Citu pamatvajadzību dēļ teju trešdaļai jauniešu Latvijā nākas atlikt ārsta apmeklējumu

Latvijā 26% jauniešu atlikuši ārsta apmeklējumu citu pamatvajadzību dēļ, secināts pētījumā par jauniešu dzīves kvalitāti Baltijas valstīs.

Pētnieki norāda, ka Latvijā izteikti augsts ir to jauniešu īpatsvars, kuri ir atlikuši ārsta apmeklējumu, lai ietaupītu naudu citām pamatvajadzībām. Igaunijā tā nācies darīt tikai 8% jauniešu, Lietuvā tādu jauniešu neesot, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji 11% jauniešu atlikuši ārsta apmeklējumu.

Tāpat Latvijā liels īpatsvars jeb 28% jauniešu norāda, ka viņiem nav iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Lietuvā tā apgalvo 17%, bet Igaunijā - 19% jauniešu.

Ja ES valstīs vidēji 1% jauniešu novērtē, ka viņi nav saņēmuši nepieciešamo veselības aprūpi, tad Latvijā šādu jauniešu ir 6%, bet Igaunijā pat 11%. Lietuvā tā uzskata tikai 1% jauniešu.

Lai gan kopumā absolūtais vairākums Baltijas valstu jauniešu savu veselības stāvokli novērtē kā labu, šis rādītājs ir zemāks par ES vidējo, kur kopumā tā uzskata 93% jauniešu. Igaunijā savu veselību kā labu vērtē 85%, Latvijā - 86%, bet Lietuvā - 87% jauniešu.

Aptuveni katrs trešais jaunietis Igaunijā un Latvijā, bet katrs ceturtais Lietuvā, novērtē, ka viņiem ir ilgstošas veselības problēmas.

Igaunijā un Latvijā lielāks nekā ES vidēji ir to jauniešu īpatsvars, kuri regulāri jūtas nomākti un nospiesti. Igaunijā tā jūtas 7%, Latvijā - 11%, Lietuvā - 3%, bet vidēji ES - 5% jauniešu.

Pētnieki aicina runāt gan par psiholoģiskā un emocionālā atbalsta nepieciešamību un pieejamību, gan arī par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Pētījums izstrādāts "Erasmus+: Jaunatne darbībā" stratēģiskās partnerības projektā "Jauniešu dzīves kvalitātes izpēte Baltijas valstīs", kas tika īstenots no 2017.gada 1.septembra līdz 2019.gada 28.februārim. Projektā izveidota Baltijas jaunatnes pētnieku platforma, lai stiprinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp Baltijas valstīs strādājošajiem jaunatnes pētniekiem, izveidota un pilotēta jauniešu labbūtības indikatoru sistēma, kas ļauj veikt regulāru, starptautiski salīdzināmu jauniešu labbūtības izvērtējumu Baltijas valstīs, kā arī vērtēt Baltijas valstu rādītājus starptautiskā kontekstā un izstrādāta jaunatnes jomai veltīta interneta vietne "www.YouthPitStop.com", kas kalpo kā informācijas, datu un pieredzes apmaiņas punkts darbā ar jaunatni un jaunatnes politikas veidošanā iesaistītajiem.

Pētījumu par Baltijas jauniešu dzīves kvalitāti dažādos tās aspektos starptautiskā salīdzinājumā veikusi biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" sadarbībā ar projekta partneriem Lietuvā un Igaunijā.