā ir jāsagādā prieks, nevis ciešanas, tāpēc katram jāapzinās, cik daudz viņš var reāli padarīt. Psihologi atzīst, ka tad, ja dārza darbus vai amatieru sporta treniņus uztver kā piespiedu klaušas, organisms uz to reaģē ar pretestību, kas var izpausties kā muguras sāpes vai citas problēmas.
Nedrīkst ilgstoši ciesties
Ja sāpes mugurā, nav svarīgi - jostas, krūšu vai kakla daļā, ir ilgākas par divām nedēļām, tad noteikti jāaiziet vismaz pie ģimenes ārsta. Ja sāpes jūtamas pat naktīs, tad acīmredzot vajadzīga speciālista konsultācija un izmeklējumi, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas izraisa sāpes. Pie ārsta noteikti jādodas arī tad, ja sāpes ir ļoti stipras vai tā ir jau atkārtota sāpju epizode. Muguras sāpju cēloņi ir dažādi: mugurkaula skriemeļu un starpskriemeļu disku patoloģijas, disku nobīdes, iekaisuma procesi, bet var gadīties arī ļaundabīgi audzēji. Bez attiecīgas diagnostikas nedrīkst veikt ne blokādi, ne masāžu, ne manuālo terapiju. Obligāti jāiet pie ārsta, ja sāpes no muguras sāk izstarot uz roku vai kāju, ja roka vai kāja tirpst, kļūst nespēcīga. Arī tad, ja sāpju nav, bet cilvēks vairs nevar brīvi pagriezties, pacelt roku vai kāju, ir jāiet pie ārsta un jāmeklē palīdzība.
Vēlama arī vingrošana
Dārza darbi nenodrošina pietiekamu kustību dažādība, lai būtu nodarbināta visa muskulatūra un saišu aparāts. Cilvēkiem, kuri mēdz ciest no muguras sāpēm, vislabāk izvēlēties ārstniecisko vingrošanu kompetenta fizioterapeita vadībā.
Mugurkaula stiprināšanai vēlama peldēšana, skriešana un riteņbraukšana. Peldēšana nodarbina visas muskuļu grupas. Skriešanai jānotiek pa mīkstu segumu, alternatīva var būt arī nūjošana.