Statistika rāda, ka optimisti parasti labāk patīk sev un citiem, ir laimīgāki, apmierinātāki ar dzīvi, darbu un ģimeni. Pesimists vairāk redz mākoni, bet optimists – zelta maliņu. Optimists redz kliņģeri, pesimists – caurumu. Optimists teic, ka glāze līdz pusei piepildīta, pesimists apgalvo, kā tā ir pustukša.
Dažādi pētījumi liek domāt, ka arī veselība optimistiem ir labāka nekā pesimistiem, turklāt viņi retāk mēdz pāragri aiziet no dzīves.
Kāpēc tā - pagaidām nav konkrētāk zināms. Tāpat arī nav viennozīmīga izskaidrots, kādēļ daļa cilvēku ir optimisti, bet daļa - pesimisti. Šo apstākli nav tik vienkārši mainīt. Iespējams, ka gaišs vai tumšs skats uz dzīvi cilvēkam nāk līdzi jau no šūpuļa, tāpēc audzināšana un pārliecināšana neiedarbojas.
Kā optimismu izmērīt
Lai pētītu optimismu, pētniekiem vispirms nācās izdomāt, kā šo īpašību vislabāk izmērīt. Vērtēšana notiek pēc diviem galvenajiem kritērijiem: kāds ir raksturs kopumā un kā cilvēks uztver labas un sliktas ziņas. Tas, kurš pēc rakstura ir optimists, caurmērā redz savu dzīvi un nākotnes izredzes gaišās krāsās. Kad dzīvē atgadās kāds slikts notikums vai neveiksme, viņš sevi par to nevaino un tiecas domāt, ka viss notiek uz labu. Savukārt pesimists uz dzīvi raugās drūmi, un neizdošanās vienā jomā liek viņam izdarīt tālejošus secinājumus: man jau vispār neveicas, lai ko es darītu; ko var gribēt - tas taču esmu es... Neveiksme atstāj uz viņu graujošu iespaidu, un no tā cieš visas dzīves jomas. Veicot noteiktus testus, pētnieki var spriest par katra cilvēka optimisma un pesimisma pakāpi.
Ko stāsta pētījumi
* Optimisti ātrāk atveseļojas pēc sirds apvada izveidošanas operācijas.
Pētījumā ASV ārsti izvērtēja vairāk nekā 300 vidēja vecuma pacientu, kuriem bija nozīmēta sirds apvada operācija. Līdztekus parastajai psiholoģiskajai pārbaudei pirms operācijas pacienti izpildīja arī psiholoģisku testu, kas ļāva spriest par viņu optimismu, nomāktību, nervozitāti un pašvērtējumu. Pētnieki sekoja pacientu gaitām sešus mēnešus pēc operācijas. Izrādījās, ka optimisti nonāk slimnīcā atkārtoti uz pusi retāk nekā pesimisti. Līdzīgi dati iegūti pētījumā, kur tika novēroti gandrīz 300 angioplastijas pacientu - pesimisti trīsreiz biežāk nekā optimisti bija pakļauti sirdstriekas riskam vai arī riskam nonākt atpakaļ slimnīcā, lai atkārtotu angioplastiju vai veiktu sirds apvada operāciju.
* Optimistiem retāk ir paaugstināts asinsspiediens. Tā liek domāt Somijā veiktais pētījums, kurā apsekots vairāk nekā 600 brīvprātīgo - vidēja vecuma vīriešu. Pētījuma sākumā visiem dalībniekiem bija normāls asinsspiediens. Katra eksperimenta dalībnieka skats uz dzīvi tika pārbaudīts, uzdodot jautājumus par nākotnes izredzēm. Visiem tika novērtēti arī objektīvie sirds un asinsvadu slimību riska faktori (smēķēšana, aptaukošanās, mazkustīgums, alkohola pārmērības, paaugstināta asinsspiediena gadījumi ģimenē). Četru gadu periodā tie, kas bija noskaņoti stipri pesimistiski, parādīja trīsreiz lielāku noslieci uz paaugstināta asinsspiediena attīstību nekā tie, kas bija optimisti, pat neraugoties uz minētajiem riska faktoriem.
Amerikāņu pētījums, kur piedalījās vairāk nekā 2,5 tūkstoši vīriešu un sieviešu, kas vecāki par 65 gadiem, arī parādīja, ka optimisms labvēlīgi ietekmē asinsspiedienu. Pētnieki apmeklēja šos cilvēkus mājās, izvērtēja pozitīvo emociju daudzumu, arī mērīja asinsspiedienu, noteica auguma garumu, ķermeņa masu, ievāca informāciju par vecumu, ģimenes stāvokli, alkohola patēriņu, diabētu, zāļu lietošanu. Pat ņemot vērā šos pārējos faktorus, cilvēkiem ar pozitīvām emocijām bija zemāks asinsspiediens nekā tiem, kas uz dzīvi raudzījās drūmi.
