VESELĪBA: Kā parūpēties par locītavām

© Pixabay

Pat ja ziema pavadīta, gandrīz neizejot no mājas, drīz jau sāksies ceļošana, dārza darbi, braucieni ar velosipēdu un citas fiziskas aktivitātes. Vienlaikus tas būs arī pārbaudījums locītavām – vai viss kārtībā, vai tās ir pietiekami lokanas vai varbūt sāk ierūsēt? Jo gadās, ka ikdienā cilvēks nekādas traucējošas pazīmes nemana, bet, dodoties ilgi gaidītajā ceļojumā, staigājot pa kalnu kūrortpilsētiņas ielām vai muzeju zālēm, tās pēkšņi sāk izpausties.

Mazliet paraugoties atpakaļ, parasti nākas atzīt, ka locītavas tomēr nedaudz traucējušas pašsajūtai jau agrāk. Bet cilvēks neieklausās organisma sūtītajos signālos un gluži automātiski pielāgojas situācijai: ja locītavās jūtams diskomforts, viņš sāk mazāk staigāt, retāk kāpj pa kāpnēm un pats nemaz neievēro, ka jau labu laiku izvairās pietupties vai pieliekties, bet, raušoties laukā no mašīnas, instinktīvi paveras apkārt, vai kāds neredz, cik stīvas un neveiklas kļuvušas kustības, jo sevišķi pēc ilgākas sēdēšanas. Šos signālus nevajadzētu ignorēt.

Daba vienam devusi stiprākas un vingrākas locītavas, citam tikušas vārgākas, bet jebkurā gadījumā locītavu veselību ir vieglāk saglabāt nekā sabojāt un pēc tam pūlēties atgūt. Ja, pamostoties no rīta vai pieceļoties kājās pēc ilgāka darba ar datoru, locītavās jūtams stīvums, tas nozīmē, ka pienācis laiks tām palīdzēt un pievērst lielāku uzmanību, apspriest situāciju ar savu ārstu.

Jārūpējas jebkurā vecumā

* Pamats locītavu veselībai tiek ielikts jau bērnībā. Ļoti būtiski augošajam organismam nodrošināt pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu un regulāras, attiecīgajam vecumam piemērotas fiziskās nodarbes, piemēram, rotaļas svaigā gaisā, rīta vingrošana, peldēšana, teniss u.c.

* Pēc 14 gadu vecuma muskuļi un saites vairs nav tik elastīgas kā līdz tam, un tas atstāj iespaidu arī uz lokanību. Arī dzīvesveids ap to laiku parasti kļuvis nedaudz mazkustīgāks, jo jaunietim nākas pavadīt vairāk laika pie datora un mācību grāmatām. Ja kustību ir par maz, tad šķidrums, kurš baro un ieeļļo locītavu skrimsli, zaudē savu kvalitāti, un pat vispilnvērtīgākais uzturs šo trūkumu nespēj kompensēt. Lai nepieļautu locītavu vielmaiņas traucējumus, jāseko, lai statiskā slodze mītos ar dinamisko, un jāizpilda arī stiepšanās vingrinājumi. Jo daudzveidīgākas fiziskās aktivitātes un jo pilnīgāku kustību amplitūdu tās nodrošina, jo labāk locītavām. Būtiski ir pareizi izvēlēties slodzes intensitāti, lai tā nebūtu ne par mazu, ne par lielu, jo arī fiziska pārpūle veicina locītavu problēmas.

