Veselības ministre Ilze Viņķele (Attīstībai/Par!) piedāvā valdībai atcelt divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu, bet saglabāt ieviesto veselības nodokli viena procenta apmērā.
Kopš 2018. gada strādājošie vispārējā nodokļu režīmā maksā veselības apdrošināšanas iemaksas viena procentpunkta apmērā no savas darba algas. Līdz ar šādas veselības iemaksas ieviešanu sākās ceļš uz valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā iedzīvotāji faktiski tiktu sadalīti pēc veselības iemaksu veikšanas fakta - maksā, tātad esi apdrošināts; ja nav veiktas veselības iemaksas (obligātā vai brīvprātīgā kārtā), neesi apdrošināts. Tā kā veselības iemaksas neveicējus nevar atstāt bez veselības aprūpes, Veselības ministrija pērn izstrādāja divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus - pamata (ikvienam) un pilno. Valsts veselības apdrošināšanai bija jāsāk darboties no šā gada 1. janvāra, taču, tā kā nedarbojās vajadzīgās datu bāzes, divu grozus pārcēla uz vasaru.
Veselības ministre Ilze Viņķele valdību iepazīstinājusi ar informatīvo ziņojumu par to, kā maināms Veselības aprūpes finansēšanas likums. Pirmkārt, ir jāatceļ divi veselības aprūpes grozi, jo «divu grozu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelis ir kļūda, un to nepieciešams aizstāt ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu». «Sociāli atbildīgās valstīs zelta standarts ir vispārpieejama veselības aprūpe, bet divu grozu sistēma ir Latvijas izdomājums un turklāt neveiksmīgs. Tā nav nekāda Latvijas nokia,» sacīja I. Viņķele. Tāpat šī divu grozu sistēma ir sarežģīti administrējama un uzliek papildu pienākumus ārstiem vērtēt, vai un kādus nodokļus ir samaksājis pacients. Tomēr, atceļot divu grozu sistēmu, ministre piedāvā saglabāt veselības iemaksas kā veselības apdrošināšanas elementu, turklāt to attiecināt uz visiem, arī dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem Latvijā. «Daļa cilvēku, kuri strādā citos nodokļu režīmos, pašlaik nav pakļauti apdrošināšanas režīmam,» secināja I. Viņķele. «Sistēma ir jāsalāgo, un, tāpat kā pārējiem nodokļu maksātājiem, arī šiem cilvēkiem ir jāiezīmē viens procents no sociālajām iemaksām veselībai.» Tas attiektos, piemēram, uz mikrouzņēmumos strādājošiem, kuriem veselības iemaksas nav jāveic, un viņi arī nevarēja pretendēt uz veselības apdrošināšanu.
Ministre uzsvēra, ka viņa neaicina atgriezties pie vecās kārtības (te domāta situācija pirms 2018. gada, kad nav nekāda veselības maksājuma un veselības nozari finansē no vispārējiem budžeta ieņēmumiem, savukārt cilvēki saņem veselības pakalpojumus neatkarīgi no nodokļu nomaksas). «Caur veselības iemaksām cilvēki ir apdrošināti veselībai, un tā ir līdzdalības cena veselības aprūpei,» sacīja ministre.
No ministres teiktā izriet, ka pašlaik ne visi vienlīdzīgi piedalās veselības sistēmas uzturēšanā, taču, saglabājot viena procenta veselības iemaksu visiem legālajā darba tirgū strādājošajiem (vai ieviešot tiem, kas to vēl nemaksāja),
rodas jautājums - kā veselības aprūpes sistēmas uzturēšanā piedalās tie, kuri izvairās no nodokļu nomaksas?
Diskusijās tiek lietots arguments, ka šie cilvēki maksā citus nodokļus, piemēram, PVN, taču to maksā ikviens, arī veselībai apdrošinātais. Veselības ministre par šo saka: «Ar tādu modeli (divu pakalpojumu grozu - aut.) mēs ēnu ekonomiku neapkarojam - esošais likums ļauj, piemēram, būt nodarbinātam par 50 eiro mēnesī un saņemt pilnu pakalpojumu klāstu. Tas nav veselības jautājums - ēnu ekonomikas apkarošana.»
