Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Veselība

Pretoties pavasara nogurumam

© depositphotos.com

Labā ziņa ir tā, ka pavasara nogurums nav slimība, bet vienkārši organisma veģetatīva reakcija uz pārmaiņām dabā, pārkārtošanās no ziemas uz vasaras periodu. Sevišķi izteikta šī parādība ir ziemeļu puslodes iedzīvotājiem, jo šeit pastāv krasas atšķirības starp laika apstākļiem vasarā un ziemā.

Vielmaiņa un hormonu ražošana organismam ir jāpielāgo dabiskajam apgaismojumam un gaisa temperatūrai. Ziemā ķermeņa temperatūra ir par dažām grāda desmitdaļām zemāka nekā vasarā, vielmaiņa nedaudz palēninās un organisms ražo vairāk melatonīna - miega hormona. Pienākot gaišākam un siltākam gadalaikam, pieaug «aktivitātes hormona» serotonīna ražošana, bet organisms nespēj pārslēgties uzreiz - vajadzīgs pārejas periods, kas var izpausties ar miegainību, enerģijas trūkumu, koncentrēšanās grūtībām, sliktu garastāvokli un nervozitāti. Tiesa, ne vienmēr vainīgas tikai dabas parādības, cilvēki arī paši veicina nogurumu ar savu haotisko dzīvesveidu, pārslodzi, nepilnvērtīgu uzturu un kaitīgiem ieradumiem. Jo īpaši to izjūt cilvēki, kuriem pāri 50 gadiem, jo laika gaitā visu šo nevēlamo faktoru iedarbība uzkrājas un liek sevi manīt arvien jūtamāk.

Atkal pulksteņa pagriešana...

31. martā trijos naktī pulksteņa rādītāji tiks pagriezti par stundu uz priekšu, un tas nozīmē, ka turpmāk nāksies celties septiņos, kas «patiesībā» būs seši, vai astoņos, kas vēl pavisam nesen bija septiņi, un tā joprojām. Vismazāk šīs pārmaiņas priecē tos, kuriem jāceļas ļoti agri - gaišos rītus uz kādu laiku atkal nomaina tumšie, un ir tāda sajūta, ka esi atsviests laikā atpakaļ. Un ja vēl tas notiek uz pavasara noguruma fona, tad neapmierinātība kļūst vēl lielāka.

Lai atvieglotu adaptēšanos vasaras laikam, miega speciālisti iesaka katru vakaru iet gulēt par 15-20 minūtēm agrāk nekā iepriekšējā dienā, kā arī atvēlēt naktsmieram astoņas stundas. Guļamtelpā nedrīkst ņemt līdzi telefonu, planšeti vai datoru. Pulksteņa rādītājus vēlams pagriezt jau iepriekšējā vakarā pirms gulētiešanas, lai pamostos jau jaunajā situācijā. Ja cilvēks zina, ka pārejas laiks būs grūts, nevajag plānot lielu slodzi, bet darīt tikai pašu nepieciešamāko. Jāmēģina nenorunāt svarīgas tikšanās, jo daudzi šajā periodā jauc pulksteņa laikus, bet, sēžoties pie stūres, jāievēro vislielākā piesardzība, jo samiegojies autovadītājs var radīt draudus satiksmes drošībai. Iegūto gaišo vakara stundu ieteicams izbaudīt, dodoties pastaigā vai pastrādājot dārzā.

Kā var palīdzēt žeņšeņs

Korejā, Ķīnā un citās Āzijas valstīs, kur žeņšeņu var atrast brīvā dabā, tas kādreiz esot uzskatīts par absolūti universālu brīnumlīdzekli. Par to joprojām atgādina arī auga latīniskais nosaukums Panax ginseng, kam ir kopīga sakne ar vārdu panaceja - zāles pret visām kaitēm. Žeņšeņa sakni mēdza košļāt, pievienot zupai, bet ārīgai lietošanai - ziepēm. Ārsti iekļāva žeņšeņu savu labāko zāļu sastāvā. Korejā žeņšeņa saknes lika klāt arī sacīkšu zirgu barībai, lai tie ātrāk skrietu.

