Ziemas otrā puse ir periods, kad imunitātes stiprināšanai pievēršam īpašu uzmanību, jo pēc ziemas jūtam imunitātes izsīkumu. Mums jādomā ne tikai par sevi, bet arī par mūsu mazajiem ģimenes locekļiem – bērniem vai mazbērniem. Jāatceras, ka jaundzimušie nenāk pasaulē ar jau gatavu un stipru imunitāti – tā attīstās un nobriest kopā ar bērnu.
Pēc dzimšanas bērnu aizsargā mātes imunitāte: no mātes caur placentu saņemtās IgG un ar mātes pienu uzņemtās IgA antivielas. Paša bērniņa organisms pirmajos dzīves gados vēl nespēj veidot pietiekamu daudzumu antivielu, un tāpēc mazuļi ir daudz uzņēmīgāki pret nelabvēlīgiem apkārtējās vides faktoriem. Arī citu imūnās sistēmas šūnu skaits ir mazs un to funkcijas nav pilnvērtīgas. Tikai pusaudžu vecumā antivielu līmenis ir tāds pats kā pieaugušajiem.
Bērna organismam ir jāpiemērojas konkrētam gadalaikam un vides apstākļiem, turklāt līdztekus jādara nopietns darbs - jāaug, kā arī jāmācās, un tas nereti prasa krietni lielāku dažādu uzturvielu patēriņu, nekā spēj nodrošināt ikdienas uzturs, tāpēc nepieciešams to papildināt ar piemērotiem vitamīniem.
Pirmā pazīme, kas liecina par imunitātes vājināšanos, ir bieža un ātra saaukstēšanās.
Pediatri atzīst, ka slimošana pieder pie normālas bērna attīstības un imunitātes veidošanās procesa, taču, ja bērns slimo biežāk nekā 6-9 reizes gadā, ir jādomā par pazeminātu imunitāti un jākonsultējas ar ārstu. Ja bērns ir saslimis, viņam jāpaliek mājās un jāievēro ārsta norādījumi. Būtiski ir arī sekot, lai bērns saņemtu obligāto vakcināciju kalendārā iekļautās potes, un pārrunāt ar ārstu jautājumu par gripas vakcīnu.
Jānodrošina pareizs uzturs
Ēdienkartē nepieciešama dažādība - daudz dārzeņu un augļu, graudaugu izstrādājumi, piena produkti, zivis, gaļa un citi produkti, lai bērns saņemtu pilnvērtīgu sabalansētu uzturu. Neskaitot enerģijas avotus, kas pirmsskolas vecumā sniedz bērnam nepieciešamās vielas augšanai un attīstībai, jāuzņem arī pietiekami daudz olbaltumvielu, kas sastopamas pienā, gaļā, sierā un olās. 3-7 gadu vecumā bērniem jāuzņem aptuveni 1800 kilokaloriju dienā, no tām 13,1% - ar olbaltumvielām, 33% - ar taukiem, 53,9% - ar ogļhidrātiem. Palielinās vajadzība pēc A un C vitamīniem. C vitamīna avoti ir, piemēram, paprika, citrusaugļi, dzērvenes. Ja ēdienkartē neizdodas iekļaut pietiekami daudz zivju, bērnam papildus ieteicama zivju eļļa, kas satur omega-3 taukskābes.
Imunitātes veicināšanai noder arī ķiploki - tos sasmalcinot, izdalās allicīns - gaistoša viela ar raksturīgo ķiploku aromātu un spēju iznīcināt baktērijas. Būtiski ir arī uzņemt pietiekami daudz ūdens. Eksperti iesaka vecākiem būt pacietīgiem, cenšoties iekļaut bērna ēdienkartē jaunus veselīgus produktus un nekādā gadījumā tos neuzspiest. Izpētīts, ka reizēm jaunais ēdiens jāpiedāvā 10-15 reizes, līdz bērnam rodas vēlme to nogaršot.
Izbaudīt bērnību bez biežas slimošanas
Bērnu ārsti uzsver: lai bērni neslimotu, neatņemiet viņiem bērnību, ļaujiet rotaļāties, pastaigāties, reizēm arī pablēņoties. Viņiem nepieciešams vecumam atbilstošs dienas režīms, nevis blīvi saplānots grafiks kā pieaugušajiem.
Fiziskas aktivitātes dabā - pastaigas, slēpošana - nāk par labu veselības stiprināšanai. Protams, ir būtiski, lai bērni būtu saģērbti atbilstoši laika apstākļiem - ne par biezu, ne par plānu. Dažreiz slimošanai par cēloni kļūst tieši pārāk silts apģērbs, kas liek sasvīst un traucē kustēties.
Vecākiem jāiemāca bērnam, ka vienmēr jāmazgā rokas - ne tikai pēc tualetes apmeklējuma, bet arī pēc iešanas uz veikalu vai brauciena sabiedriskajā transportā.
Ļoti svarīgs ir miegs un pilnvērtīga atpūta. Ja bērns jūtas nedaudz apaukstējies, labāk viņu pāris dienas atstāt mājās. Kārtīga izgulēšanās un mierīga atpūta ļaus organismam sekmīgi cīnīties ar vīrusiem. Tā kā vislabāk organisms atgūst spēkus nakts laikā, ir jāseko, lai bērns katru nakti gulētu vismaz deviņas stundas.
***
Faktori, kas iespaido bērnu imunitāti:
Stress. Tas var būt saistīts ar krasu apstākļu maiņu, piemēram, sākot iet bērnudārzā. Īslaicīgs stress var kalpot pat kā attīstības veicinātājs, bet, ja tas ir ilgstošs, pasliktinās organisma pretošanās spēja slimībām, bērns tērē daudz enerģijas cīņā ar spriedzi un negatīvām emocijām, dažkārt pat grib saslimt, lai nevajadzētu iet uz bērnudārzu un varētu palikt mājās ar māmiņu. Stresu veicina arī vecāku domstarpības, jo bērns ļoti pārdzīvo, ja viņa vistuvākie cilvēki strīdas, varbūt pat paceļ balsi.
Pārslodze. Imunitāti var vājināt gan pārmērīga fiziska, gan emocionāla slodze. To diemžēl bieži veicina vecāku ambīcijas, kuri cenšas panākt, lai viņu bērns būtu labākais skolēns klasē, gūtu izcilus sasniegumus sportā, mūzikā vai citās jomās, strādājot pāri saviem spēkiem.
Vitamīnu un minerālvielu trūkums. Par to var liecināt miegainība, raudulīgums, sausa āda, matu un nagu stāvokļa pasliktināšanās, zobu bojāšanās, loki zem acīm. Tam var būt visdažādākie iemesli, tostarp nepareizi ēšanas paradumi, dažkārt var gadīties problēmas ar minerālvielu un vitamīnu uzsūkšanos zarnu traktā. Taukos šķīstošo A, E un D vitamīnu trūkuma izpausme ir izteikti sausa āda. Stresa mazināšanai vajadzīgs magnijs kopā ar B grupas vitamīniem.
Gastroezofageālā atviļņa slimība. Tā ir problēma, kuras dēļ barības vada slēdzējmuskulis nefunkcionē pietiekami, tāpēc skābais kuņģa saturs nonāk atpakaļ barības vadā, kairinot arī augšējos elpceļus. Bērniem šīs slimības izpausme var būt regulārs klepus vai krekšķināšana. Kairinātā gļotāda viegli var kļūt par ieejas vārtiem visdažādākajiem vīrusiem. Noteikti jāvēršas pie ārsta.
