Olga RAJECKA, dziedātāja: – Mēs neesam mūžīgi, mēs nekļūstam jaunāki – dzīve iet uz priekšu, un ik dienu viss mainās. Mainās hormoni, vielmaiņa sāk darboties lēnāk, un jo īpaši sievietēm vienā brīdī pienāk tie jocīgie laiki, kad tu nesaproti, kas ar tevi notiek – kāpēc kļūsti apaļāka pat tad, ja tev ikdienā ir fiziska slodze.
Arī man tā bija - es dziedāju, dejoju, piedalījos deju svētkos un Latvijas simtgades koncertos, regulāri peldēju, bet - nekas nelīdzēja. Un tad man piezvanīja Sandra no Stokholmas diētas un piedāvāja, vai negribu izmēģināt šo diētu. Solīja, ka palīdzēs. Un - palīdzēja arī! Es ļoti precīzi izpildīju visu, kā diētā bija norādīts, un trijās nedēļās atbrīvojos no apmēram pieciem liekiem kilogramiem. Turklāt šo diētu ievēroju kopā ar vīru, gatavoju mums abiem pēc sastādītā uztura plāna iesūtītajām receptēm, un - viņš arī, īpaši neiespringstot, zaudēja piecus kilogramus.
Es nekad neesmu bijusi sevišķi apaļa, tiesa gan, vienmēr arī esmu sekojusi līdzi tam, ko ēdu. Pirmo reizi par tievēšanu aizdomājos pirms trim gadiem - toreiz izmēģināju gan sīpolu un seleriju zupas diētu, gan olu un greipfrūtu diētu. Tās bija vienveidīgas, grūtas un salīdzinoši drakoniskas, līdz ar to man ātri apnika. Turklāt zaudētais svars jau pēc nedēļas atgriezās, un es sapratu, ka jēgas nekādas.
Stokholmas diētas galvenais noteikums ir visu precīzi svērt, un, ja receptē ir sešdesmit grami fetas siera, tad tie ir sešdesmit grami, nevis simt! Ja brokastīs ir jāapēd viena ola, puse avokado un viena šķēle rupjmaizes, tad tu nedrīksti to neapēst. Un nedrīksti apēst divas olas vai divas šķēles maizes! Un rudzu maizes vietā nedrīksti izvēlēties kviešu baltmaizi! Ja trīs karotes kuskusa ir jāaplej ar pusglāzi karsta ūdens, tad tās ir trīs karotes, nevis sešas! Tāpēc jau tā saucas sabalansētā diēta - jo visa ēdienkarte ir precīzi izsvērta un sabalansēta.
Ir obligāti jāēd brokastis, pusdienas un vakariņas, neko nedrīkst izlaist. Un, ja starplaikā starp ēdienreizēm ir jāapēd viens burkāns, ābols vai bumbieris, tad arī to nedrīkst izlaist. Protams, tiek izslēgti visi saldumi, bet tajā pašā laikā tiek piedāvāti ļoti garšīgi salāti, piemēram, melone, bumbieris un rieksti - sastāvdaļas, ko es nemūžam nebūtu iedomājusies salikt kopā. Un tādu recepšu bija ļoti daudz. Es pieradu pie kuskusa, ko vajadzēja gatavot ar dažādiem dārzeņiem. Bija ļoti daudz kāpostu, burkānu, brokoļu, visādas pākstis, garšaugi. Es jau to visu ikdienā ēdu, bet - šī diēta piedāvāja ļoti interesantas pagatavošanas receptes, ko iepriekš tiešām nezināju. Katru dienu bija jāēd kaut kas cits, un tas mani ne vien uzjautrināja, bet arī iekārdināja - kas tagad būs?...
Vēl kas svarīgi - visu laiku ir jādzer ūdens. Es tajā liku iekšā gurķa vai citrona šķēlītes, saldētas ogas. Un vakariņas Stokholmas diētā ir trīs, četras stundas pirms gulētiešanas, un šādu ēšanas režīmu es turpinu ievērot joprojām.
Godīgi sakot, nebija ne miņas no badošanās vai atteikšanās no tā, ko kārojas, jo receptēs tika iekļauti produkti, ko pati biju izvēlējusies. Līdz šim pat prātā nenāca, ka diēta var nozīmēt ēst garšīgi un daudz.
Kad vienā brīdī konstatēju, ka man negribas šokolādi un bulciņas, pati par sevi brīnījos: kas notiek?! Bet tajā pašā laikā sapratu, ka diēta ļauj uzņemt arī saldas garšas. Man bija burvīgs kokteilis: kakao pulveris, banāns, medus un piens ar samazinātu tauku saturu. Es biju pozitīvā šokā, cik tas ir garšīgs!
Pirmajā diētas nedēļā apzinājos, ka uzņemu diezgan maz kaloriju, bet - kāpēc svars nekrīt, kāpēc apjoms neiet nost?! Joprojām nesapratu, kas ar mani notiek. Un te pēkšņi notika brīnums: otrās nedēļas sākumā pie spoguļa ģērbos un pamanīju, ka manas iespīlētās drēbes kļuvušas par platu... Pēc pirmās nedēļas biju zaudējusi trīs kilogramus! Vidukļa apkārtmērs samazinājās jau pēc desmit dienām. Mani tērpi vairs nebija iespīlēti, un es pat ielīdu savās ādas biksēs, kuras pēdējoreiz derēja pirms trim gadiem!
Protams, ar ēšanas režīma maiņu nepietiek - arī Stokholmas diētā ir noteikums vismaz divdesmit minūtes, pusstundu dienā fiziski izkustēties. Vai iet kājām ātrā solī, vai peldēt, vai braukt ar riteni, vai slēpot - vienalga. Bet nevar sēdēt visu dienu pie datora un gaidīt, ka svars kritīs. Nu nebūs tā! Es gāju peldēt uz baseinu un daru to joprojām, gāju uz masāžu, dejoju. Un, to visu darot, bija baigais prieks, ka tas strādā, ka tās nav muļķības!
Bet trakākais sākās, kad savā profilā feisbukā ierakstīju, ka esmu nometusi svaru, iesakot arī citām sievietēm sagaidīt jauno gadu vieglām, slaidām un skaistām. Visvairāk par to šausminājās sievietes, kurām pašām ir liekais svars. Viņas rakstīja, ka tās ir blēņas, ka patiesībā esmu nevis notievējusi, bet bildē vienkārši ierāvusi vēderu... Nu, lai! Es uzkāpju uz svariem, un man uzreiz labi paliek!
Skaidrs, ka sievietei, lai viņa noturētos formā, vajag baigo raksturu - nekas nemainīsies, ja tev nebūs rakstura. Bet, izmēģinājusi Stokholmas diētu, mans galvenais ieguvums ir, ka es zinu: tas strādā un - es to varu! Nevajag samierināties ar lietām, kas traucē dzīvot pilnvērtīgi, vajag uzdrīkstēties pamēģināt. Ja nesanāks, nesanāks, bet varbūt sanāks un viss izdosies!