Arī šodien Āzijas valstu iedzīvotāji bieži vien uzņem žeņšeņu ar rīta tēju vai zupu, ir arī ženšeņa zobu pastas, limonādes, konfektes, košļājamās gumijas un pat cigaretes, nemaz nerunājot par krēmiem, šampūniem un citiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Pasaulē zināmas 11 žeņšeņa sugas, no kurām vairākas sastopamas tieši Āzijas reģionā - Krievijas Tālajos Austrumos, Ķīnā, Korejā, Japānā. No medicīniskā viedokļa viens no visvairāk pētītiem un efektīviem žeņšeņa veidiem ir tieši no Korejas.

Žeņšeņa produktus mēdz saukt par tonikiem, bet pēdējā laikā arvien biežāk lieto apzīmējumu adaptogēni. Žeņšeņam piemīt adaptogēns efekts - spēja koriģēt savu iedarbību atkarībā no organisma fizioloģiskajām vajadzībām, normalizēt tā funkcijas, palīdzot pielāgoties dažādām dzīves situācijām. Mēdz teikt, ka šis augs prot «nolasīt» un likvidēt novirzes fizioloģisko funkciju līdzsvarā, neļaujot attīstīties slimībai. Uzskata, ka par adaptogēno efektu jāpateicas dažādo ginsenozīdu kombinācijai, ko satur sakne. Šīs vielas palīdz pretoties stresam un veicina impulsu pārraidi starp nervu šūnām, uzlabo to savstarpējo saziņu, un rezultātā paaugstinās koncentrēšanās un koordinācijas spējas. Iedarbojoties uz glikozes vielmaiņu, ženšeņa preparāti vairo organisma fizisko izturību. Dažiem ginsenozīdiem piemīt arī antioksidējoša iedarbība, kas īpaši svarīga smadzeņu šūnu pasargāšanā no priekšlaicīgas novecošanas. Žeņšeņa produkti vairo organisma vitalitāti, uzlabo dzīves kvalitāti, stiprina imūno sistēmu, veicina fiziskās un garīgās darbaspējas, palīdz uzturēt labu atmiņu un koncentrēšanās spēju. Tos iesaka lietot, lai pārvarētu pavasara nogurumu, lai ātrāk atkoptos un atgūtu spēkus pēc slimošanas, intensīvas fiziskas un garīgas slodzes periodos. Žeņšeņa produkti neizraisa pieradumu, tos var lietot regulāri un ilgstoši.

Tā kā par žeņšeņa preparātu iedarbību uz atsevišķām cilvēku kategorijām nav pietiekami plašu pētījumu, tos neiesaka lietot topošajām māmiņām un arī bērniem līdz 18 gadu vecumam. Ja cilvēks lieto kādas recepšu vai bezrecepšu zāles, tad pirms žeņšeņa preparātu iegādes noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai pārliecinātos, vai tas neradīs nevēlamu mijiedarbību. Kopumā šiem produktiem raksturīga laba panesība.

Gerimax produkti

Gerimax produkti, kas satur ārstniecisko Korejas ženšeņa (Panax ginseng C.A. Meyer) ekstraktu, labi zināmi arī Latvijā. Pirmo reizi tie tirgū laisti Dānijā 1981. gadā un šobrīd tiek pārdoti vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē. Visos Gerimax produktos izmanto tikai patentētu un standartizētu GGE® žeņšeņa ekstraktu, ko iegūst no 4-5 gadus augušām saknēm, kas tiek uzskatītas par labākās kvalitātes izejvielu, pateicoties sabalansētam bioloģiski aktīvu vielu - ginsenozīdu - daudzumam.

Gerimax 50+ ir īpašs ar to, ka žeņšeņa saknes ekstrakts papildināts ar vitamīniem un minerālvielām, kuru diennakts deva atbilstoša cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Vēlams lietot dienas pirmajā pusē.

