Pat ja cilvēks kļuvis fiziski aktīvs, tikai pārkāpjot 40–50 gadu robežu, tas viņa veselībai nāk par labu, secinājusi Amerikas Nacionālā vēža institūta pētnieku grupa, informē Time.
Protams, vislabāk, ja cilvēki ir pieraduši regulāri vingrot kopš bērnības, jo tad viņi biežāk turas pie aktīva dzīvesveida arī turpmāk. Taču, iztaujājot vairāk nekā 315 000 amerikāņu, kuriem šobrīd ir 50-70 gadu, par viņu fizisko aktivitāti dažādos dzīves posmos, atklājies, ka tiem, kuri sākuši pievērsties vingrošanai tikai mūža otrajā pusē, priekšlaicīgas nāves, sirds slimību un vēža risks samazinās gandrīz tikpat lielā mērā kā cilvēkiem, kuri vingrojuši visu mūžu. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka viņi nododas fiziskām aktivitātēm ar mērenu vai spēcīgāku slodzi valdības ieteiktās 150 minūtes nedēļā. Jau no iepriekšējiem pētījumiem zināms, ka vingrošana nāk par labu veselībai, palīdz cīnīties ar aptaukošanos, otrā tipa diabētu, mazina sirds un asinsvadu slimību risku, kas var novest pie pāragras novecošanas un priekšlaicīgas nāves.