Teju divas trešdaļas, jeb 61% Latvijā dzīvojošo cigarešu smēķētāju pat neapsver iespēju aizstāt cigaretes ar veselībai mazāk kaitīgām alternatīvām. Tas konstatēts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā. Vienlaikus mazliet vairāk (62%) cigarešu smēķētāju atzīst, ka par šādām alternatīvām nav arī informēti.
To, ka ir smēķētāji, atzīst ceturtā daļa (24%) Latvijas iedzīvotāju. No tiem lielākā daļa lieto dedzināmus tabakas izstrādājumus - 88% cigaretes, 15% tinamo tabaku un 4% cigārus. Jautāti, vai vismaz apsver iespēju cigaretes aizstāt ar veselībai mazāk kaitīgiem, nedegošiem nikotīnu saturošiem produktiem, tikai 27% cigarešu smēķētāju atbildējuši apstiprinoši. Salīdzinoši biežāk šādu viedokli pauduši rīdzinieki (36%) un cilvēki ar augstiem ienākumiem (40%).
Vienlaikus cigarešu un citu dedzināmo tabakas izstrādājumu smēķētāji tika lūgti nosaukt viņiem zināmās alternatīvas. 17% minēja elektroniskās cigaretes un 5% - nikotīnu saturošu plāksteri. Par citām alternatīvām, piemēram, karsējamo tabaku, nikotīnu saturošām košļājamajām gumijām u.c., ir informēti mazāk nekā 5% smēķētāju. Pārējie cigarešu smēķētāji atzīst, ka tādas nezina.
“Smēķēšana ir nopietns drauds sabiedrības veselībai un, kā jebkuras problēmas risināšana, prasa pārdomātu pieeju. Tā ir atkarība, kuru var ārstēt, bet tiem, kas nevēlas pilnībā no tās atbrīvoties, ir iespējas negatīvo ietekmi samazināt. Aptaujas dati liecina, ka ārstēties gribētāju ir maz, un informētības līmenis varētu būt augstāks,” saka Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs.
Šobrīd aizstāt cigaretes ar bezdūmu nikotīnu saturošiem produktiem ir izvēlējusies vien neliela daļa agrāk smēķējušo cilvēku - 6% patlaban lieto elektroniskās cigaretes un 3% karsējamo tabaku. Vaicāti par to, kāpēc dod priekšroku inovācijām, nospiedošais vairākums (83%) aptaujāto min to, ka nav nepatīkamā cigarešu aromāta un nepatīkamu sajūtu, pēcgaršas (70%). Trešdaļa (35%) minējusi, ka tas ir mazāk kaitīgi veselībai, un tikai 5% zināja, ka tie ir mazāk kaitīgi arī līdzcilvēkiem.
Daļa cigarešu smēķētāju (39%), atzīst, ka šajā sakarā saskaras ar pārmetumiem ģimenē. Salīdzinoši biežāk tas novērojams ģimenēs ar bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pusi no šiem smēķētājiem pārmetumi varētu rosināt atmest nikotīnu saturošu produktu lietošanu vispār, kamēr 17% tas varētu motivēt pāriet no tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem uz mazāk kaitīgām alternatīvām.
Salīdzinoši biežāk tabaku un/vai nikotīnu saturošus produktus lieto iedzīvotāji ar vidējo vai pamata izglītību nekā iedzīvotāji ar augstāko izglītību (attiecīgi 30% un 20%). Tāpat vīriešu smēķētāju ir vairāk nekā sieviešu (attiecīgi 30% un 20%).
Aptauja tika veikta visā Latvijas teritorijā, un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS to veica sadarbībā ar Bezdūmu nozares asociāciju (BNA). Kopumā aptaujā piedalījās 1005 valsts iedzīvotāji vecumā no 18 - 75 gadiem.
