Ansis Klintsons par pārmaiņām ēdienkartē un nomestajiem 17 kilogramiem

«Transformācijā ar svaru vislielākā nozīme ir pārmaiņām ēdienkartē. Vingrošana ir tāds kā skulptora darbs, kas palīdz izveidot ķermeņa formu. Esmu to pieredzējis – sportojot, bet, neko nemainot ēšanas režīmā, svars nekrītas,» saka mūziķis, TV24 Preses kluba un TV6 raidījuma Laiks mājai vadītājs un bez piecām minūtēm arī sertificēts fitnesa treneris Ansis Klintsons. Viņš gadu bijis svaigēdājs, izmēģinājis gan Stokholmas, gan keto diētu un šobrīd atradis sev vispiemērotāko – intermittent fasting jeb pārtraukto gavēšanu.

Spogulīt, spogulīt... vai tiešām?

«Ir cilvēki, kuri ir apaļīgi un ar savu svaru apmierināti, jūtas omulīgi, var pavingrot un mest kūleņus, bet man bija sajūta, ka esmu kā sapinies. Nevarēju normāli kurpju šņores aizsiet, un tas man traucēja. Varbūt tāpēc, ka neesmu tas tips. Ja tāds būtu bijis jau no bērnības, varbūt būtu pieradis, bet man svars pienāca klāt ļoti ātri un es nepaspēju pie tā harmoniski pierast. Protams, arī skatoties spogulī, pats sev nepatiku. Domāju: tā nevar turpināties! Liekais svars man galvā bija diezgan liels zāģis,» atklāj Ansis Klintsons.

Pirmoreiz par savu ēdienkarti viņš aizdomājās, esot Londonā. Turp savulaik, vēl būdams vecpuisis, viņš devās rakstīt mūziku, bet aizķērās uz četriem gadiem. Sāka strādāt un, kā pats saka, kļuva par klasisku latviešu emigrantu. Un, kad draugi viņam dzimšanas dienā uzdāvināja lielu spoguli, viņš pēc ilgāka laika ieraudzīja sevi visā augumā. Jo, dzīvojot vecpuiša dzīvi, spogulī ieskatījās labi ja reizi divās nedēļās - lai noskūtos. Un arī tad skatījās jau tikai sejā, pat nemanīja, kā uzēdās. «Bija tāds laiks, jā,» viņš atminas. Toreiz mūziķis izmēģināja, ko nozīmē ēst tikai salātus un gaļu. Atturējās no kartupeļiem, makaroniem. «Nezinu, vai to var saukt par diētu, bet ar to nevar nošaut greizi,» viņš saprata. Divus mēnešus tā noturējies, Ansis diezgan ātri liekos kilogramus dabūja nost. «Tas notika diezgan elementāri. Un, kad svars bija atgriezies normas robežās un pats sev atkal sāku patikt, palaidu savu ēdienkarti brīvāk.»

Mīnus 17 kilogrami

«Šodien viss ir stipri savādāk, bet nākamā reize, kad atkal sev nepatiku, bija jau Latvijā - pirms diviem gadiem, kad izmēģināju Stokholmas diētu. Tad jau vairs nevis spogulī, bet TV ekrānā sevi redzēju... Cilvēki bija pieraduši, neviens neko neteica un, kad nometu 17 kilogramus, brīnījās, vai tiešām esmu bijis tik resns...» stāsta Ansis Klintsons. Tas bija 2017. gada decembrī, kad viņam piezvanīja no kāda izdevuma un jautāja, kāda ir viņa jaunā gada apņemšanās. Mūziķis atbildēja, ka gribētu iemācīties sevi mazāk kritizēt, varbūt pat beigt kritizēt. Un uz žurnālistes komentāru, kas tas ir pārāk filozofiski, ka vajag ko konkrētāku, lai lasītāji saprot, ko tas nozīmē, viņš noteicis, ka gribētu nomest kādus desmit kilogramus. Tiklīdz tas bija publicēts, viņu sazvanīja pārstāvji no Stokholmas diētas, piedāvājot to izmēģināt. «Kāpēc nē?! Tobrīd man bija simt kilogramu. Vecgada vakarā pie eglītes visa ģimene nosvērāmies, un es sapratu, ka tas ir par daudz. Jo tā jau nebija muskuļu masa, man bija diezgan daudz tauku, un es tā arī jutos... Bija grūti. Ja ilgāk bija jārunā, jāuzstājas, sāka trūkt elpas...»

