D vitamīns būtisks arī imunitātei - kā to uzņemt?

Aukstajā gadalaikā, kad saules starojums zaudē savu piesātinātību, ieteicams īpaši domāt par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka D vitamīns pārsvarā nepieciešams tikai stipriem kauliem, taču tā darbības spektrs ir daudz plašāks, tostarp ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki ar pietiekamu D vitamīna līmeni retāk slimo ar augšējo elpceļu vīrusu infekcijām.

D vitamīna klātbūtne ir nepieciešama asins recēšanai, normālai kaulu un audu augšanai, sirdsdarbībai un nervu sistēmas funkciju regulēšanai. Ir konstatēts, ka pazeminātam D vitamīna līmenim organismā ir saistība ar dažu audzēju veidu, depresijas, cukura diabēta, kā arī multiplās sklerozes, reimatoīdā artrīta un citu autoimūno slimību attīstību.

Vasarā un ziemā

D vitamīnu bieži sauc par saules vitamīnu jeb saules hormonu, jo tas sintezējas ādā saules ultravioleto staru ietekmē. Vasaras sezonā optimālo D vitamīna devu var iegūt, sauļojot seju, rokas un kājas 20-30 minūtes 2-3 reizes nedēļā, neizmantojot aizsargkrēmus. Bet, protams, jāievēro piesardzība, jo īpaši - dodoties ceļojumā uz siltām zemēm. Ja āda saulē kļūst apsārtusi, jau ir runa par saules apdegumu, un tad D vitamīns vairs neizstrādājas, jo sāk darboties mehānismi, kas bloķē tā sintēzi. Risinājums nav arī sauļošanās solārijos, jo Latvijā tajos izmanto citu ultravioleto viļņu garumu nekā D vitamīna sintēzei nepieciešamo.

D vitamīna sintēzes intensitāte cilvēka organismā ir krietni mazāka ģeogrāfiskajos apgabalos, kas atrodas virs 42. ziemeļu platuma grāda. Latvija atrodas starp 58. un 56. ziemeļu platuma grādu, tāpēc laika posmā no oktobra līdz martam saules stari nav pietiekami intensīvi, lai stimulētu D vitamīna ražošanu. Lai varētu notikt dabīga D vitamīna sintēze ādā, ultravioleto B staru viļņa garumam jābūt 290-315 nanometru. To iedarbībā D vitamīns veidojas ādā no saviem priekštečiem - prekursoriem. Izejot virkni pārveidošanās procesu aknās, D vitamīns nonāk nierēs, kur veidojas tā hormonāli aktīvā forma. Arvien biežāk dažādu valstu pētnieki konstatē, ka D vitamīna deficīts nav retums arī vasarā. Te vainojami daudzveidīgi faktori, kuru saistība joprojām tiek pētīta - dzimums, rase, dzīvesveida īpatnības, kaitīgie ieradumi, uzturs, uzturēšanās saulē, saules aizsargkosmētikas lietošana utt.

Ar uzturu nepietiek

Atšķirībā no citām uzturvielām D vitamīns pārtikas produktos ir retāk sastopams. Galvenie tā avoti ir treknas zivis, piemēram, siļķe, skumbrija vai lasis; ikri, sviests, olas dzeltenums, siers, pētersīļi. Ar produktiem D vitamīnu neizdodas uzņemt pietiekami arī tāpēc, ka gremošanas sistēma spēj uzņemt un izmantot tikai noteiktu tā daudzumu. Latvijā atšķirībā, piemēram, no Skandināvijas valstīm, nav arī pārtikas fortifikācijas programmas, kas nosaka D vitamīna pievienošanu dažādiem produktiem. Kaut arī dažkārt uz iepakojuma norādīts, ka piens, jogurts vai margarīns satur D vitamīnu, šis daudzums ir maznozīmīgs. Nepietiekams parasti ir arī dažādu multivitamīnu sastāvā iekļautais D vitamīna daudzums.

Vaicājiet padomu ārstam

Mediķi zina teikt, ka aptuveni 80% cilvēku Latvijā D vitamīna koncentrācija asinīs ir pazemināta, bet 10-12% iedzīvotāju tā ir kritiski zema, tātad domu par D vitamīna papildu uzņemšanu der apsvērt daudziem. Vislabāk to darīt saziņā ar savu ģimenes ārstu, internistu vai endokrinologu. Lai varētu objektīvi spriest par savu situāciju un vēlāk kontrolēt D vitamīna lietošanas efektu, ieteicams veikt asins analīzes. Piemēram, analīzi var nodot septembrī, lai redzētu, kāds ir D vitamīna līmenis pēc vasaras, kā arī agrā pavasarī, lai redzētu, kādi D vitamīna zudumi bijuši ziemā. Norma pieaugušam cilvēkam ir 45-50 nanogrami mililitrā. Ārsts var pacientam noteikt individuālu D vitamīna preparātu devu, kas var būt gan uztura bagātinātāju, gan medikamentu formā, un, kad sasniegta normāla D vitamīna koncentrācija asinīs, ieteikt pāriet uz mazām profilaktiskām devām. Aprēķinot devas, ārsts ņem vērā arī cilvēka ķermeņa masu, jo D vitamīnam ir tendence uzkrāties taukaudos un tad tas var nedarboties pietiekami efektīvi. Vēl jāņem vērā, ka, sasniedzot pusmūža vecumu, āda pakāpeniski zaudē spēju sintezēt D vitamīnu. Rezultātā samazinās kopējais D vitamīna līmenis organismā, kas savukārt traucē kalcija absorbciju, un palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks. Taču par pietiekamu D vitamīna uzņemšanu jārūpējas ne tikai vecākiem cilvēkiem. Ļoti svarīgi tas ir pusaudžiem un jauniem cilvēkiem līdz 30 gadu vecumam, kad kalcijam organismā ir maksimāli jāuzsūcas. D vitamīna absorbciju negatīvi ietekmē arī dažas aknu un nieru slimības. Ir gadījumi, kad veselības problēmu dēļ organisms nespēj pārvērst uzņemto D vitamīnu aktīvā formā, un tad ārsts nozīmē recepšu medikamentu, kas satur D vitamīnu aktīvā formā.

Izvēles nianses

Ar nosaukumu «D vitamīns» apzīmē savstarpēji līdzīgu vielu grupu, no kurām svarīgākās ir D3 vitamīns (holekalciferols) un D2 vitamīns (ergokalciferols). D2 vitamīns ir atsevišķos augu valsts produktos; tas organismā netiek tik pilnvērtīgi izmantots, tādēļ, ja cilvēks izlemj iegādāties kādu D vitamīna produktu, jāizvēlas D3 vitamīns.

D vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc, pērkot kādu šī vitamīna preparātu, pievērsiet uzmanību tā formai: kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm. Jāatceras arī, ka D vitamīns lietojams ēšanas laikā kopā ar uzturu, nav pareizi to lietot tukšā dūšā. Lai izvairītos no D vitamīna pārdozēšanas, uzmanīgi izlasiet ražotāja pievienoto instrukciju un ievērojiet ārsta vai farmaceita ieteikumus.

***

Kas liek domāt par D vitamīna trūkumu:

• muskuļu vājināšanās, nespēks, rezultātu pasliktināšanās sportā

• biežāki kritieni

• bēdīgs, nomākts garastāvoklis bez pamatota iemesla

• paaugstināts asinsspiediens

• bieža saaukstēšanās

• zobu stāvokļa pasliktināšanās

• miegainība dienā

• biežas kaprīzes, ķildīgums