Aptieku attīstības biedrība rosina grozījumus Farmācijas likumā, lai aptiekās varētu pārdot kosmētikas līdzekļus. Biedrības vadītājs Ronalds Drunka Neatkarīgajai sacīja, ka grozījumu mērķis nav pārplūdināt aptiekas ar dekoratīvo kosmētiku, bet gan sakārtot noteikumu par to, ko aptiekās drīkst vai nedrīkst piedāvāt apmeklētājiem.
Kā piemēru viņš min higiēnisko lūpu krāsu, kurai ir gan kosmētisks, gan veselību uzlabojošs efekts, bet pārliecības, vai to drīkst pārdot aptiekās - nav, un Veselības inspekcija par to aptieku var sodīt. Tam pilnīgi nepiekrīt Veselības ministrija. Aptiekām pašlaik netiek liegts pārdot ķermeņa kopšanas preces, bet aptieka nedrīkst kļūt par veikalu, kur var nopirkt desmit dažādas acu tušas un lūpu krāsas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pašlaik tiek diskutēts par iespējamām izmaiņām Farmācijas likumā, un Aptieku attīstības biedrība ir iesniegusi priekšlikumus, rosinot papildināt likuma 33. pantu ar vārdiem «kosmētikas līdzekļi». Proti, pašlaik šis likuma pants paredz, ka «aptieka nodarbojas ar zāļu izgatavošanu pēc receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem, ar ārstniecības līdzekļu, veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču uzglabāšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās aprūpes sniegšanu». Kā pamatojumu šai ierosmei Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Ronalds Drunka min pašreiz valdošo neskaidrību, ko aptiekas drīkst piedāvāt klientiem no ķermeņa kopšanas līdzekļu klāsta. Aptiekās var iegādāties noteikta veida kosmētikas līdzekļus, piemēram, sejas krēmus, dezodorantus, ķermeņa losjonus un citas lietas, taču, pēc R. Drunkas stāstītā, ja aptieku apmeklē pārbaudē Veselības inspekcija, tā aptieku var sodīt par šādu līdzekļu tirgošanu, jo viss esot atkarīgs no inspektora interpretācijas. Biedrība piedāvā izmantot Eiropas regulu, kuras izpratnē «kosmētikas līdzeklis ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām […], lai tos tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu». Tāpēc biedrība uzskata, ka kosmētikas līdzekļu iekļaušana Farmācijas likuma regulējumā būtu gan pilnībā atbilstoša Eiropas tiesībām, gan aptieku klientu interesēm. No stāstītā izriet, ka pašlaik aptiekās var tirgot tādu kosmētiku, par kuru var teikt, ka tai ir kāds ārstniecisks efekts, piemēram, ja tas ir sejas krēms, tam jābūt ar kādu pretalerģisku īpašību, un jautājums ir, kā to pierādīt vai kā apliecināt.
Otrs aspekts, ko min aptieku biedrību pārstāvji, ir iedzīvotāju vēlme konsultēties par noteiktu kosmētikas līdzekļu iegādi tieši ar farmaceitiem, piemēram, kosmētikas piemeklēšana ādas tipam aizsardzībai no saules vai sejas krēms, kas maskētu kādas ādas nepilnības. «Bieži kosmētikas līdzekļus iesaka dermatologi, kas ir mediķi, tādēļ vislabāk pacientam būtu, ja papildu konsultācijas, pērkot līdzekli, sniegtu cits medicīnas darbinieks - farmaceits,» norāda Aptieku attīstības biedrība. Pēc biedrības veiktās aptaujas, 94 procenti uzticētos farmaceita konsultācijai par kosmētiku, tās sastāvu un ietekmi uz ķermeni. Lai arī sarunā ar Neatkarīgo R. Drunka min, ka biedrība neuzsver, ka likumā vajadzētu atļaut tirgot dekoratīvo kosmētiku, tieši par to biedrība raksta pamatojumā Saeimas deputātiem: «Nepieciešams ņemt vērā, ka dekoratīvā kosmētika var ne tikai veikt izskata uzlabošanas funkcijas, aizsargāt un uzlabot ādas stāvokli, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc ir svarīgi, ka ir vieta, kur par kosmētiku var gūt profesionālu konsultāciju.»
Tomēr Veselības ministrija saskata šajā priekšlikumā vēlmi ļaut aptiekās tirgot tieši dekoratīvo kosmētiku, jo pašlaik nekas neaizliedz tirgot kosmētikas līdzekļus jeb ķermeņa kopšanas produktus. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere Neatkarīgajai atzīst, ka Latvijas noteikumi attiecībā uz pieejamo preču klāstu aptiekās ir vieni no liberālākajiem Eiropā. «Mums nav tādu datu, ka inspekcija būtu sodīju kaut vienu aptieku par neatbilstošu ķermeņa kopšanas līdzekļu tirdzniecību,» saka I. Kaupere. Tieši ķermeņa kopšanas līdzekļus drīkst tirgot. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs piebilst: ja gadījumā likumā tiek ietverta regulā nosauktā kosmētiskā līdzekļa definīcija, tas paver iespēju «tirgot jebko jebkur», ieskaitot dekoratīvo kosmētiku. Viņš par nepatiesu sauc informāciju, ka nekur nav precīzi pateikts, ko aptiekā var tirgot, un tie ir ķermeņa kopšanas līdzekļi, kas automātiski izslēdz tādu līdzekļu tirgošanu, kuriem ir tikai skaistuma efekts. I. Kaupere arī uzsver, ka jebkura jauna ideja aptieku virzienā nedrīkst aizēnot aptieku pamatfunkciju - farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, jo farmaceiti jau pašlaik ir ļoti noslogoti.