Ansis atklāj, ka, ievērojot Stokholmas diētu, juties kā sava veida ceļojumā - katru nedēļu jaunas receptes, jaunas garšas. «Ja šī diēta iepatīkas, nav grūti to izturēt. Ja nepatīk, tad tā jāvelk kā grūta nasta. Es tajā atradu zināmu piedūrienu, man tas nebija sāpīgi, un, kad pēc trim mēnešiem uzkāpu uz svariem, man rādīja mīnus septiņpadsmit kilogramu. Patiesībā to nebiju gaidījis, cerēju nomest tikai desmit,» viņš atzīst, sakot: ja vajag nomest svaru, tā štelle strādā.

Bet vispār Ansis ir sapratis: visas diētas ir kampaņveidīgs pasākums, un tas esot labi, jo reizēm tādas kampaņas ir vajadzīgas - lai saprastu, kas tev der, kas ir un kas nav vajadzīgs.

Svaigēšana izvārdzināja

Vēl pirms Stokholmas diētas Ansis nepilnu gadu izmēģināja svaigēšanu. Izlasīja vairākas grāmatas, publikācijas, un viņam patika ideja, kas ir svaigēšanas pamatā - ka termiski neapstrādāti augu valsts produkti apgādā organismu ar tam nepieciešamajām vielām un sniedz vairāk enerģijas. «Man tik labi ar to nebija - svaigēšana mani nopietni izvārdzināja. Es kļuvu nevis tievs, bet vārgs, nespēcīgs un tizls. Bija olbaltumvielu iztrūkums, fiziski jūtams vitamīnu trūkums, un finālā bija sajūta, ka es nevis dzīvoju, bet velkos pa dzīvi. Un tieši pēc svaigēšanas, atsākot ēst normāli, es baigi uzēdos,» viņš dalās savā pieredzē, nemēģinot apgalvot, ka svaigēšana ir nekam nederīga, jo, iespējams, kāds ar tādu ēšanas veidu jūtas labi.

Tauki dedzina taukus

«Kad sāku diezgan daudz sportot, ēdienkarte bija jāpamaina, un tagad es faktiski ēdu tikai taukus un olbaltumvielas. Tā ir ketogēnā jeb keto diēta, kardināli zema ogļhidrātu satura diēta, kas paredz normāla olbaltumvielu un paaugstināta tauku daudzuma uzņemšanu,» stāsta Ansis Klintsons, bez piecām minūtēm diplomēts fitnesa treneris. Pusgadu skolojies Sporta izglītības aģentūrā, viņam 26. martā fitnesa trenera eksāmens. Viņš skaidro: ja ogļhidrātu padeves nav, aknas sašķeļ taukus taukskābju ketonvielās (no tā arī radies diētas nosaukums), un, esot ketozes stāvoklī, deg tauki - jo tieši šis tauku vielmaiņas starpprodukts tiek izmantots kā enerģijas avots glikozes vietā.

«Neskaitot kalorijas un īpaši neiespringstot, ķermeņa apmērs samazinās. Un vēl viens liels pluss, ka, ēdot taukus, ir stipri labāki hormonu rādītāji nekā veģetārā vai mazkaloriju diētā, kāda ir Stokholmas diēta. Nav vairs tik lielas garastāvokļa maiņas, dzīve kļūst harmoniskāka. Protams, gadās jau arī uzpsihot, bet kopumā dzīve iegūst mierīgāku un pārliecinošāku plūdumu. Tās ir būtiskākās atšķirības, ko esmu pamanījis,» Ansis atklāj.

