Ministrija skeptiska par ideju par bezrecepšu zāļu tirdzniecību ārpus aptiekām

Veselības ministrija (VM) vērtēs, cik lietderīgi būtu nodrošināt bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām, kā tas minēts valdības deklarācijā, tomēr, pēc ministrijas sniegtās informācijas, var secināt, ka ideja tiek vērtēta diezgan skeptiski.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne, vērtējot iespējamo bezrecepšu zāļu tirdzniecību ārpus aptiekām, ļoti būtisks aspekts ir droša, racionāla un atbildīga šo zāļu lietošana.

Kā skaidroja Strapcāne, iegādājoties zāles aptiekās, pacienti saņem farmaceita konsultāciju par zāļu lietošanu, piemēram, vai pacientam viņa veselības traucējumu gadījumā jālieto konkrētās zāles, kā tās pareizi lietot, kāda var būt zāļu, ko pacients vēlas iegādāties, mijiedarbība ar citām pacienta lietotām zālēm.

VM norāda, ka, nesaņemot speciālista konsultāciju, zāles var tikt lietotas neatbilstoši vai kombinācijās, kas nav savstarpēji savietojamas, bet aptiekas farmaceits palīdz pacientam pieņemt izsvērtu lēmumu.

2013.gada pētījumi rādot, ka 90% aptaujāto pašārstēšanos uzskata par būtisku akūtu un hronisku stāvokļu kontrolē un profilaksē. Tikmēr tikai mazāk nekā 20% uzskata sevi par ļoti zinošiem un pārliecinātiem uzņemties atbildību par savu veselību. "Jo mazākas ir zināšanas, iemaņas un kapacitāte par pašaprūpi, jo lielāka ir atkarība no veselības aprūpes profesionāļu sniegtās informācijas," sacīja Strapcāne.

Viņa uzsvēra, ka nekontrolēta pašārstēšanās un sava veselības stāvokļa kritiska nenovērtēšana rada papildu izdevumus citos veselības aprūpes segmentos.

Izvērtējot medikamentu tirgus liberalizāciju, VM ieskatā, vienlīdz būtisks aspekts, kas jāņem vērā, ir pacientu nodrošinājums ar zālēm un bezrecepšu zāļu lietošanas īpatsvars valstī. Vērtējot citu valstu pieredzi, redzams, ka, piemēram, Polijā, Vācijā un Lielbritānijā ir mazāks aptieku skaits, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu nekā Latvijā. Ja Lielbritānijā, Polijā un Vācijā vidēji ir ap 4000 iedzīvotāju uz aptieku, tad Latvijā - 2200 iedzīvotāju uz aptieku.

Tas nozīmē, ka Latvijā aptieku skaits, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu ir gandrīz divas reizes lielāks, līdz ar to arī bezrecepšu zāļu pieejamība pacientiem ir laba, secina VM.

Tāpat Strapcāne norāda, ka viena no problēmām ir bezrecepšu medikamentu patēriņš. Aplūkojot Zāļu valsts aģentūras datus par populārāko bezrecepšu zāļu patēriņu Latvijā, salīdzinot definētās diennakts devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā, redzams, ka Latvijā šie medikamenti jau šobrīd tiek lietoti vairāk nekā citās valstīs.

2014.gadā veikts pētījums par aptieku liberalizāciju, tostarp bezrecepšu zāļu tirdzniecību ārpus aptiekām, norādot, ka nav pierādījumu par cenu konkurenci bezrecepšu zālēm. Konsekventa bezrecepšu zāļu cenu samazināšanās netika apstiprināta, turklāt arī situācijas uzlabošanās ar zāļu pieejamību mazapdzīvotās vietās netika novērota, jo bezrecepšu zaļu tirdzniecība ārpus aptiekām pārsvarā tika organizēta blīvi apdzīvotās vietās, kur ir laba aptieku pieejamība.

Strapcāne norādīja, ka Lietuvā šogad tika atļauts izplatīt zāles ārpus aptiekām. VM pieejamie dati liecina, ka šobrīd to medikamentu vidējā cena, kurus ir atļauts pārdot ārpus aptiekām, ir nedaudz pieaugusi, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri.

VM rīcībā šobrīd neesot datu, kas apliecinātu, ka bezrecepšu zāļu tirgošana ārpus aptiekām citās valstīs būtu sekmējusi šo medikamentu cenu samazināšanos.