* Optimistu organisms labāk pretojas infekcijām. Pozitīvs skatījums uz dzīvi stiprina imunitāti. Lai cik tas liktos dīvaini, pat iespēja saslimt ar elpceļu vīrusu infekcijām lielāka ir pesimistiem. 2006. gadā 193 brīvprātīgie, kuru optimisma un pesimisma parametri iepriekš bija izvērtēti, stājās kontaktā ar vienu no šādu vīrusu veidiem. Tie, kas raudzījās uz dzīvi pozitīvi, saslima retāk nekā negatīvi domājošie.
* Optimistisks skats uz dzīvi palīdz samazināt stresa hormona kortizola līmeni. Tas notiek neatkarīgi no vecuma, profesijas, ienākumiem, tautības, liekā svara, smēķēšanas.
* Optimistiem ir labāks vispārējais veselības stāvoklis. Lielā īstermiņa pētījumā bija iesaistīti 2300 vecāku cilvēku. Divu gadu laikā tie pētījuma dalībnieki, kuriem piemita pozitīvs skats uz dzīvi, daudz labāk spēja saglabāt savu veselību un dzīvot patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi nekā viņu pesimistiski noskaņotie vienaudži. Līdzīgu rezultātu sniedz arī ilgstošs pētījums ar 447 pacientiem. Laikā starp 1962. un 1965. gadu vispusīgi tika izvērtēts gan viņu optimisms un pesimisms, gan dažādi veselības rādītāji. 30 gadu periodā tika konstatēts, ka optimisms ir labvēlīgi ietekmējis gan fizisko, gan garīgo veselību.
* Optimisti dzīvo ilgāk. Šāds secinājums būtu tikai loģisks, ja reiz optimisms uzlabo veselību, bet veseli cilvēki dzīvo ilgāk nekā slimi. Divos pētījumos, kas notika ASV, tas patiešām arī apstiprinājies. Pirmais pētījums sākās 1960. gadā, tajā izvērtēja 839 cilvēkus, ietverot optimisma - pesimisma psiholoģisko testu un vispusīgu medicīnisku pārbaudi. Kad šos cilvēkus pārbaudīja pēc 30 gadiem, izrādījās, ka optimismam ir saikne ar ilgdzīvošanu. Par katriem 10 punktiem, kas testā bija pieskaitīti pesimisma «stabiņam», mirstības līmenis pieauga par 19%. Otrā pētījumā tika aplūkoti 6959 studenti, kas bija izgājuši pilnu veselības pārbaudi Ziemeļkarolīnas universitātē 60. gadu vidū. Turpmāko 40 gadu laikā 476 no viņiem dažādu cēloņu dēļ nomira, izplatītākais nāves cēlonis bija vēzis. Pesimistiskajiem indivīdiem bija par 42% augstāks mirstības līmenis nekā optimistiskajiem. Līdzīgs rezultāts bija pētījumam Dānijā, kur pētnieki apsekoja 545 cilvēkus, kam tobrīd, 1985. gadā, nebija sirds un asinsvadu slimību. Pēc 15 gadiem optimistiem tika konstatēts par 55% zemāks risks mirt no sirds un asinsvadu slimībām nekā pesimistiem, neraugoties uz tradicionālajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Holandē pētnieki izvērtēja 941 cilvēku 65-85 gadu vecumā. Optimistiem turpmāko deviņu gadu periodā bija par 45% mazāks mirstības risks nekā pesimistiem.
Kāpēc tā
Šie jautājumi zinātniekiem, protams, vēl jāpēta un jāpēta, lai apgalvotu kaut ko konkrētāku. Skeptiķi var teikt, ka tā ir tikai šķietamība un ka varbūt ir otrādi - laba veselība rada optimismu, nevis optimisms - labu veselību. Taču pētījumos piedalījās ne vien veseli cilvēki, bet arī tādi, kam bija diabēts, sirds slimības, paaugstināts asinsspiediens u.c. Izrādījās, ka optimisms arī šādos gadījumos nāk veselībai par labu. Turklāt tajos pētījumos, kas ilguši 15, 30 un 40 gadus, rezultāts maksimāli atspoguļo likumsakarības un minimāli - nejaušības.
Lai gan reizēm optimisms robežojas ar vieglprātību un tad cilvēki neņem galvā savas veselības problēmas, neveic kārtējās medicīniskās pārbaudes, tā nav masveida tendence. Visbiežāk optimisti rūpīgāk par pesimistiem ievēro veselīga dzīvesveida principus un seko mediķu padomiem, viņi arī biežāk atrod pastāvīgu dzīvesdraugu - arvien vairāk pētījumu liecina, ka šim aspektam ir visai būtiska loma cilvēka veselībā.