Skaidrs, ka arī keto diēta neder katram. «Es vispār domāju, ka ēšana ir individuāla lieta, jo cilvēki ir ļoti dažādi - vienam ļoti vajag kaut ko vienu, otram to pašu tikpat ļoti nevajag. Piemēram, vienam vajag ogļhidrātus, otram nevajag. Līdzīgi kā vienam der vingrinājumi sporta zālē, citam - skriešana, bet vēl kādam - krosfits. Nu, viss neder visiem, ne katrs var turēt līdzi, piemēram, krosfita slodzei, viss ir ļoti individuāli.»

16 stundas bez ēšanas

Viņš jau apmēram gadu ēd, ievērojot tā saucamo pārtraukto gavēšanu (intermittent fasting) - izlaiž brokastis un ēd vēlas pusdienas, lai sanāk 16 stundas bez ēšanas. Viņaprāt, tas labi ietekmē organismu, un viņam nav grūti tādu režīmu ievērot. «Ja vakarā desmitos paēdu, nākamā ēdienreize ir divos pa dienu. Nav tik traki. Ja gadās ieēst vienpadsmitos vakarā, nākamreiz ēdu trijos pa dienu. Un pilnīgi mierīgi varu iztikt bez miltiem, maizes, makaroniem, kartupeļiem. Zinu, ka ir cilvēki, kuri neēd 14, 18 vai pat 20 stundas,» stāsta Ansis Klintsons. Viņš gan nenoliedz, ka ir dienas, kad ļoti gribas ēst jau agrāk, un tad viņš tā arī dara. Tāpat kā nepārmet sev, ja kādreiz gadās, kā viņš pats saka, uzklupt zefīriem, šokolādei vai kartupeļu čipsiem. Jo īslaicīgs rakstura vājums neko kardināli nemaina, svarīgas ir ikdienas vadlīnijas.

«Tagad mans svars ir ap deviņdesmit kilogramiem, un es jūtos labi. Jo ķermeņa sastāvs ir pamainījies - esmu atbrīvojies no taukiem un veiksmīgi pieaudzējis muskuļu masu,» mūziķis ir gandarīts.

Nedod ēst, iedod ģitāru uzspēlēt

Ansis ir sapratis: ievērojot diētu un sportojot, nevajag katru dienu kāpt uz svariem, jo, mainoties ķermeņa sastāvam, svars var pat pieaugt. «Jā, tauki pazūd, bet pieaug muskuļu masa. Bet, par to neaizdomājoties, liekas, ka kaut kas nestrādā - vai ēšanas režīms, vai treniņu programma. Bet varbūt viss strādā nenormāli labi. Tāpēc vai nu nekāpt uz svariem, vai īsti galvā to ņemt nevajadzētu. Mieru, mieru, tikai mieru!» aicina fitnesa treneris.

Viņš uzsver: ne diētu, ne fiziskās aktivitātes nevajadzētu uztvert kā problēmu, kā kaut ko neizturami smagu. «To vajadzētu padarīt par dzīves aspektu, kas var gan izmainīt organisma sastāvu, samazinot taukus un palielinot muskuļu daudzumu, gan vairot labsajūtu. Jo, izvēloties sev vispiemērotāko, gan ēst, gan trenēties var patīkami, harmoniski un ar smaidu.»

Nopietni aizrāvies ar fiziskajām aktivitātēm, Ansis nav atstājis novārtā mūziku. «Man var nedot ēst, iedod tikai ģitāru uzspēlēt,» viņš smaidot saka, atzīstot, ka muzicējot var tā aizrauties, ka pat nepamana, ka ir ko nokavējis. Saku, ka tad jau diētas recepte ir skaidra: ja gribas ēst, bet vēl nav pagājušas 16 stundas, vajag ņemt rokās ģitāru un uzspēlēt. Uz to mūziķis nosmej, ka nebija par to iedomājies, bet šito diētu viņš noteikti pamēģinās.