***

Lietas, kas palīdz atgūt možumu:

Pārdomāts uzturs. Pavasarī ir īpaši svarīgi uzņemt pietiekami daudz C, D un arī B grupas vitamīnus. Ziemā cilvēki biežāk lieto konservētus, treknus un sāļus ēdienus. No šīs tendences jācenšas atbrīvoties. Iespēju robežās vēlams ēst dārzeņus, augļus, zaļumus, dīgstus, veselīgas pilngraudu putras un pākšaugus - pupas, zirņus, lēcas u.c. Pavasara ēdienkartē iekļaujami arī jogurti ar labajām baktērijām, joprojām vērtīgi būs skābētie kāposti, rudzu maize, olas, rieksti un sēkliņas, putnu gaļa un treknās zivis, kas ir omega - 3 taukskābju avots.

Ūdens, kļavu un bērzu sulas. Lai atjaunotu apsīkušos enerģijas krājumus, ieteicams dzert pietiekami daudz ūdens, kas palīdz uzturēt normālu vielmaiņu, izvadīt no organisma nevajadzīgās vielas, mazināt nogurumu un galvassāpes. Pavasara priekšrocība ir arī iespēja baudīt svaigas kļavu un bērzu sulas. Svaigi tecinātā sulā molekulas sakārtojušās tā, ka organismam ir vieglāk uzņemt visas vērtīgās vielas, kas tajā atrodamas, kaut arī nelielās devās.

Kontrastduša. Ar to vēlams sākt rītu. Sākumā vēsā un siltā ūdens strūklas temperatūras starpība var būt salīdzinoši neliela, bet ar katru nākamo dušošanās reizi to pakāpeniski palielina, līdz ar to uzmundrinošais efekts pieaug. Kontrastduša ir labs treniņš asinsvadiem.

Saule un gaisma. Gaisma nav medikaments, taču tā stimulē un regulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru. Pēdējā laikā daudz runā par sauļošanās kaitīgumu, tomēr, saprātīgu laiku uzturoties saulē, ādā ultravioleto B staru ietekmē norisinās strauja D vitamīna sintēze un D vitamīna līmenis asinīs pieaug. Aprēķināts, ka ik dienu pietiek atrasties mērenā saulītē 15 minūtes ar atsegtām plaukstām un seju. Izņēmums ir tie cilvēki, kuriem sauļoties aizliedzis ārsts.

Pastaigas svaigā gaisā. Staigāšana labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; intensīvi soļojot, paātrinās un padziļinās elpošana, uzlabojas plaušu ventilācija un organisma apgāde ar skābekli, vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem. Tikai jāizvēlas sev piemērota slodze, lai nogurums, atgriežoties no pastaigas, būtu patīkams.

Pareiza elpošana. Vēlams elpot brīvi, mierīgi un dziļi. Ja ieelpa ir pārāk sekla vai cilvēks elpo caur muti, plaušu ventilācija ir nepietiekama. Reizēm ieteicams ieelpas laikā iztaisnot ķermeni un pacelt rokas virs galvas, bet izelpas laikā nolaist rokas un noliekties uz priekšu. Interesenti var apgūt speciālas elpošanas tehnikas.

Labvēlīga attieksme pret citiem. Reizēm nogurums vairāk ir emocionāls, nevis fizisks. Psihologi noskaidrojuši, ka visbiežāk mums atņem enerģiju lepnība, aizkaitinājums un neizpildīta pienākuma izjūta. Izdomāta interesanta metode: ja tu jūties paguris un iztukšots, centies būt labvēlīgāks un sirsnīgāks pret apkārtējiem. Cilvēki, kuriem tas izdodas, teic, ka nogurums patiešām atkāpjas, viņi jūtas moži, optimistiski un spēka pilni.

*Promo raksts tapis sadarbībā ar SIA Orkla Care