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš par iespējamām izmaiņām runāja piesardzīgi, jo tas ir «diskusiju jautājums». Tātad sagaidāmas vispirms politiskas vienošanās.
Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu, nav plānots sadalīt Latvijas iedzīvotājus nodokļu maksātājos un nemaksātājos un atkarībā no nodokļu nomaksas noteikt tiesības saņemt medicīnisku palīdzību. Pašlaik arī nav plānots samazināt no valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstu.
Divu grozu atcelšana nozīmēs vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un tā pieejamību visiem iedzīvotājiem. Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka doma nav sadalīt pacientus nodokļu maksātājos un nodokļu nemaksātājos (te domāts tieši sociālo iemaksu nemaksātājus) - gluži otrādi, ikvienam ir jābūt tiesībām uz veselības aprūpi, bet nodokļu maksātāju vai ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumi nav veselības nozares kompetence; tie jārisina citām atbildīgajām iestādēm.
Veselības aprūpes nozares viena no lielākajām problēmām ir finansējums (Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikts, ka veselības nozares finansējumam tuvāko gadu laikā jāsasniedz četri procenti no IKP), tāpēc grozu atcelšana pati par sevi nerisinās naudas jautājumu veselības nozarē. Panākot, ka veselības finansēšanā piedalās arī strādājošie, kuri to tagad nedara, būs iespējams iegūt papildu finansējumu, taču tā atkal ir jauna valdības izšķiršanās par iespējamām nodokļu izmaiņām Latvijā. Premjerministrs uzsver savu atturību jautājumā par nodokļu izmaiņām, jo neatbalsta «straujas kustības» nodokļu jomā. Tāpat veselības kontekstā aktualizējies mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju jautājums - kāda ir nākotne šim nodokļu režīmam?
Veselības nozares sakārtošanas un vienlaikus papildu finansējuma jautājums ir valsts apmaksātas veselības aprūpes nodrošināšana cilvēkiem, kuri strādā ārpus Latvijas un maksā nodokļus citā valstī. Pašlaik šiem cilvēkiem nekādā veidā nav ierobežojumu saņemt valsts apmaksātu medicīnu Latvijā, pietiek ar Latvijas personas kodu un reģistrāciju pie ģimenes ārsta. Veselības ministres ideja ir sakārtot šo jautājumu, lai Latvija izmantotu tiesības pieprasīt samaksu par šiem cilvēkiem sniegto palīdzību no valsts, kur viņi maksā nodokļus. Pašlaik šī sistēma reāli nedarbojas, jo tikai neliela daļa - ap 70 000 - ārzemēs strādājošo Latvijas valstspiederīgo ir deklarējuši savu rezidences vietu ārzemēs.
Premjerministrs K. Kariņš intervijā Latvijas Televīzijā izteicās, ka «Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot atteikšanos no divu grozu sistēmas veselības nozarē», tāpēc nepieciešamas diskusijas par pareizo ceļu, pareizo risinājumu, lai visi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu. Pašlaik nav plānots apspriest jau kādreiz izskanējušo ideju - samazināt to veselības pakalpojumu klāstu, kas tiek apmaksāts no valsts budžeta.
***
Nodarbinātie, kuri pašlaik nemaksā veselības nodokli 1% apmērā
Kopumā ir 120 276 nodarbinātie, kuri strādā dažādos nodokļu režīmos, bet veselības iemaksas neveic 61 065 (tās personas, kuras nav nodarbinātas darbos ar vispārējo nodokļa režīmu)
• Mikrouzņēmumu darbinieki 48 066
• Patentmaksas maksātāji 2283
• Sezonas laukstrādnieki 535
• Autoratlīdzības saņēmēji 3225
• Pašnodarbinātas personas, kuras veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai 6956
Avots: Veselības ministrija