* 25-45 gadu vecumā, ja cilvēks bijis pret sevi nevērīgs, jau var izpausties pirmās osteoartrīta pazīmes. Ja veidojas osteoartrīts, skrimslis vairs nav gluds, tajā rodas daudz mikroskopisku plaisiņu, trūkst tā saucamo proteoglikānu - savienojumu, kas veido skrimšļa pamatvielu. Virsma kļūst grubuļaina, nelīdzena un jau pati par sevi rada kustību apgrūtinājumu. Skrimslis nesāp, jo tajā nav nervu šķiedru. Nervu šķiedras ir apkārtējos audos - sinoviālajā apvalkā, locītavas kapsulā utt. Iekaisuma procesā, skrimslim sadrūpot, atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas, kas kairina sinoviālo apvalku, tas pietūkst, spiež uz locītavas kapsulu un cīpslām, tāpēc cilvēks jūt sāpes. Sevišķi pakļauti šim riskam ir biroju darbinieki. Ne velti ārsti viņiem atgādina, ka ik pēc stundas vajadzētu piecelties no krēsla, pastaigāt, ideālā gadījumā - veikt stiepšanās vingrojumus, kas palīdz saglabāt kustīgumu, veicina asiņu pieplūdumu locītavām, atbrīvo no muskuļu saspringuma un palīdz arī mazināt emocionālo spriedzi. Arī šajā vecumā vajadzīga daudzveidīga fiziska slodze un racionāls uzturs.

* 45-65 gadu vecumā osteoartrīts kļūst izplatītāks. Ja tas skar ceļu un gūžu locītavas, diskomforts var būt diezgan liels. Sajūtot nelielas sāpes locītavās, cilvēki bieži vien cer, ka tās pāries pašas no sevis, vai arī lieto pretsāpju līdzekļus, kas uz laiku sniedz atvieglojumu. Tomēr vajadzētu iet pie ārsta, lai precīzi noskaidrotu diagnozi un saņemtu pareizu ārstēšanu, kas ļauj kavēt skrimšļa nodilumu, remdēt sāpes un maksimāli saglabāt locītavu kustīgumu.

* Pēc 65 gadu vecuma osteoartrīts jau ir bieži sastopams. Te summējas gan ģenētiskie faktori, gan nepareiza dzīvesveida sekas, regulāra nepiemērotu apavu valkāšana, liekais svars u.c. Stāvokli bieži sarežģī arī dažādas blakusslimības. Cilvēki vēršas ar savu problēmu pie ārsta, saņem medikamentozu terapiju, daļai nākas arī veikt locītavu endoprotezēšanu. Liela nozīme locītavu veselībā joprojām ir fiziskajai aktivitātei. Slodze jāizvēlas atbilstoši katra cilvēka varēšanai, vislabāk - konsultējoties ar zinošu ārstnieciskās vingrošanas speciālistu.

Kas locītavām garšo

Visam organismam, tostarp locītavām, kauliem, muskuļiem, ir nepieciešams pilnvērtīgs sabalansēts uzturs. Kā zināms, kauliem vajadzīgs kalcijs, ko var uzņemt ar dažādiem piena produktiem, brokoļiem, vīģēm, pākšaugu produktiem u.c. Jāseko, lai netrūktu D vitamīna, kas veicina kalcija izmantošanu organismā. Ieteicams ēst arī pietiekami daudz zivju, jo tās ir bagātas ar omega-3 taukskābēm. Muskuļiem nepieciešamas olbaltumvielas, ko var uzņemt ar liesu gaļu, jūras produktiem, pākšaugiem, riekstiem u.c. Par locītavu veselībai vēlamu ēdienu uzskata galertu, kas gatavots slow food tradīcijā, ilgstoši vārot piemērotākos gaļas gabalus - cūku ausis, šņukuru, stilbiņus u.c., lai veidotos dabisks receklis, bez pievienota želatīna. Veselīga uztura sastāvdaļa ir arī vitamīni, kas atrodami svaigos augļos un dārzeņos.

Uztura bagātināšana

Locītavu veselības stiprināšanai populāri ir uztura bagātinātāji ar glikozamīnu un hondroitīnu. Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri ir gandrīz visos audos, bet visvairāk - locītavu skrimšļos. Glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Glikozamīns palīdz aizkavēt deģeneratīvās izmaiņas, ko locītavās izraisa osteoartrīts. Glikozamīna iedarbība tiek sasniegta pakāpeniski, un arī pēc ilgstošas uzņemšanas tas neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Hondroitīns ir dabīgs polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Izteikts pieņēmums, ka hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa elastību un neitralizēt vielas, kas veicina skrimšļa noārdīšanos. Arī hondroitīns lietojams ilgāka kursa veidā, produktos to mēdz kombinēt ar glikozamīnu.

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais